1210. gada 18. aprīlī. Kuršu uzvara jūras kaujā 0
Pirms 810 gadiem Lieldienās jūrasšaurumā starp Gotlandi un Fores salu, Livonijas Indriķa hronikā apzīmētu kā “Zundu”, notika jūras kauja starp krustnešiem, kas kuģos no Rīgas atgriezās Vācijā, un kuršu sirotāju floti.
Jāpiebilst, ka agrākos gadu desmitos populārais pieņēmums, ka kauja notikusi Irbes šaurumā starp Kolku un Sāmsalu, vēsturnieku ieskatā, neatbilst patiesībai.
Hronikā teikts:
“Tas bija bīskapa divpadsmitais gads, un baznīca nedaudz dienu vadīja mierā, jo, kad bīskaps [Alberts], atstājis Līvzemē savus vīrus un dažus krustnešus, ar saviem krustnešiem atradās atceļā uz Vāciju, Zundā jūras krastā pēkšņi parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem.
Tos ieraudzījuši, krustneši no kogām iekāpa mazākos kuģos un traucās pretī pagāniem, taču nepietiekami piesardzīgā steigā ik kuģis centās citus apdzīt, lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kurši, atslogojuši savu sirotājkuģu priekšgalus, pacēla tos virs pretimbraucējiem un vienlaikus izkārtoja kuģus pa pāriem ar brīvu telpu starp ik pāri.
Tāpēc krustneši ar pirmajām divām laivām jeb mazākajiem kuģiem iebrauca šajā brīvajā telpā starp sirotājkuģiem, bet, tā kā viņi atradās mazākajos kuģos, nevarēja aizsniegt ienaidnieku, kas slējās augstu virs viņiem.
Kad ienaidnieki tāpēc dažus no viņiem ar šķēpiem nogalināja, bet daži noslīka un citi tika ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām un izglābās. Tad kurši, savākuši nogalināto līķus, izģērba tos un sadalīja savā starpā drēbes un pārējo kara laupījumu.
Taču Gotlandes pilsoņi vēlāk līķus salasīja un bijīgi apglabāja. Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu. Bīskaps par viņiem sēroja vairākas dienas.”
Šai kaujai bija tālejošas sekas, jo, padzirdējuši par krustnešu sakāvi, sacēlās daļa Vidzemes lībiešu, lietuvieši uzbruka kristītajai Koknesei, bet iespaidīgākais bija kuršu un viņu sabiedroto uzbrukums Rīgai 1210. gada jūlijā.
