Augu slimības kartupeļu stādāmajā materiālā 0
Māra Bērziņa, VAAD kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Par kartupeļu stādāmā materiāla atjaunošanu nopietnāk bija jādomā ziemas mēnešos, bet, iespējams, aprīlī arī viss nav nokavēts. Iestādot sertificētus, kvalitatīvus bumbuļus, mazāk jāuztraucas par slimību negatīvo ietekmi – sākot ar dīgšanu un arī visā veģetācijas periodā.
Uz kartupeļiem iespējami dažādi kraupja veidi. Ja stādīšanai paredzētie bumbuļi bagātīgi klāti ar melnā kraupja sklerocijiem, tādus labāk vagās nelikt. Sevišķi liels risks stādījumam nesadīgt vēlamajā biezībā iestājas vēsos un mitros pavasaros. Ja stādīšanas laikā augsne vēl nav iesilusi, vagas dziļas un aukstas, kartupelis turpina justies kā pagrabā – dīgšana aizkavējas.
Tomēr slimību ierosinātāji apkārt tik ļoti nesnauž, un ar melno kraupi inficētajiem bumbuļiem veidoties sākušie asni saslimst ar dīgstu puvi jeb asnu nekrozi. Šīs slimības pazīmes uz dīgt sākušiem kartupeļiem dažkārt vērojamas jau glabātavās.
Vizuāli mazāk pamanāms ir sudrabainais kraupis. Aplūkojot bumbuļus tuvāk vai tos nomazgājot, redzami sudrabainas krāsas, neregulāras formas, bieži vien diezgan lieli plankumi. Labāk tie izceļas sarkano nokrāsu bumbuļiem, bet mizas krāsa nenosaka slimības izplatību. Ja infekcijas pakāpe augsta, tad turpmāk nelabvēlīgos augšanas apstākļos var rasties dīgšanas un auga attīstības traucējumi.
Dažkārt uz sudrabainā kraupja pelēcīgajiem plankumiem iespējams saskatīt melnas mazas piknīdas. Kopā ar šādu kartupeli tiks iestādīta arī kartupeļu antraknoze. Šīs slimības ierosinātāji pārziemo ne tikai uz bumbuļiem, bet arī uz augu atliekām un augsnē. Pagaidām antraknoze nav plaši izplatīta.
Parasti uz kartupeļu stādāmā materiāla sastopami arī parastā kraupja bojājumi. Stādot ar parasto kraupi inficētus bumbuļus, šo slimību pavairot nevar. Parastā kraupja infekcija uzkrājas augsnē, tā pastiprināti inficēs jauno ražu, ja stādījums būs izvietots laukā, kas pavasarī mēslots ar kūtsmēsliem, svaigi kaļķots vai veģetācijas periodā iestāsies ilgstošs sausums.
Lai kartupeļu stādījums izaugtu veselīgs, nevajadzētu iestādīt bumbuļus ar jebkādām puvju pazīmēm. Pagājušā gada sausajā un karstajā vasarā kartupeļu lakstu puve nebija plaši izplatīta, tā bieži vien netika ierobežota. Tomēr izplatība notika, un bumbuļi minimāli inficējās.
Šādiem bumbuļiem tagad ir vieglāk nokļūt pie stādīšanai paredzētajiem, jo tie nav sapuvuši ziemas periodā un slimības pazīmes ir grūti pamanāmas. Toties, nokļuvuši uz lauka, tie būs primārais lakstu puves infekcijas avots.
Kā slimību pavairošanas materiāls kalpos arī iestādītie kartupeļi ar sausās un fomozās puves pazīmēm. Tāpat iespējams pavairot bakteriālās melnkājas izplatību, ja visi glabātavā nokļuvušie inficētie bumbuļi nav sapuvuši.
Kraupainie un puvušie kartupeļi ir redzami, bet par vīrusu klātbūtni iespējams spriest tikai pēc veiktajām analīzēm, kas ir obligātas sertificētam kartupeļu sēklas materiālam, un daļēji secināt, atceroties pērnā stādījuma izskatu. Pērkot stādīšanai nezināmas izcelsmes kartupeļus, pastāv liela iespēja iestādīt plašu vīrusu klāstu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
