12 intīmi jautājumi 15
Pat apmeklējot vislabāko un iejūtīgāko ginekologu, nereti pēc vizītes atskāršam, ka esam aizmirsušas kaut ko pajautāt vai arī ārsta stāstīto neesam īsti sapratušas. Šoreiz par neskaidro vaicājam ginekoloģei Vēsmai Kažociņai.
Vienai biežāk, otrai – retāk
Vienmēr esmu apskaudusi sievietes, kurām menstruālais cikls ir 40 dienas. Man tas ir uz pusi īsāks, turklāt mēnešreizes norit smagi. No kā atkarīga tik liela atšķirība? Vai varu cerēt, ka tas kādreiz pagarināsies?
Tiesa, menstruālā cikla garums var atšķirties gandrīz divas reizes. Par standarta intervālu atzīstamas 21–35 dienas, bet visbiežāk tas ilgst 26–30 dienas. Iespējamas individuālas novirzes līdz 45 dienām.
Daudzām menstruācijas ir kā sievišķās pašapliecināšanās veids, tādēļ viņas ļoti pārdzīvo izmaiņas to grafikā. Nereti sievietes, kurām ir garš cikls, uztraucas, vai nav iestājusies grūtniecība.
Sākoties menstruācijām, pirmajā gadā tās var būt neregulāri, taču vēlāk parasti nostabilizējas katrai sievietei raksturīgais cikls.
Galvenais kritērijs, vērtējot menstruālo ciklu, ir nevis tā garums, bet gan – vai sieviete spēj ieņemt un iznēsāt bērniņu. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams, lai notiktu ovulācija, proti, atbrīvotos apaugļoties spējīga olšūna.
No šī brīža līdz mēnešreizēm norit tā sauktā dzeltenuma ķermeņa fāze, kuras laikā dzemdes gļotāda piebriest un pārveidojas augļa olas uzņemšanai. Tas ilgst ne mazāk kā 14 dienas.
Cikla ilgumu mēdz ietekmēt stress, ceļojumi, uzturs, mīlēšanās un daudzi citi apstākļi. Tas var svārstīties, piemēram, vienu mēnesi būt 28, otru – 35 dienas.
Tādu, kas ir garāks par 35 dienām, lietojot kontracepcijas tabletes, var saīsināt līdz 28 dienām. Tieši tāpat iespējams pagarināt īsu ciklu, taču, beidzot dzert medikamentu, tas atgriezīsies dabiskajās vecajās sliedēs.
Pēc 35 gadu vecuma, kad dzeltenuma ķermenis darbojas pavājināti, cikls mēdz saīsināties, jo otrā fāze vairs neilgst 14, bet, piemēram, 12 dienas. Daba it kā vēlas steidzināt notikumus, lai sieviete paliktu stāvoklī.
Divas strīpiņas nemelo
Veicu grūtniecības testu. Rezultāts – negatīvs, taču mēnešreizes nav sākušās. Vai iespējami kādi apstākļi, kas var ietekmēt atbildi?
Grūtniecības testu ar urīnu ir vērts veikt, kad mēnešreizes aizkavējušās 3–5 dienas.
Ja menstruācijas nav sākušās un rezultāts ir negatīvs, pēc 5–7 dienām to var atkārtot vai arī veikt analīzes, nosakot, vai asinīs ir apaugļotās olšūnas izdalītais grūtniecības jeb cilvēka horiongonadotropais hormons (HCG). Tur tas parādās, kad augļa olai ir 10 dienas, bet urīnā tikai pēc 14 dienām.
Ja mēnešreizes tomēr kavējas, var gadīties, ka ovulācija notikusi novēloti vai arī sieviete palikusi stāvoklī dažas dienas pirms gaidāmajām mēnešreizēm.
Negatīvs testa rezultāts nedod garantiju, ka grūtniecība noteikti nav iestājusies. Var gadīties, ka tas ir kļūdains, tādēļ pārāk paļauties uz to nebūtu prātīgi.
Savukārt, ja parādās divas strīpiņas un HCG ir pozitīvs, tad gan atbilde lielākoties nav mānīga. Tas nozīmē, ka organismā izdalās horiongonadotropais hormons, kas var notikt tikai grūtniecības gadījumā. Tiesa, tas var liecināt arī par atsevišķu dzemdes audzēju klātbūtni.
Dažkārt menstruālā asiņošana sākas ar nelielu aizkavēšanos, jo grūtniecība ir agrīni beigusies. Sieviete pati nav pamanījusi izmaiņas savā organismā, taču, veicot analīzes, atrod HCG, kas no asinīm pilnībā izzūd divu nedēļu laikā pēc grūtniecības beigām.
Mēnešreižu nav, bērniņš – būs?
Baroju mazuli ar krūti, menstruāciju nav. Vai varu palikt stāvoklī?
Bērniņa zīdīšanas laikā galvas smadzeņu piedēklī hipofīzē izdalās hormons prolaktīns, kas īsāku vai garāku periodu nomāc jauna folikula augšanu olšūnā. Grūtniecība var iestāties, kaut arī mēnešreižu nav, jo pēc dzemdībām vispirms notiek ovulācija, kad no olnīcas izdalās nobriedusī olšūna, gaidot spermatozoīdu, kas to apaugļos, taču menstruācijas sākas pēc divām nedēļām. Ja būtu otrādāk, tad, protams, bez bažām varētu izsargāties no grūtniecības tikai tad, kad atsāktos ikmēneša asiņošana.
