1410. gada 15. jūlijā. Grīnvaldes kauja, ko vērtē kā vienu no lielākajām viduslaikos 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 610 gadiem laukā starp Tannenbergas, Grīnvaldes un Ludvigsdorfas ciemiem Vācu ordeņa pārvaldītajā Rietumprūsijā notika leģendārā Grīnvaldes jeb Tannenbergas jeb, lietuviešu variantā, Žalgires kauja, kurā apvienotais Polijas karaļa Vladislava II Jagaiļa un Lietuvas dižkunigaiša Vītauta karaspēks sakāva Vācu ordeņa spēkus. Mūsdienās Grīnvaldes kaujas vieta atrodas Polijas austrumdaļā pie Stembarkas ciema.
Kaujas iznākums ietekmēja notikumu gaitu reģionā daudzu gadsimtu garumā. Uzskata, ka uzvara ļāva viduslaiku Lietuvai saglabāt savu valstiskumu. Tā nostiprināja arī Polijas karaļvalsts pozīcijas. Kaut ordeni nesakāva līdz galam un bruņinieku rezidenci Marienburgu (Malborku) neieņēma, vācu “spiešanās uz austrumiem” bija apturēta.
Grīnvaldes kauju vērtē arī kā vienu no lielākajām viduslaiku kaujām. No poļu–lietuviešu puses tajā piedalījās līdz 39 tūkstošiem, bet no ordeņa – līdz 27 tūkstošiem karotāju.
Sadursmes iznākums ordenim bija katastrofāls, jo vācu pusē krita ap 8000 vīru, to skaitā daudzi tolaik pazīstami bruņinieki, arī virsmestrs Ulrihs fon Jungingens un lielmaršals Fridrihs fon Vallenrode. Ap 14 tūkstošiem ordeņa karotāju nonāca gūstā.
Vācu ordenim padotā Livonijas ordeņa bruņinieki Grīnvaldes kaujā diplomātisku apsvērumu dēļ nepiedalījās (savu lomu spēlēja Livonijas niansētās attiecības ar Lietuvu), taču livoniešu karaspēka tuvošanās ietekmēja poļu–lietuviešu lēmumu septembrī atteikties no tālāka Marienburgas aplenkuma.
Jāpiebilst, ka kauja netieši atstāja sekas Rīgas arhitektūrā – militārpolitiskās krīzes dēļ līdz 1456. gadam iestājās pārtraukums Sv. Pētera baznīcas būvē. Līdz pat Otrajam pasaules karam Grīnvaldes kauja bija ārkārtīgi jūtīgs, propagandas un daudzu leģendu apvīts temats.
Ne velti vēl 20. gadsimta 30. gados Polijā un Lietuvā šajā dienā tika rīkotas pret Vāciju un vāciešiem vērstas politiskas manifestācijas.
