Kazahstānas galvaspilsēta Astana izceļas ar būvniecības mērogiem un ambīcijām 1
Astanā nami aug kā sēnes pēc lietus – jaunā Kazahstānas galvaspilsēta apņēmusies apsteigt vecākās māsas ar strauju būvniecību, mērogiem un ambīcijām. Par tās ģenerālplāna autoru savulaik tika izvēlēts pasaulslavenais japāņu arhitekts Kišo Kurokava, taču ieceres “autortiesības” pieder valsts prezidentam, kurš šad un tad arī pats mēdzot uzskicēt pa kādam nākotnes būves siluetam.
Astanai, kas valsts galvenās pilsētas statusu Almati vietā ieņēma pirms 14 gadiem, dots uzdevums kļūt par Eiropas un Āzijas satikšanās vietu, bet lokālā mērogā tai jāuzlabo nacionālais sastāvs valsts ziemeļu centrālajā daļā. Viens no mūsdienu Kazahstānas izaicinājumiem – kā zem viena jumta sadzīvot ap 140 etnosu un 17 konfesiju bērniem – simbolisku risinājumu radis stiklotās Miera un saskaņas pils atveidā. Līdzās daudzām mērogos grandiozām būvēm pagājušajā gadā ar Džuzepes Verdi “Atilas” pasaules pirmizrādi starptautiskai sabiedrībai tika pieteikta Astanas opera, kuras arhitektūras kvalitātes, kā apgalvots teātra bukletā, neatpaliek no “La Scala” Milānā, Ņujorkas Metropolitēna operas, Maskavas Lielā teātra u. c. pasaules grandiem.
Piramīda – miera un saskaņas simbols
Ar spožu operdīvas Monseratas Kabaljē koncertu tika atklāta Miera un saskaņas pils – būve, ko projektējis izcilais britu arhitekts Normans Roberts Fosters, Tūkstošgades tilta, Reihstāga rekonstrukcijas un citu ievērojamu objektu projektu autors. Apjomīgā stikla piramīda arī pieskaitāma pie Nursultuna Nazarbajeva iecerēm – Kazahstānas vadītājs šeit vēlējās sapulcēt pasaules un tradicionālo reliģisko konfesiju līderus, lai vairotu mieru un saskaņu pasaulē. Šogad septembrī plānots jau piektais saiets, kurā jāpiedalās islāma, kristietības, budisma, jūdu, induisma, sintoisma konfesiju pārstāvjiem. Svētajiem tēviem speciāli izbūvētajā apspriežu zālē, kas nosaukta par Šūpuli un atrodas stikla būves augšējā daļā, būs ko spriest gan par Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Izraēlas agresiju pret palestīniešiem.
Savulaik vizītē Kazahstānā Romas pāvests Jānis Pāvils II atzinis, ka viņu patīkami pārsteidz miers un saskaņa Lielajā stepē. Daudznacionālā sastāva mierīgu līdzāspastāvēšanu Kazahstāna spēj panākt ar jebkura radikālisma nekavējošu “izravēšanu”, tāpēc vitrāžista Braiana Klarka veidotie 130 baloži stikla piramīdas virsotnē, kas simbolizē valstī dzīvojošās nācijas, pagaidām var justies droši.
Nefertiti – saulītē, opera – pazemē
Piramīdas centrālajā daļā atrodas pati lielākā zāle – Ātrijs. Baltā marmorā un stiklā veidotās vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru plašās telpas “kabatās” izvietotas ekspozīcijas ar košajiem Kazahstānas tautu tērpiem un senās vēstures relikvijām. Īpašs gides stāsts veltīts Nefertites tēlam – tā ir leģendārās valdnieces licencēta kopija, ko Astanas “Piramīdai” uzdāvināja Ēģiptes muzejs Kairā par zīmi abu valstu draudzībai un sadarbībai.
Zināms, ka Nefertites oriģināls atrodas Berlīnes Ēģiptes muzejā, taču precīzā bistes kopija, ko atļāvusi veikt Augstākā senatnes padome Kairā, pati par sevi uzskatāma par unikālu mākslas priekšmetu. Viena no versijām vēsta, ka Senās Ēģiptes faraona Ehnatona skaistā un vienīgā (!) sieva nebija ēģiptiete, bet gan Mitānijas princese, kuras ietekme uz vīru bija tik liela, ka spēja panākt ievērojamas izmaiņas valstī. Kāda sakritība – viņas laikā Ehnatons sāka celt jaunu galvaspilsētu. Valdnieks pievērsās arī dievu jautājumam, nomainot līdzšinējo ar citu – Saules diska dievu Ātonu. Viss nostājās vecajās vietās, kad pēc vecāku nāves pie varas nāca Tutanhamons.
Vēl viens “Piramīdas” lepnums – operas zāle ar 1300 vietām, diviem balkoniem un divām orķestra bedrēm 70 mūziķiem. Konstruktīvi tā iebūvēta pazemē. Tiesa, kopš pagājušā gada par Kazahstānas operas un baleta mākslas meku pasludināta Astanas opera, kas pārsteidz ar grandiozo apjomu un krāšņo interjeru.
Opera – deviņos hektāros
Arī Astanas operas nams ir prezidenta iniciatīva, atklāšanas ceremonijā viņš teicis visai viedus vārdus: “Valsts, kas būvē rūpnīcas un ceļus, rada stingru pamatu nākotnei uz daudziem gadiem. Valsts, kas ceļ skolas un slimnīcas, rūpējas par nācijas nākotni desmitgadēs. Valsts, kas veido teātrus, lūkojas nākotnē caur gadu simteņiem.”
Teātrim atvēlēta deviņus hektārus liela teritorija, ēka aizņem 64 tūkstošus kvadrātmetru, no tiem apmēram trīs tūkstoši izmantoti skatuves zonai. Būvē līdzās klasiskajām arhitektoniskajām vērtībām izmantoti arī nacionālā kolorīta elementi, kas īpaši izpaužas iekštelpu bagātīgajā interjerā. Lielā zāle paredzēta 1250 skatītājiem, kamerzāle – 250, orķestra bedrē ietilpst 120 mūziķi.
Jau pirmajā sezonā teātrī iestudētas baleta izrādes Jurija Grigoroviča, Borisa Eifmana un Šarla Žida horeogrāfijā. Līdzekļu Astanas operai netrūkst – operas uzvedumā “Toska”, kuru izdevās apmeklēt šā raksta autorei, izmantots oriģinālais Milānas “La Scala” iestudējums, to diriģē itāļu diriģents, galveno lomu izpildītāji ir dziedātāji no ārzemēm – Itālijas, Vācijas. Līdzās itāļu operu šedevriem tiek iestudēti arī kazahu nacionālie uzvedumi.
Astanas operas frontonu rotā mītiskais putns Samruks. Leģenda vēsta, ka šis pravietiskais radījums, kas izmērā līdzīgs ērglim, mīt pasaules dzīvības koka Baitereka galotnē un darbojas kā mediators starp dažādām pasaulēm.
Daži padomi
Uz Astanu var ceļot ar lidmašīnu caur Stambulu.
Starptautiskā lidosta no Kazahstānas galvaspilsētas atrodas 15 km attālumā.
Viesnīcu pasūtināšana nesagādā raizes.
Astanas skati lieliski paveras no 150 metrus augstā Baitereka torņa.
Apmeklējiet vienu no pasaules lielākajiem tirdzniecības–izklaides centriem “Han – Šatir”, kas ierīkots 150 metrus augstā teltī. Tūristi iecienījuši arī Austrumu tirgu un cirku.
