Atkal tiks mainītas prasības skolām. Vidusskolas var palikt bez valsts naudas 10
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārstāt no valsts budžeta finansēt vidusskolas, kas neatbilst kvalitātes un skolēnu skaita kritērijiem, ieviest terminētus darba līgumus skolu direktoriem, ļaut skolām slēgt līgumus ar citām iestādēm par kāda mācību priekšmeta vai tā daļas pasniegšanu, ieviest attālinātas mācības arī ārpus pandēmijas: tik dažādus priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsaka informatīvajā ziņojumā “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem”, ko otrdien atbalstījusi valdība.
Kā zināms, valdība jau gadiem cenšas samazināt vidusskolu skaitu, nosakot kvalitātes kritērijus un minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasē.
Jaunākais ministrijas plāns paredz, ka lielajās pilsētās 10.–12. klasē jābūt 120 skolēniem, novadu centros – 90 skolēniem, lauku teritorijās – 40, bet skolās, kas atrodas pierobežā, – 25 skolēniem. Iepriekš IZM bija plānojusi noteikt nedaudz augstākas skolēnu skaita prasības.
Salīdzinot ieceres ar pašreizējo regulējumu, redzams, ka daļa pašvaldību, piemēram, Pierīgas novadi būs ieguvēji, jo saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem tur jābūt lielākam skolēnu skaitam. Savukārt no galvaspilsētas attālāku novadu centri būs zaudētāji, jo tur līdz šim prasīja 54 skolēnus 10.–12. klasē.
Ministrija iesaka par kvalitatīvu skolu atzīt, ja tās absolventi centralizētajos eksāmenos vidēji saņems vismaz 40 procentus no iespējamā maksimālā vērtējuma. Iepriekš IZM plānoja noteikt augstāku latiņu: eksāmenā absolventiem būtu jāsavāc vismaz 60% punktu, lai skola tiktu atzītu par kvalitatīvu.
Valsts finansējums pakāpeniski – divu gadu laikā – tiks zaudēts, ja skola neatbildīs kvalitātes un skolēnu skaita kritērijiem.
Iecerētajiem skolēnu skaita kritērijiem šobrīd neatbilst 121 vidusskola. Pašvaldība 42 no tām jau pati plāno reorganizāciju, piemēram, neuzņemt vairs skolēnus vidusskolas klasēs.
Lai šīs prasības skolām stātos spēkā, vēl gan jāpieņem valdības noteikumi. Pagaidām IZM tikai saņēmusi atbalstu to izstrādei.
Jādefinē attālinātas mācības
Ziņojumā IZM arī apņemas izstrādāt grozījumus Izglītības likumā, definējot attālinātas mācības kā klātienes izglītības sastāvdaļu. IZM norāda, ka pandēmijas laikā attālinātas mācības ir optimāls veids, kā nodrošināt skološanos.
IZM atzīst, ka attālinātas mācības var noderēt arī ārpus pandēmijas. “Vienlaikus attālināto mācību definīcija nepieciešama, lai nodrošinātu jaunā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu un izglītības procesa virzību uz mācību satura digitalizāciju,” teikts ziņojumā. Attālinātās mācības varot izmantot mācību procesa personalizācijai, pašvadītas mācīšanās stiprināšanai un digitālo prasmju attīstībai.
Lai stiprinātu pašvadītu mācīšanos un digitālās prasmes, 7.–12. klašu skolēni vienu dienu nedēļā varētu mācīties patstāvīgi vai nu skolā, vai attālināti, teikts ziņojumā.
Par kādu naudu digitalizēs skolas?
IZM atzīst, ka attālinātām mācībām vajag labāku nodrošinājumu ar tehnoloģijām. Ziņojumā solīts turpināt pagājušajā mācību gadā sākto projektu “Tava klase”. Tāpat joprojām tiek solīts, ka taps integrēta modulāra mācību vadības platforma jeb virtuālā klase, kurā varēs gan ievietot mācību materiālus, gan izmantot saziņai starp skolotāju un skolēniem.
Taču ziņojumā arī atklāts, ka valsts finansēs tikai daļu no tā, kas nepieciešams attālināto mācību tehnoloģiskai nodrošināšanai. Finansējums tehnoloģijām būs jārod arī skolu dibinātājiem, kas visbiežāk ir pašvaldības.
