13,5 miljoni Latvijas iepazīšanai 1
Pēdējo gadu laikā piektajai daļai Latvijas skolēnu nav bijusi iespēja piedalīties valsts kultūras un novadpētniecības iepazīšanas pasākumos ārpus skolas. Lai situāciju labotu, no 2018. gada piecus gadus iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros valsts finansēs skolēnu dalību pasākumos, kas viņiem palīdzēs labāk iepazīt Latviju – tās dabu, kultūru un vēsturi.
Kultūras ministre Dace Melbārde teic, ka viens no iniciatīvas mērķiem ir panākt, lai jaunieši kļūst par zinošiem kultūras lietotājiem un arī radītājiem. Iespēja iepazīt Latviju veicinās arī valstiskās apziņas veidošanos. Piecu gadu laikā šim mērķim tiks tērēti 13,5 miljoni eiro. Cik tieši naudas tiks novirzīts katra skolēna iepazīstināšanai ar dzimteni, gan pagaidām nav precīzi zināms. Šī summa varētu svārstīties no 14 līdz 17 eiro gadā katram skolēnam. Nauda tiks novirzīta pašvaldībai, kas kopā ar skolām lems, kā labāk to izmantot – kādi pasākumi vai ekskursijas skolēniem būtu visnoderīgākās. Jāsecina, ka atvēlētā summa nav liela: bieži vien šobrīd, kad vecāki finansē skolēnu ekskursijas, par katru tālāku izbraucienu viņi maksā pat 20 eiro.
Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna teic: iniciatīvas ietvaros pasākumi būs jāorganizē tā, lai iekļautos atvēlētajā summā. Tā kā iniciatīva “Latvijas skolas soma” izveidota arī tāpēc, lai visiem skolēniem neatkarīgi no viņu ģimenes vai pašvaldības turības būtu līdzvērtīga iespēja iepazīt valsti, nedrīkst prasīt, lai vecāki vai vietējā vara līdzfinansētu iniciatīvas pasākumus. A. Tūna piebilst, ka nav obligāti kaut kur jābrauc: šo finansējumu var izmantot arī, lai organizētu pasākumus skolā. Piemēram, uz skolām var aicināt māksliniekus. Tomēr vismaz kādā no iniciatīvas gadiem skolēniem vajadzētu doties izbraucienā. Jo viens no iniciatīvas mērķiem ir panākt, lai Latvijā vairs nebūtu neviena bērna, kurš nav bijis Rīgā, redzējis jūru vai Daugavas lokus. A. Tūna piebilda, ka pagaidām nav saraksta ar vietām vai pasākumiem, kas skolēniem noteikti būtu jāapmeklē, taču pamazām ieteikumi taps.
Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece un profesore Anda Laķe, kura pētījusi, kādas iespējas šobrīd skolēniem ir dažādos pasākumos iepazīt Latviju, atzīst, ka skolas ļoti gaida, kad sāks strādāt jaunā iniciatīva. Šobrīd vērojama situācija – jo augstākā klasē mācās skolēns, jo mazāk iespēju viņam ir piedalīties skolas rīkotajos pasākumos.
Kā “Latvijas skolas soma” varētu strādāt, tas pilotprojekta formā jau ir izmēģināts trīs dažādu pašvaldību astoņās skolās. Viena no tām ir Daugavpils 10. vidusskola. Tās direktore Valija Salna teica, ka pilotprojekta laikā arī kāds no mazajiem daugavpiliešiem pirmo reizi bijis Rīgā vai teātrī. “Tā maska, ka “man neko nevajag, man nav interesanti” pazūd, kad bērns tiešām redz to, ko iepriekš viņam nav bijusi iespēja redzēt,” stāsta V. Salna. Brocēnos šajā pilotprojektā piedalījās visas novada skolas. Kā uzsver Brocēnu vidusskolas vēstures skolotāja un Brocēnu novada izglītības metodiskā darba vadītāja Laura Miķelsone, tieši ierobežotā finansējuma dēļ brocēnieši kultūru veda uz skolām, nevis skolēnus uz kultūras iestādēm. Piemēram, bērniem skolā bija iespējams noskatīties kinofilmu “Melānijas hronika”. Ar skolēniem tikās un par savu darbu stāstīja rakstnieces Luīze Pastore un Inga Žolude.
Kas kavē iepazīt Latviju?
Biežāk minētie šķēršļi, kas ierobežo skolēnu kultūras pasākumu apmeklējumu
* Biļešu cena 81%
* Transporta izmaksas/pieejamība 66%
* Attālums līdz norises vietai 64%
* Vecāku ierobežotās finansiālās iespējas 63%
* Laika saskaņošana ar mācību procesu/pārāk noslogots stundu plāns 41%
* Ierobežots piedāvājums atbilstoši skolēnu vecumam un interesēm 24%
* Skolotāju slodzes 16%
Dati: Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums par kultūras norišu pieejamību un izmantošanu izglītības iestādēs. Respondenti drīkstēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus
