Kauja pie Pjaņas.

Pirms 640 gadiem pie Pjaņas upes, mūsdienu Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabala teritorijā, notika kauja, kas militārajā vēsturē palikusi kā viena no absurdākajām un reizē pamācošākajām, parādot, kas notiek ar karaspēku, ja pārlieku ilgas bezdarbības un bezrūpības dēļ izirst disciplīna. Kaujā tā sauktās Zilās ordas (mongoļu Zelta ordas atzars) hans Arapša pilnībā sakāva un iznīcināja apvienoto krievu kņazistu karaspēku, kurā bija karadraudzes no Perejaslavļas, Jaroslavļas, Jurjevas, Ņižņijnovgorodas un Muromas. Armija bija iznākusi sagaidīt Arapšas sirotājus, taču tie ilgu laiku nerādījās un tika saņemtas ziņas, ka hans vēl tālu. Kņazi un drīz vien arī viņu karadraudzes sāka vadīt laiku, lielos daudzumos patērējot apkaimes ciemos dabūjamo alu, medalu un pašbrūvēto. Senkrievu hronika vēsta, ka karavīri un viņu komandieri pametuši ieročus un nodevušies izklaidēm totālas dzeršanas pavadībā. Kad par to uzzināja hans Arapša, viņš nekavējās uzbrukt nometnei pie Pjaņas upes. Piedzērušies karavīri nespēja izrādīt nekādu pretestību, bēga, slīka upē un tika masveidā noslaktēti. Mēģinot tikt pāri Pjaņai, noslīka arī karaspēka komandieris, jaunais Ivans Dmitrijevičs, liels skaits bajāru, viņa kalpu un karavīru. Ne uzbrucēju, ne bojāgājušo skaits nav zināms, taču tas bijis katastrofāls. Mongoļu un tatāru karaspēks pēc tam bez pūlēm vairākas dienas laupīja un postīja plašu apkaimi.