Pesticīdu atļaušanas procedūru mēģinās padarīt sabiedrībai saprotamāku 1
Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti apstiprināja priekšlikumus, kas paredz padarīt sabiedrībai saprotamāku ES pesticīdu atļaušanas procedūru, informē EP pārstāvniecībā Latvijā.
Kā ziņots, ņemot vērā satraukumu, ko radīja glifosātam izsniegtās atļaujas pagarināšana, pagājušā gada februārī Eiropas Parlaments izveidoja ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju. Tās uzdevums bija analizēt, kā pesticīdi tiek atļauti lietošanai ES.
Šodien notikušajā EP sēdē deputāti piekrita ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas (PEST) ierosinājumam dot sabiedrībai piekļuvi pētījumiem, kas izmantoti šajā procedūrā, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai.
Īpašā komiteja pēdējā gada laikā analizējusi pesticīdu atļaušanas procedūru ES. Tās ziņojums trešdien tika apstiprināts ar 526 balsīm pret 66, 72 deputātiem atturoties.
Pieteikumu iesniedzējiem būtu jānosaka pienākums publiskā reģistrā uzskaitīt visus regulējumā paredzētos pētījumus. Tāpat būtu jāparedz apsvērumu iesniegšanas termiņš, kurā visas ieinteresētās personas varētu iesniegt to rīcībā esošos datus. Tā varētu nodrošināt, ka tiek ņemta vērā visa attiecīgā informācija, norāda deputāti.
Izvērtējums pēc laišanas tirgū
EP deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) ieviest īpašus pasākumus, lai saudzētu neaizsargātas iedzīvotāju grupas, un izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā.
EP deputāti uzskata, ka EK būtu jāveic epidemioloģisks pētījums par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz cilvēku veselību. Viņi arī uzsver, ka būtu jāpārskata pētījumi par glifosāta kancerogenitāti. Tāpat būtu jānosaka maksimālais atlieku līmenis augsnē un virszemes ūdeņos.
Atļaujas atjaunošana – lielāka loma Komisijai
EP deputāti norāda, ka ir radušās bažas par pieteikumu iesniedzēju iespēju izvēlēties noteiktu dalībvalsti, kurā iesniegt pieprasījumu aktīvās vielas atļaušanai un sniegt ar to saistīto papildu informāciju. EP deputātu skatījumā, šāda prakse uzskatāma par nepārredzamu un var radīt interešu konfliktu. Viņi aicina Eiropas Komisiju atļaujas atjaunošanas pieteikumu uzticēt citai ES dalībvalstij.
Jau ziņots, ka Latvijā līdzekļus ar glifosātu lielākoties lieto mazdārziņos, kā arī pirms tīrumu apstrādes, pēc ražas novākšanas un papuvēs pret nezālēm. Gadījumā, ja Eiropa nolems, ka šos līdzekļus tomēr lietot nevarēs, būs jāķeras pie konkrētām nezālēm paredzētajiem herbicīdiem, kas ir gan dārgāki, gan rada lielāku piesārņojumu