Ziņojumā gan apgalvots, ka papildu izdevumi skolu digitalizācijas dēļ neradīšoties, jo tikšot mainītas normatīvajos aktos ietvertās prasības skolu dibinātājiem iegādāties mācību līdzekļus. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka nav paredzēts liegt iepirkt grāmatas, taču ļaušot arī iegādāties digitālus mācību līdzekļus.
Taču šā ziņojuma sadaļa ir iemesls, kāpēc Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure lūdza ziņojumu izņemt no valdības darba kārtības un to precizēt.
I. Dundure norādīja, ka nav tomēr skaidrs, par kādiem līdzekļiem notiks skolu digitalizācija. Mācību līdzekļu iegādei uz katru skolēnu tiek piešķirti 14 eiro gadā. Vai tiešām ar šo naudu pietiks nepieciešamajām tehnoloģijām, jautāja pašvaldību pārstāve. Tomēr ministri lēma, ka ziņojumu atlikt nevar.
Skolas cita citai izlīdzēs?
Turklāt IZM plāno likumā noteikt, ka attālinātas mācības izglītības iestādes varēs īstenot arī sadarbībā ar citām iestādēm, slēdzot līgumus. Tas ļaušot skolām nodrošināt kvalitatīvu izglītību gan pandēmijas laikā, gan arī nākotnē saistībā ar jauno izglītības saturu, kas paredz vidusskolās mācīt dažādus padziļinātos kursus. Piemēram, skola varēs vienoties, ka skolēni kādu padziļināto kursu apgūs citā izglītības iestādē un tas varēs notikt arī attālināti.
Rodas jautājums, vai skolas nākotnē varēs samazināt skolotāju skaitu, jo vienas skolas pedagogs varēs vienlaikus attālināti mācīt kaut desmit skolu skolēnus, ja vien būs noslēgti starpskolu līgumi.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns ir pārliecināts, ka skolu direktori neizmantos šo iespēju ļaunprātīgi. Ja nu tiešām skolotāju trūks, sadarbības līgums ar citu skolu būs tikai ielāps uz laiku. “Tas taču ilgtermiņā būtu ļoti sarežģīti, un arī vecāki sāktu kurnēt,” teic R. Kalvāns. Viņaprāt, vairāk šī iespēja tiktu izmantota vidusskolā, piemēram, padziļinātos kursus varētu vadīt universitāšu mācībspēki.
Terminēs skolu direktoru darba līgumus
Vēl viens IZM plāns ir noteikt terminētus darba līgumus skolu direktoriem. Secināts, ka Latvijā izglītības iestāžu direktori vidēji ir 54 gadus veci, kas ir augstāks rādītājs nekā vidējais direktoru vecums OECD valstīs. Turklāt amatā viņi parasti ir ļoti ilgi. Piecus procentus pašvaldību skolu vada direktori, kas šajā amatā ir pat vairāk nekā 30 gadu, savukārt vairāk nekā piektdaļa direktoru šo amatu ieņem 15–29 gadus. Zināms, ka līguma termiņš varētu būt seši gadi. Neesot gan plānots ierobežot, cik termiņus pēc kārtas direktors var vadīt savā amatā, taču ik pa sešiem gadiem skolas dibinātājam būs viņa darbs jāizvērtē.
R. Kalvāns teic, ka arī šī iecere apspriesta ar viņa vadīto asociāciju. “Mūsu vērtējums ir, ka ar šo formulējumu var virzīties uz priekšu. Kad būs sagatavoti konkrēti likuma grozījumi, tad skatīsimies sīkāk,” viņš pauž.
“Jaunās idejas līdzīgas iepriekšējām”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada mērs, kurš Satversmes tiesā reiz jau panācis noteikumu par minimālo skolēnu skaita atcelšanu: “Jaunās IZM idejas par skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijiem ir ļoti līdzīgas kā iepriekš. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu pieeju izglītības kvalitāte neuzlabosies, drīzāk pat samazināsies. Uzskatu, ka labāka kvalitāte izglītībai ir, ja klasē ir mazāk, nevis vairāk skolēnu.
Turklāt samazināsies skolu pieejamība, kas pat varētu būt pretlikumīgi, jo tā ir lauku skolēnu diskriminācija. Tāpēc pieļauju, ka te savs vārds atkal varētu būt sakāms Satversmes tiesai. Domāju, ka būs pašvaldību vadītāji, kuri drīzāk samazinās citus izdevumus, bet vidusskolas klasēm finansējumu atradīs, ja valsts tiešām vairs nefinansēs.”
