1,3 miljardi eiro savākti 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušonedēļ aizvadīts pirmais lielais postkovida ēras politiskais un biznesa pasākums Latvijā – “Trīs jūru iniciatīvas” forums Rīgā. Kas tajā sasniegts?
Par neapšaubāmu politisku panākumu varētu nosaukt dalībvalstu un citu interesentu pārstāvniecību forumā – to apmeklēja astoņu iniciatīvas dalībvalstu prezidenti, vairāki valdību vadītāji, to vietnieki vai parlamenta vadītāji, kā arī Vācijas prezidents, Eiropas Komisijas izpilddirektors un diezgan prāva ASV delegācija.
Vairāki “Latvijas Avīzes” aptaujātie uzsvēra tieši pēdējās pienesumu kā īpaši nozīmīgu, jo šādi pasaulei tiekot nosūtīta ziņa, ka reģions ir drošs un investīcijas tajā ir iespējamas. Jūs teiksiet – tad ta nu svarīgs vēstījums, bet attieksme mainīsies, ja uzzināsiet, ka amerikāņi šogad lielos apmēros atceļ biznesa un izklaides ceļojumus pat uz tādām valstīm kā Francija un Itālija, jo “Eiropā notiek karš”.
Var jau ironizēt par amerikāņu zināšanām Eiropas ģeogrāfijā, taču tas nemaina faktu, ka šādi signāli šobrīd ir vitāli nepieciešami, jo arī Latvijas tūrisma industrija šopavasar piedzīvoja viesnīcu rezervāciju atcelšanas vilni, tāpēc ka Latviju jau uztver kā piefrontes zonu.
Pār Rīgā notiekošo forumu dominēja arī kara Ukrainā un sankciju tēma – praktiski neviens no runātājiem neaizmirsa to pieminēt un paust solidaritāti ar Ukrainu. Šī tēma dominēja arī praktiskajās, ar ekonomisko politiku saistītajās sarunās un, kā paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda, desinhronizācija (lasi – atslēgšanās) no Krievijas elektroapgādes tīkla ir viena no galvenajām “Trīs jūru iniciatīvas” valstu prioritātēm.
Karš Ukrainā piešķīris valstu transporta infrastruktūrai vēl lielāku nozīmi, jo, kā izteicās A. Duda, “lai mēs varētu brīvāk pārvietoties un ātri pamest savu valstu teritoriju gadījumā, ja valstī iebrūk slepkavnieciski noskaņoti militārie spēki, kā to var novērot Ukrainā”.
Vai trīs jūru čiks?
Tomēr, neskatoties uz politiskajiem panākumiem, kritiski noskaņots vērotājs var uzdot pamatotu jautājumu – vai “Trīs jūru iniciatīva” (“TJI”) nav gaisa piļu būvēšanas pasākums, kurā 12 valstu vadītāji pulcējas, lai kopīgi pasapņotu par to, ko visu mums šajā reģionā gribētos?
Galu galā – ir aprēķināts, ka trīs jūru reģionā ietilpstošo 12 valstu kopīgās vajadzības infrastruktūras jomā – galvenokārt ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu, ostu, enerģētiskās un digitālās infrastruktūras vajadzības, kuras būtu jāapmierina, lai sasniegtu ES attīstītāko valstu līmeni, – sasniegušas jau 600 miljardus eiro.
Savukārt viss, ar ko pagaidām var lepoties “TJI” investīciju fonds, ir 1,3 miljardi eiro no trijiem, kurus plānots savākt. Arī pagājušajā rudenī notikušajā “TJI” konferencē Varšavā tādi Centrālajā un Austrumu Eiropā cienīti domātāji kā bijušais “The Economist” vecākais redaktors Edvards Lukass aicināja iniciatīvu nodemonstrēt praktiskus rezultātus. Kopš tā laika spiediens nodemonstrēt taustāmus rezultātus ir tikai pieaudzis.
Septiņi gadi
Apgalvojumus, ka “TJI” attīstības temps ir neapmierinošs, kaislīgi noraida “TJI Investīciju fonda” (“TJI IF”) uzraudzības padomes priekšsēdētāja un Polijas Valsts attīstības bankas prezidente Beāte Dasčinska-Muzička. Viņa uzsver, ka, nenoliedzami, pašai iniciatīvai apritējuši jau septiņi gadi, taču pirmie pieci no tiem aizritējuši politikas zīmē.
Pie praktiskās, investīciju, sadaļas ķērušies tikai nedaudz vairāk kā pirms diviem gadiem, un pa šo laiku esot paveikts ļoti daudz – pusgada laikā izveidots pats investīciju fonds, parasti vairākus gadus aizņemot dokumentu saskaņošana vien, savākti pirmie 1,3 miljardi eiro, izskatīti 278 iniciatīvas dalībvalstu iesniegtie infrastruktūras attīstības projekti, pirmie četri investīciju projekti jau apstiprināti un piešķirts finansējums, bet vēl virkne esot augstas gatavības stadijā.
