1258. gada 10. februārī. “Islāma zelta laikmeta” beigas 6
Pirms 760 gadiem mongoļu valdnieka Čingishana mazdēla hana Hulagu karaspēks pēc īsa aplenkuma ieņēma par tā brīža musulmaņu pasaules metropoli uzskatīto Bagdādi. Aplenkums ilga 12 dienas; pilsētas postīšana un laupīšana – aptuveni nedēļu. Par mongoļu nogalināto pilsētnieku skaitu ziņas ir pretrunīgas.
Mūsdienās uzskata, ka minimālais upuru skaits varētu būt ap 100 tūkstoši, bet maksimālais – ap miljonu. Aculiecinieki apgalvoja, ka iekarotāji būvējuši piramīdas no nocirstajām galvām. Tomēr vēl vairāk laikabiedrus šokēja kultūras vērtību iznīcināšana. Lai uzbūvētu pāreju pār Tigras upi, mongoļi tajā sameta gadsimtiem krātās grāmatas un rokrakstus, tostarp daudz zinātnisko traktātu no Bagdādes bibliotēkām. No noskalotās rokrakstu tintes un nogalināto pilsētnieku asinīm ūdens upē kļuvis tumšs.
Tika nodedzinātas un līdz zemei nopostītas pilsētas galvenās celtnes – pilis, mošejas, slimnīcas un citas sabiedriskās ēkas. Stāsta, ka Hulagu nācies mainīt savas nometnes atrašanās vietu, jo valdošā vēja nestā līķu smaka kļuvusi neciešama. Slaktiņā nogalināja arī Abasīdu dinastijas pēdējo halīfu al Mustasimu. Viņu ierullēja paklājā un sabradāja zirgiem. Nogalināja arī visus halīfa dēlus, izņemot vienu, ko aizveda gūstā.
Bagdādes krišana iezīmēja tā sauktā “Islāma zelta laikmeta” beigas. Pēc tās pilsētā palika tikai drupas un tā nespēja atgūties vairāku gadsimtu garumā. Turklāt mongoļu karagājiena sekas bija visa Mezopotāmijas reģiona pārtuksnešošanās, jo tika izpostītas apūdeņošanas sistēmas. Tā kā vairumu iedzīvotāju aizveda verdzībā, nebija arī kas tās atjaunotu.
