1,2 miljardi skolēni un studenti mācās ārpus skolas vai augstskolas 0
Starptautiskā organizācija UNESCO apkopojusi informāciju par to, kā koronavīrusa izplatība ietekmējusi skolēnu un studentu ikdienas gaitas. Secināts, ka šobrīd Covid-19 vīrusa dēļ mācību un studiju process attālināti notiek 1,2 miljardiem skolēnu un studentu visā pasaulē.
124 valstīs slēgtas izglītības iestādes pilnībā. Dati liecina, ka visbiežāk tas noticis Eiropas un Āzijas valstīs, Latvijas tuvumā vienīgi Ukrainā vēl nav sākusies skolu slēgšana, bet Krievijā tās slēgtas tikai atsevišķos reģionos.
Interesanti, ka Ziemeļamerikā, piemēram, Amerikas Savienotajās valstis, arī skolas slēgas daļēji, bet Dienvidamerikas kontinentā lielākoties slēgšana skārusi visas valsts skolas un augstskolas.
Savukārt Ķīnā, kur sākotnēji izplatījās vīruss, skolas jau sāk pamazām atvērt. „UNESCO” Vācijas nacionālā komisija sagatavojusi 10 padomus mācībām attālināti Covid-19 vīrusa laikā.
1. Izvēlēties vispiemērotākos digitālos rīkus.
Attālinātam mācību procesam var izmantot visdažādākās platformas: no sinhronajām (ar iespēju komunicēt procesā, piemēram Skype konference) un asinhronajām (piemēram, tiešsaistē izveidots tematisks forums – diskusiju grupa, sarakste e-pastā) līdz atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC), radio un TV pārraidēm. Lēmums par visatbilstošāko platformu jāpieņem, balstoties uz interneta un aprīkojuma pieejamību un ātrumu, kā arī skolotāju un skolēnu digitālajām prasmēm.
2. Mācībām attālināti jābūt iekļaujošām.
Bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir jābūt pieejai attālinātas mācīšanās platformām, taču bieži viņiem nav ierīču, ar kurām mācīties tiešsaistē. Krīzes apstākļos skolām jārod iespēja atbalstīt skolēni, aizdodot datorus vai citus nepieciešamos līdzekļus, kā arī jāpārliecinās, ka visiem bērniem ir pieejams internets.
3. Datu drošība un aizsardzība.
Lai gan esam krīzes situācijā, jādomā par datu drošību un aizsardzību, piemēram, augšupielādējot mācību materiālus vai daloties ar tiem ar skolēniem un skolotājiem. Pārliecinieties, ka bērnu privātums netiek pārkāps, izmantojot tiešsaistes lietotnes un platformas.
4. Psiholoģiskie izaicinājumi ir nozīmīgāki par mācībām.
Elektroniskās ierīces ļauj sazināties starp skolām, vecākiem, skolotājiem un skolēniem. Regulāra saziņa un iekļaušanās vienotā digitālā mācīšanās kopienā var palīdzēt pārvarēt psiholoģiskas problēmas un trauksmi izolācijas laikā.
5.Veidojiet laika plānu attālinātām mācībām.
Atkarībā no skolu un universitāšu slēgšanas ilguma svarīgi saprast un izlemt, vai mācīšanās būs vērsta uz jauna mācību satura apguvi vai uz jau zināmā atkārtošanu. Laika plānojumā jāņem vērā gan situācija valstī, gan skolēnu vecums un vajadzības, gan vecāku atbalsta pieejamība.
6. Atbalsts skolotājiem un vecākiem.
Digitālajiem rīkiem nepieciešama instrukcija un padoms gan skolotājiem, gan vecākiem, tādēļ īss mācību kurss būtu noderīgs. Piemēram, kā pielāgot ierīces uzstādījumus interneta izmantošanai, straumēšanas pakalpojumiem u.c.
7. Lietotāji ar dažādām prasmēm.
Jāņem vērā, ka skolēniem digitālās prasmes var būt dažādos līmeņos, tādēļ jāizmanto rīkus, kurus pratīs lietot lielākā daļa skolēnu. Iespējams, ka jāizmanto gan sinhronie, gan asinhronie rīki. Skolēnus un viņu vecākus nevajadzētu noslogot, liekot lejuplādēt un izmēģināt pārāk daudz lietotņu vai mācīšanās platformu.
8. Uzstādiet noteikumus un uzraugiet mācīšanos.
Noteikumus veidojiet kopā ar bērniem un viņu vecākiem. Izstrādājiet jautājumus, pārbaudes testus vai uzdevumus, lai sekotu līdzi bērnu mācīšanās rezultātiem jau procesa gaitā.
9. Attālinātās mācīšanās ilgums atkarīgs no paškontroles.
Skolēnu paškontroles un meta-kognitīvās prasmes (piemēram, prasme domāt par mācīšanos kā procesu un to vadīt) ir izšķirošas, lai noteiktu tiešsaistes nodarbību ilgumu. Sadaliet skolēnus atbilstošās grupās.
10. Veidojiet izglītības kopienu.
Lai pārvarētu vientulības un bezpalīdzības sajūtu, šajā laikā ir būtiski uzturēt vienotu un pozitīvu atmosfēru starp skolotājiem, vecākiem, skolu vadību. Šāda izglītības kopienas veidošana ļaus dalīties pieredzē, stāstīt par izaicinājumiem un kā tos pārvarēt.