13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem piespriež cietumsodus un piespiedu darbu 15
Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētajā 13.janvāra grautiņu krimināllietā, ar kuru pieci apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, četriem no viņiem piesprieda cietumsodu, bet vienam – piespiedu darbu.
Tiesa apsūdzētos atzina par vainīgiem pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, kas bija redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim.
Apsūdzēto Māri Gropi tiesa nosprieda sodīt ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, kā arī par labu valstij piedzīt 149 eiro par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību tiesā. Savukārt Edgaram Vendlandam tika piespriests trīs gadus un trīs mēnešus ilgs cietumsods, bet par labu valstij piedzīti 477 eiro par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību tiesā.
Apsūdzētos Alekseju Borisenkovu un Vilni Rozenbergu tiesa lēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu tiesa nosprieda personām sodu noteikt ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un vienu mēnesi. Līdztekus Borisenkovam un Rozenbergam jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā un jāpiedalās tā rīkotajās programmās. Tiesa nosprieda piedzīt par labu valstij no Borisenkova par zvērināta advokāta pakalpojumiem 440 eiro.
Savukārt piekto lietā apsūdzēto Rolandu Podziņu tiesa sodīja ar 180 piespiedu darba stundām. Tāpat tiesa nosprieda cietušo pieteiktās mantiskās un morālās kompensācijas nenoteikt.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams 28.augustā, un desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Kā preses paziņojumā norādījis Gropes aizstāvis advokāts Jānis Mucenieks, viņš ir šokēts par 13.janvāra masu nekārtību lietas bargo spriedumu.
Zvērināts advokāts norādījis, ka apšauba tiesas notiesājošā sprieduma objektivitāti, jo aizstāvības ieskatā prokuratūra šajā lietā nav varējusi tiesai pierādīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu pēc Krimināllikuma 225.panta par aktīvu dalību masu nekārtībās.
Mucenieks tiesu debatēs esot lūdzis tiesu attaisnot apsūdzēto Gropi noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ un pierādījumu neesamības dēļ vai izbeigt krimināllietu pret viņa aizstāvamo.
Apsūdzētā Gropes aizstāvis norādījis, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka Grope nav aktīvi piedalījies masu nekārtībās. Tā vietā Grope nejaušas sakritības dēļ 2009.gada 13.janvārī atradies notikumu epicentrā pie SIA “Bravo” veikala Vecrīgā. Savukārt divas alkohola pudeles un četras cigarešu paciņas no veikala Grope ir paņēmis, tikai pūļa vadīts, bet vēlāk tās labprātīgi atdevis policistiem.
Likums paredz tiesai iespēju izbeigt krimināllietu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, norādījis Mucenieks. Viņš uzsvēris apsūdzētā darbību stihisko raksturu – viņa rīcību ietekmējusi atrašanās vieta, citu cilvēku uzvedība un notikumu attīstīšanās kopumā.
Advokāts uzsver, ka prokuratūrai nav pierādījumu, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu būtu aktīvi piedalījies masu nekārtībās, bet tiesa nav pareizi piemērojusi vairākas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas. Tādēļ Mucenieks nešauboties par pamatu spriedumu pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesā vienā no 13.janvāra grautiņu krimināllietām tiesas priekšā stājušies Ronalds Podziņš, Vilnis Rozenbergs, Māris Grope, Aleksejs Borisenkovs un Edgars Vendlands.
Iepriekš vienā kriminālprocesā ar viņiem bija apsūdzēti vēl seši vīrieši, taču tiesa procesu sadalīja. Savukārt vienam no apsūdzētajiem – Silvesteram Audrim – Rīgas apgabaltiesa piespriedusi četru mēnešu cietumsodu bez mantas konfiskācijas un bez policijas kontroles.
Zvērināts advokāts Jānis Mucenieks iepriekš vērsās apgabaltiesā ar pieteikumu izbeigt krimināllietu pret Gropi, jo apsūdzētais nav aktīvi piedalījies masu nekārtībās, bet gan nejaušas sakritības dēļ 2009.gada 13.janvārī atradies notikumu epicentrā pie SIA “Bravo” veikala Vecrīgā.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs – pret 25, bet trešais – pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.
Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem atzīti par vainīgiem un sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr liela daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa trīs par piedalīšanos Vecrīgas grautiņos apsūdzētos vīriešus atzina par nevainīgiem un attaisnoja. Arī šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā.
Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta. Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Jau ziņots, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS “Latvijas balzams” produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns “Fīlings”. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
