7. Nedrīkst ko likt ap kaklu, arī krelles nēsāt, citādi mazulim ap to apvīsies miesas pavada. 0
Dina Ceple: “Šim īsti nezinu pamatojumu. Iespējams, straujā darbu ritma dēļ baidījās, ka šalle var kaut kur aizķerties un sieviete – nožņaugties.”
Janīna Kursīte-Pakule: “Liela daļa ticējumu, arī šis, balstās analoģijās (līdzībās). Tas, kas aplikts cilvēkam ap kaklu, simboliski gan aizsargā no ārējas iedarbības, gan norobežo saskari ar ārpasauli. Bērnam jānāk pasaulē, bet, apliekot krelles vai šalli ap kaklu, šis process it kā tiek traucēts, apgrūtināts.”
8. Pirms bērna dzimšanas nevajag pirkt viņam gultiņu un citas preces, citādi dzemdības var beigties slikti.
Dina Ceple: “ Tam ir pavisam cita jēga. Mūsu senči ieteica sievietei koncentrēties nevis uz rezultātu, proti, bērnu, bet uz procesu – dzemdībām. Agrāk bērnus laida pasaulē pirtiņā. Ticējumos teikts, ka topošajai mātei katru dienu jāravē un jāuztur tīra pirts taka – ceļš, pa kuru viņa dosies lielajā dienā, jo – to darot, viņa ikreiz bija spiesta pieslēgties domām par radībām: kā elpos, kā dzemdēs…
Šūpuli gatavoja, kad bērns bija piedzimis. Tas nestāvēja bēniņos kopā ar zārkiem. Skaidri zinām: mēs visi nomirsim, un zārks katram būs vajadzīgs. Bet to, vai bērns piedzims un viņam būs nepieciešams šūpulis, mēs nezinām. Tas vienmēr paliek Tā Kunga rokās. Vienīgais, ko varam darīt, – gatavoties dzemdībām, lai tās noritētu pēc iespējas veiksmīgāk. Bērns ir Dieva dāvana. Taču nebija tā, ka mūsu senči mazulim neko negādāja pirms dzimšanas. Šuva autiņus, darināja sedziņas, adīja zeķītes un izšuva krekliņus, taču koncentrējās uz dzemdībām, nevis bērna lietām.”
Janīna Kursīte-Pakule: “Šo var papildināt: nedrīkst citu klātbūtnē skaļi izrunāt bērnam izdomāto vārdu, kamēr viņš nav piedzimis. Pamatā ir ļoti izplatīts priekšstats, ka pirms svarīga notikuma par to nedrīkst skaļi runāt, arī gatavot nākamos soļus, citādi ļauna acs var noskaust.”
9. Gaidot bērnu, nedrīkst šūt un adīt, citādi bērnam nabassaite apvīsies ap kaklu.
Dina Ceple: “Izpētīts, ka aktīva roku un pirkstu sīkās muskulatūras darbināšana veicina adrenalīna izdalīšanos. Tas nonāk asinsritē un palielina bērna kustību aktivitāti. Mammas bieži stāsta: tikko pieķeros adīklim, mazais vēderā sāk enerģiskāk šiverēties. Ja bērniņš vēl ir mazs (10–12 nedēļas), var apmest kūleni un sapīties nabassaitē. Tā var aptīties kaklam vai kājai, taču tas nenozīmē, ka notiks kas ļauns.”
Janīna Kursīte-Pakule: “Ticējums balstīts līdzībā. Diegs un dzija, tāpat kā šalle vai krelles, asociējas ar nabassaiti.”
