1300 taras pieņemšanas vietas – depozītsistēma starta taisnē 2
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1300 taras pieņemšanas vietas un 25–30 miljonu eiro lielas investīcijas – tāds ir depozīta sistēmas ieviešanas plāns.
Depozīta sistēmu plānots ieviest no 2022. gada 1. februāra. Lai arī Latvija plānoto depozīta sistēmu balsta uz abu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredzi, prioritāri tikšot ņemta vērā Latvijas specifika.
Iepazīstinot ar jaunveidojamo sistēmu, dzērienu ražotāju izveidotā “Depozīta iepakojuma operatora” (“DIO”) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis pastāstīja, ka uzņēmums ir apņēmies izveidot un ieviest modernu sistēmu, kas darbojas pēc bezpeļņas principa un spēs nodrošināt, ka savāktā materiāla pārdošanas ieņēmumi un ieņēmumi no neatgrieztā iepakojuma depozīta maksas paliek sistēmā kā daļa no izmaksu seguma.
“Dzērienu ražotāji veiks nepieciešamos ieguldījumus sistēmas izveidē. Esam pārliecināti, ka depozīta sistēma motivēs iedzīvotājus šķirot arī pārējos atkritumus un tādējādi pakāpeniski mainīs arī cilvēku attieksmi pret vidi. Šobrīd Latvijai ir perfekta iespēja mācīties no citu valstu gūtajām mācībām un izveidot vislabāko sistēmu, uzliekot mūsu valsts vārdu uz pasaules depozīta sistēmu kartes,” tā M. Stūrītis.
Kā zināms, Latvijai jāievieš Eiropas Komisijas vienreiz lietojamās plastmasas direktīvas prasības. Tas nozīmē 77% atpakaļ savākto plastmasas pudeļu līdz 2025. gadam, bet 90% – līdz 2029. gadam un iesaistītu atkritumu šķirošanā un iepakojuma pārstrādē lielāku sabiedrības daļu.
Tērvetes alus darītavas vadītājs Valters Paškausks pauž atbalstu sistēmas ieviešanai.
“No ražotāju skatpunkta ir ļoti svarīgi sasniegt atkārtoti uzpildāmā iepakojuma mērķus – Latvijas specifika ir tāda, ka lielākā daļa alus stikla iepakojumā ir atkārtoti uzpildāma un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs varēsim gan iegūt vērtīgos materiālus otrreizējai izmantošanai, gan saņemt atpakaļ atkārtoti uzpildāmās pudeles, tādējādi sekmējot aprites ekonomiku.
Kā latviešu uzņēmums ar patriotisku nostāju, tradīcijām un ģimeniskām vērtībām, mēs vēlamies būt daļa no nākotnes – sniegt savu artavu dabas saudzēšanā un zaļākas vides nodrošināšanā nākamajām paaudzēm, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu iespēja dzīvot sakārtotā un tīrā valstī,” komentē “Tērvetes alus” darītavas vadītājs.
Arī “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone norāda, ka depozīta sistēma ir vistiešākā ražotāju atbildība un tās darbības principiem jābūt vērstiem uz ilgtspējīgu attīstību nākotnē.
“Mums ir ļoti būtiski kopīgi veidot tādu depozīta sistēmu, kura ir uzticama, efektīva un kurai ir caurspīdīga pārvaldība jeb tāda, kādu to paredz ES noteikumi un godprātīga uzņēmēja prakse.”
“Depozīta iepakojuma operators” ražotāju pusi pārstāvēs “Alus un dzērienu iepakojuma savienība”, kas nodrošinās iespēju arī citiem dzērienu ražotājiem iesaistīties sistēmas pārvaldībā, tostarp Latvijas mazajiem un vidējiem dzērienu ražotājiem, savukārt iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse būs lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums Baltijas valstīs “PET Baltija”.
Nākotnē ir plānots, ka “DIO” pievienosies arī mazumtirdzniecības nozares pārstāvji. Paredzēts, ka tajā būs 1–2 vietas vietējam mazumtirgotājam un tikpat – ārvalstu kapitāla tirgotājam. Pagaidām tirgotāji esot ieņēmuši nogaidošas pozīcijas.
Līdz 30. septembrim visiem pretendentiem jāiesniedz savs pieteikums Valsts vides dienestā, kurš līdz gada beigām izvēlēsies potenciālo depozītsistēmas operatoru. Savu pieteikumu plāno iesniegt “DIO”, taču kuluāros tiek runāts vēl par citiem iespējamiem kandidātiem uz operatora vietu.
Daļa mazumtirgotāju jau norādījuši, ka operatora izvēle izšķirsies konkurences cīņā. Tikmēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka pilnvērtīgai sistēmas darbībai vēl nepieciešami uzlabojumi.
Proti, būtu jāmaina minimālās prasības attiecībā uz izlietotā iepakojuma pieņemšanu. Izskanējušas arī bažas par to, ka sistēmas ieviešanai atvēlētais laiks ir nedaudz par īsu.
