13. Saeimas paradoksi, analizējot Egila Levita runu 85
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka. Tā ir labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem, taču mēs varam vēl labāk,” ceturtdien sacīja Valsts prezidents Egils Levits, pēdējo reizi uzrunājot 13. Saeimu, kuras pilnvaras beigsies 1. novembrī.
Valsts prezidents uzsvēra, ka 13. Saeima ir ierakstījusi Latvijas politiskajā vēsturē trīs paradoksālas atziņas. Tajā valdību izveidoja partija ar vismazāko deputātu skaitu parlamentā.
Taču šī piecu, bet vēlāk četru ideoloģiski atšķirīgu partiju šķietami nestabilā koalīcija nostrādāja visus četrus Saeimas pilnvaru gadus.
Un 13. Saeimas laikā ir piedzīvotas divas iepriekš neparedzētas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu, kas pilnībā izmainīja politisko darbakārtību. “Taču tieši jūs – 13. Saeima – pieņēmāt krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai,” uzsvēra E. Levits.
Viņš atgādināja jau paveikto valsts drošības stiprināšanā, novērtējot aizsardzībai paredzētā finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī priekšlikumu no 2023. gada iedibināt Valsts aizsardzības dienestu, kas “ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms, jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem”.
Kā ārkārtīgi svarīgu reformu E. Levits nosauca pāreju uz izglītību valsts valodā, jo “bērni, kas zināšanas apgūst kopā kopējā valsts valodā, jau no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā”.
Valsts prezidents minēja vēl vairākus 13. Saeimas paveiktos darbus, kam būs ilgtermiņa ietekme, piemēram, finanšu sistēmas kapitālais remonts, kā rezultātā finanšu sistēmu vairs nevarot izmantot noziedzīgiem mērķiem.
Esot arī vairota uzticība tiesām, izveidojot Ekonomisko lietu tiesu. Administratīvi teritoriālo reformu E. Levits nosauca par vienu no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām. Kā svarīgu Valsts prezidents vēl minēja augstākās izglītības reformu, kuru gan varēšot īstenot, ja tai būs nepieciešamais finansējums.
Tajā pašā laikā Valsts prezidentu neapmierina kavēšanās ar pārorientēšanos uz jauno ekonomiku, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.
“Latvijā nav šim jaunajam pasaules attīstības posmam pietiekami labi sagatavotu stabilu pamatu. Nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību,” teica E. Levits, jau kuro reizi atgādinot, ka viena no problēmām ir nepietiekamā pārnozaru sadarbība.
Tāpēc, izvēloties nākamo premjera kandidātu, Valsts prezidents amata pretendentam prasīs konkrētu valsts pārvaldības reformas plānu, “lai efektīvi spētu tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem – tas nozīmē gan elastīgu politiskās valdības modeli, gan modernu, efektīvu ierēdniecību”.
Valsts prezidents raksturoja arī to, kādu ietekmi atstājis Krievijas uzbrukums Ukrainai. “Karš pret Ukrainu kā spilgts gaismas kūlis ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē. Tās bija ieaudušās mūsu ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrības ar tām jau bija apradusi, taču tās 30 gadus turpināja indēt mūsu sabiedrību – 30 gadus mēs turpinājām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdos. 30 gadus mēs samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt,” sacīja E. Levits.
Viņš uzteica 13. Saeimas lēmumus, kas pavēra ceļu okupācijas pieminekļa nojaukšanai, kas “vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajam rituālam”.
