Ja bērns vasarā saaukstējies 0
Ja bērns vasaras vidū regulāri ir saaukstējies, jānoskaidro, vai tā tomēr nav alerģija. 
Klepus un iesnas ir biežākie simptomi mainīgos laika apstākļos, bet vecākiem būtu jāzina, ka ne vienmēr tie ir saistīti ar saaukstēšanos. Ja periods ir ievilcies un šķiet, ka nekādas zāles vairs nepalīdz, bērnu alergoloģe, pediatre Elīna Aleksejeva iesaka pārbaudīt, vai šie simptomi tomēr nav alerģijas izraisīti.
Vasaras vidū alerģija rodas galvenokārt no graudzālēm: timotiņa, skarenes, auzenes, kamolzāles, rudziem un citām. Sūdzības var būt par jebkuru orgānu sistēmu atkarībā no tā, kur process norisinās.
Biežākās izpausmes ir nieze, šķavas, izdalījumi no deguna, acu asarošana, apsārtums, izsitumi uz ādas, smagākos gadījumos var uzliesmot astmas simptomi: elpas trūkums, klepus, īpaši naktīs un agrās rīta stundās, sēkšana krūtīs.
Alergologs palīdz noskaidrot, vai tā ir alerģija, un iesaka, kā rīkoties. Vispirms gan rūpīgi ievāc anamnēzi – sūdzības par slimības sākumu un izpausmēm, provocējošiem faktoriem, citām saslimšanām un alerģiskām izpausmēm pārējiem ģimenes locekļiem.
E. Aleksejeva uzsver, ka alergoloģijā pilnīgas anamnēzes iegūšana ir viens no svarīgākajiem diagnostikas posmiem. Tā dod iespēju novērtēt iespējamās cēloņsakarības, prognozēt slimības norisi un ieteikt vēlamo terapiju. Nepilnīga informācija stipri apgrūtina ārstniecības procesu, ja, piemēram, bērnu pavada auklīte vai vecmāmiņa, kura par mazuļa veselības stāvokli kopš dzimšanas brīža nezina pietiekami daudz.
Pēc iztaujāšanas par slimības izpausmēm alergologs var ieteikt papildu diagnostiskos izmeklējumus.
– Tie var būt ādas testi vai asins analīzes. Ādas testi ir visplašāk pielietotā izmeklēšanas metode alergologa praksē, jo tā ir vienkārša, ātra un droša, – skaidro alergoloģe.
Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, ieteicams rūpīgi rakstīt ēšanas dienasgrāmatu vismaz divas nedēļas, fiksējot simptomu izpausmes.
Ja ir aizdomas par bronhiālu astmu, nepieciešams elpošanas funkciju izmeklējums – spirogrāfija, ko bērniem veic, sākot no 5 – 7 gadu vecuma. Izmeklējuma laikā konstatē, vai ir bronhu sašaurinājums pirms un pēc zāļu līdzekļu ieelpošanas, un nosaka paplašinošo efektu.
Medikamentu izvēle ir atkarīga no alerģijas veida un klīnisko simptomu smaguma. Ja ir vieglas izpausmes, piemēram, niezoši izsitumi uz ādas, ārstēšanu var uzsākt ar lokāliem līdzekļiem – krēmiem, ziedēm. Smagākos gadījumos medikamenti jālieto iekšķīgi vai arī jāsaņem injekcijas. Astmai visbiežāk palīdz pretoties dažādi aerosoli.
Pasaulē ir pētījumi, kas pierāda, ka no alerģijām krietni mazāk cieš cilvēki, kuri uzturā lieto pēc iespējas dabīgāku pārtiku un ikdienā ievēro veselīgu dzīvesveidu – tas ir alerģijas profilakses stūrakmens.
| PADOMI • Ja ir aizdomas par alerģiju, vispirms jānoskaidro tās izraisītājs. • Ja alergēns ir zināms, jāierobežo saskarsme ar to, jo atkārtota kairinājuma dēļ slimības izpausmes var palielināties un nostiprināties. • Jālieto ārsta ieteiktie medikamenti. Zāles pret alerģiju ir drošas un efektīvas, lai gan slimību tās pilnībā izārstēt nevar. |