Darbojas kā reklāmas aģentūra
Pesimisma nav arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Kaspara Rožkalna teiktajā: “Trīs jūru fonds nav vienīgais instruments reģiona attīstīšanai, ļoti daudz dažādu instrumentu ir Eiropas Savienības rīcībā. Taču, bieži nenovērtēta “TJI IF” īpašība ir spēja padarīt reģiona infrastruktūras projektus zināmus investoriem, kas būtībā ir reklāmas un sabiedrisko attiecību funkcija,” viņš saka.
“Kādreiz tipisks investoru jautājums LIAA bija – kāds jums ir projektu portfelis, kur mēs to varam apskatīt? Tagad šādas problēmas vairs nav – tie projekti, kas caur “Altum” nonākuši “TJI IF” projektu listē, ir atpazīstami un investori parasti par tiem jau zina. Es skaidri zinu, ka vismaz vairāki no Latvijas iesniegtajiem projektiem ir tikuši tālākajās atlases kārtās un šobrīd domā, vai pieņemt fonda piedāvātās investīcijas.
Domā tāpēc, ka “TJI IF” pērk projekta daļas, tādēļ, jo vairāk konkrētais projekts ir piesaistījis līdzfinansējumu no citiem avotiem – ES fondiem, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vai citiem avotiem –, jo dārgāk var pārdot daļas “TJI IF”, tādējādi piesaistot lielāku finansējumu.
Nenoliedzami, skatoties nākotnē, gribētos, lai “TJI IF” ātrāk savāktu paredzēto kapitālu trīs miljardu eiro apjomā, jo šāds naudas daudzums fondā samazinātu naudas cenu projektiem, padarītu daudzu projektu finansēšanu vienkāršāku, jo piedāvātā naudas cena mazinātos un fonda prasības pret finansējamo projektu atdevi mīkstinātos.”
Prezidenta solītais makā nekrīt
Vērtējot, kas tad tieši taustāms ticis sasniegts “TJI” Rīgas forumā, jāatzīst, ka lielākais sasniegums ir panākšana, ka kāda lielvalsts sāk pildīt savulaik dotos solījumus. Proti, savulaik ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja “Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fondā” ieguldīt vienu miljardu dolāru, šādi skaidri signalizējot par ASV atbalstu reģiona attīstībai.
Taču izrādījās, ka prezidentu solījumi vienmēr makā nekrīt – ASV republikāņu administrāciju nomainīja demokrāta Džo Baidena vadītā administrācija, mainījās uzstādījumi un ārpolitiskās prioritātes un naudas solījums palika karājamies gaisā.
Bija nepieciešams vairāk nekā gadu ilgs Latvijas Ārlietu ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas kopīgs darbs, lai pārliecinātu ASV, ka “Trīs jūru iniciatīva” ir perspektīva un tajā ir vērts ieguldīt. Un tieši Rīgas forumā solījums sāka piepildīties – ASV Starptautiskā attīstības finanšu korporācija un “Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds” paziņoja, ka ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar kuru ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru. Tieši šī ieguldījuma rezultātā investīciju fonda kapitāls pieaudzis līdz 1,3 miljardiem eiro.
LIAA direktora K. Rožkalna vērtējumā tas ir ļoti nozīmīgs notikums, kura simboliskā vērtība, iespējams, pat ir lielāka par finansiālo, jo tas ir skaidrs signāls pasaules investoriem, ka ASV valdība uzskata trīs jūru reģionu par investīcijām drošu.
“Google” ziedojums
Pie citiem panākumiem varētu minēt “Google” izrādīto aktivitāti – “Google” valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatia paziņoja par piecu miljonu ASV dolāru ziedojumu “TJI” valstu sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz ieguldījumu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā un līdz ar to stiprina visa reģiona konkurētspēju. Viena no organizācijām, kura jau saņem “Google” atbalstu Latvijā šādu projektu īstenošanai, ir “Riga TechGirls”.
LIAA direktors uzsvēra, ka saņemti signāli par “Google” vēlmi sadarbību paplašināt vēl vairāk, aptverot jaunuzņēmumu ekosistēmu.
“Vēl esam saņēmuši skaidru ziņu, ka Poliju interesē “Rail Baltica” dzelzceļa trases pagarinājums līdz Varšavai, par ko līdz šim pilnīgas pārliecības nebija, ziņas bija pretrunīgas. Tagad ir pilnīgi skaidrs – Polija šajā projektā ir ieinteresēta,” saka K. Rožkalns.
