Vai mazās skolas satrauc nelielais skolēnu skaits klasēs? 2
Ingrīda Vanaga, Krāslavas novada Aulejas pamatskolas direktores pienākumu izpildītāja: ”Pirms trim gadiem mūsu skolas audzēkņu skaits bija 29, pagājušajā mācību gadā – 27, tagad – 23. Protams, klases ir apvienotas – pirmā ar ceturto, otrā ar trešo, piektā ar sesto un septītā ar astoto. Vienīgā neapvienotā klase ir devītā, kurā mācās tikai četri bērni. Saprotams, ka pie tik maza skolēnu skaita naudas nepietiek, kaut kā turamies tikai tāpēc, ka novada pašvaldība piemaksā un mums, vietējiem skolotājiem, ir savas piemājas saimniecības ar lopiem, kuru skaits atkarīgs no tā, cik hektāru zemes pieder. Man pašai ir vairākas govis, cūkas, arī dārzs. Ir arī skolotāji, kas braukā no Krāslavas un Dagdas. Var sacīt, ka esam samierinājušies ar to, ka, lai izdzīvotu, jāstrādā skolā un piemājas saimniecībā, turklāt nav zināms, cik ilgi skola noturēsies.”
Uģis Vārslavāns, Jēkabpils novada Dunavas pamatskolas direktors: ”Bažas ir visu laiku, katru gadu gaidām, kas būs – noturēsimies vai ne? Pirms trim gadiem, kad bijām septītā mazākā skola Latvijā, skolēnu skaits bija 33, pirmsskolas bērnu skaits – 2. Tagad skolēnu un pirmsskolas bērnu skaits attiecīgi ir 24 un 10. Šogad skolēnu tik maz ar visu to, ka trīs bērni no citurienes pārnāca dzīvot uz Dunavas pagastu pie savām vecmammām. Skolotājiem nesanāks pilnas slodzes, varbūt tikai kādam. Paldies viņiem, ka nemūk projām. Ja ir dzīvojamā māja un piemājas saimniecība, iztikt var. Es par direktoru strādāju jau no 1998. gada, dzimtā pedagogi esam vairākās paaudzēs. Protams, nav normāli, ka mums, skolotājiem, daudz kas jādara sabiedriskā kārtā. Papildu finansējumu piesaistām ar dažādiem projektiem. Piemēram, panācām, ka tagad mums ir daudzfunkcionālais izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrs, kurā nodarbības notiek bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem.”
Baiba Šulca, Ventspils novada Piltenes vidusskolas direktore: ”Jaunajā mācību gadā mums ir 125 skolēni, par četriem mazāk nekā iepriekš. Lielākā problēma ir tā, ka 12. klasē mācās tikai četri skolēni, 11. klasē – septiņi, bet 10. klases vispār nav, jo to nevarējām nokomplektēt mazā audzēkņu skaita dēļ 9. klasē iepriekšējā mācību gadā. Protams, ka mūs satrauc gandrīz vai privātskolotāja statuss vecākajās klasēs, varam zaudēt vidusskolas klašu posmu. Taču arī pirmajās deviņās klasēs varētu būt vairāk bērnu, šobrīd lielākā klase ir devītā ar 16 audzēkņiem. Vienīgais labums, ka varam labāk saskatīt katra bērna spējas un vairāk tās attīstīt. Skolotājiem slodzes normālas, protams, dažiem pedagogiem tikai tāpēc, ka strādā divās skolās. Pagājušā gada septembrī strādājām, nezinot, cik par darbu saņemsim, šogad zinām, viss jau sarēķināts.”
Imants Slišāns, Baltinavas novada Baltinavas vidusskolas direktors: ”Jā, nelielais skolēnu skaits mūs satrauc – pavisam 120, mazākajā – 3. klasē – pieci, lielākajā – 7. klasē – 15, bet izlaiduma klasē – septiņi. Tas arī ir iemesls, ka no 18 skolotājiem daļai ir nepilna likme un algas neapmierina. Kā krīzes laikā krasi samazināja, tā toreizējais līmenis joprojām nav atgūts. Turklāt nevaram pilnībā samaksāt skolotājiem par burtnīcu labošanu, individuālajām konsultācijām un gatavošanos mācību stundām. Visam pamatā ir normālas reģionālās politikas trūkums, valsts iedzīvotāju koncentrēšana Rīgā un Pierīgā un daudzu lauku apvidu iztukšošana. Ne vienreiz vien dzirdēts teiciens, ka mazās skolas turas mata galā. Bet ko var gribēt, ja laukus putina un skolotāju algas vēl arvien nav konkurētspējīgas ne ar vidējo algu valstī, ne ar vidējo algu valsts sektorā.”
Uzziņa
* Jaunajā mācību gadā darbu sāk 13 reorganizētas skolas.
* Četras skolas slēgtas – Jelgavas 1. pamatskola, Silajāņu pamatskola Riebiņu novadā, Kuplavas un Mežvidu pamatskolas Viļakas novadā.
* Dažām skolām, piemēram, Naudītes pamatskolai Dobeles novadā, Puikules pamatskolai Alojas novadā, izdevies saglabāt vien pirmsskolas posmu.
* Mazākumtautību izglītības iestāžu skaits palicis nemainīgs – 107.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
