10. Mazulim drēbes šūdama, māte diegu nenokož zobiem, lai bērns sapiktojies nekristu otram klāt ar zobiem. 0
Dina Ceple: “Grūtniecēm progesterona ietekmē visai bieži mēdz asiņot smaganas. Ja kož diegu ar zobiem, tas var kļūt asiņains un sasmērēt šuvekli. Tā arī var ievazāt infekciju smaganās. Mūsdienās sieviete aizies pie zobārsta, un viss būs labi, bet senāk šis speciālists nebija tik pieejams, arī antibiotiku nebija.”
11. Ja grūtniece bāž pagales plītī ar tievgali pa priekšu, tad viņai bērns dzimst ačgārni.
Dina Ceple: “Senāk kurināt plīti un gatavot saimei azaidu bija sievietes ikdienas darbs. Tā kā gaidību periodā māmiņas domas galvenokārt ir vērstas uz mazuli, viņa kļūst izklaidīgāka, aizmāršīgāka. Tādēļ šis ticējums atgādina – ar uguni rīkojies uzmanīgi! Bīdot krāsnī pagali ar tievo galu pa priekšu, var gadīties, ka resgalis nelien iekšā un koka gabals jāņem ārā. Tikmēr tievais gals var būt sakarsis vai aizdedzies – ir liels risks apdedzināties.”
12. Neēd sirdi, lai bērnam nebūtu cieta sirds. Neēd plaušas, lai bērns nebūtu izļuris kā pļausis. Cūkas ausis nebūs ēst, lai nerastos bērns ar lielām ausīm.
Dina Ceple: “Tie visi ir subprodukti. Ja tos nedrīkst, ko var? Normālu gaļu. Aiz šiem ticējumiem slēpjas labs uztura ieteikums.”
13. Nedrīkst ēst ābolus (augļus), jo tad bērnam metoties augoņi.
Dina Ceple: “Daļai sieviešu grūtniecības laikā attīstās cukura vielmaiņas traucējumi jeb gestācijas diabēts. Ja ēd daudz saldu ābolu vai citu augļu, izteikti paaugstinās glikozes līmenis asinīs un tiešām veidojas strutainas pūtītes un augoņi gan mammai, gan bērnam.”
14. Ja grūta sieviete stāvot vai ejot ēd, tad viņas bērns būs negausīgs ēdējs. Ja ēd no katla, kamēr tas vārās, viņas bērns būs pļāpa/šļupstēs.
Dina Ceple: “Kad ēdam stāvus? Kad steidzamies. Mātēm, kuras ir nemitīgā skrējienā un stresā, dzimst nervozi bērni. Tādi tiešām satraukumu iespaidā bieži ēd bez sāta. Šis ticējums māca – nesteidzies, atvēli laiku sev. Ja ēd no katla, kas vārās, var nejauši uzliet sev virsū karstu, apdedzināties.”
Janīna Kursīte-Pakule: “Ne velti saka: ābols no ābeles tālu nekrīt. Pirmā bērna audzināšana notika, kad viņš vēl bija mātes miesās. Uzskatīja – kā māte ievēros etiķeti, tā to darīs bērns.”