Dažām, zīdot bērniņu, menstruācijas notiek regulāri katru mēnesi, bet citām – ne, un arī grūtniecība neiestājas. Auglības atjaunošanās mazuļa zīdīšanas laikā ir atkarīga no iedzimtības.
Mazuļi viens pēc otra
Man nesen piedzima meitiņa. Gribētu pēc iespējas drīzāk laist pasaulē nākamo bērniņu, taču esmu dzirdējusi: lai viss noritētu raiti arī nākamajā grūtniecībā un dzemdībās, sievietes organismam jāatpūšas. Vai tā ir tiesa?
Ja sieviete ir vesela un iepriekšējā grūtniecība noritējusi veiksmīgi, nevaru iedomāties iemeslu, kas varētu likt kavēties ar nākamā bērniņa ieņemšanu. Tieši otrādi – tam, ka mazuļi dzimst viens pēc otra, ir vairākas priekšrocības.
Dzemdības, starp kurām ir mazs starplaiks, lielākoties ir ātrākas un vieglākas. Parasti nākamajā grūtniecībā, kad atmiņā vēl lieliski saglabājusies iepriekšējā pieredze, sieviete jūtas daudz labāk, jo rodas mazāk stresa.
Gaidot nākamo bērniņu, jārūpējas par pilnvērtīgu uzturu, jāizvērtē, vai visas dzelzs, olbaltumvielu un kalcija rezerves nav iztērētas pirmajam vai iepriekšējam mazulim. Protams, jāuzmanās, cilājot vecāko atvasi.
Vienīgi tad, ja bijis ķeizargrieziens un palikusi rēta uz dzemdes, starp grūtniecībām vēlams ieturēt divus gadus ilgu pauzi.
Netīk intīmais aromāts
Man vagīnā ir nelabs aromāts. Vai tas atkarīgs arī no uztura? Vai to ir iespējams uzlabot? Vai būtu vēlams lietot intīmās kopšanas līdzekļus?
Maksts aromātu ietekmē tās mikroflora, kas atkarīga no hormonu līmeņa menstruālā cikla laikā, kā arī urīna sāļiem, kas nogulsnējušies starp lielajām un mazajām kaunuma lūpām.
Uzturs, ja vien nav bijuši svētki ar šampanieti divas dienas pēc kārtas, vagīnas aromātu nevar jūtami mainīt. Vairāk to iespaido nodarbošanās ar seksu, lietotie lubrikanti, prezervatīvi un tas, kā tiek ievērota higiēna.
Ir ginekologi, kas atzīst tikai dabisku maksts kopšanu, taču, tāpat kā zobus nevar iztīrīt tikai ar ūdeni, tā arī vagīnu, tādēļ šim nolūkam ir radīti īpaši produkti.
Ja sievietei nav dzimumdzīves, viņa nenodarbojas ar masturbāciju un neapmeklē baseinu, parasti maksti nevajag īpaši kopt. Taču, ja tajā notiek aktīvi procesi un radies nevēlams aromāts, palīdzēs intīmās higiēnas līdzekļi. To var novērst, vagīnu mazgājot, lietojot attīrošas putas vai tās pH līmenim atbilstošu krēmu.
Mēnešreizes ar spirāli – izteiktākas
Vai kontracepcijas spirāle var pastiprināt asiņošanu mēnešreižu laikā? Vai šādā gadījumā tā jāizņem?
Ja sieviete ir vesela, pareizi izvēlētai spirālei nevajadzētu sagādāt diskomfortu, tomēr diemžēl bieži vien tā padara menstruālo asiņošanu apjomīgāku un ilgāku. Ja menstruācijas pēc šī kontracepcijas līdzekļa ievadīšanas kļuvušas smagākas un pašsajūta trīs mēnešu laikā nav uzlabojusies, jācenšas noskaidrot – kādēļ. Tas var būt tāpēc, ka svešķermenis traucē dzemdei normāli savilkties vai arī atduras pret orgāna sieniņu. Vai spirāli izņemt, jāizlemj katrā gadījumā individuāli.
Dažkārt piemērotāka ir tieši hormonālā spirāle, kurai piemīt atšķirīgāka iedarbība nekā citiem kontracepcijas līdzekļiem.
Asiņošana ar riņķīti
Pēc kāzām devos ceļojumā. Tā kā nevēlējos, lai šajā laikā notiktu mēnešreizes, ievadīju makstī kontracepcijas vaginālo riņķīti, neievērojot tradicionālo septiņu dienu pārtraukumu. Pirmajā mēnesī menstruācijas izpalika, taču pēc tam sākās asiņošana. Vai tas liecina, ka ilgāk par mēnesi no menstruācijām tomēr nav iespējams izvairīties? Kā rīkoties šādā situācijā?
Ja, lietojot pretapaugļošanās riņķīti nepārtraukti, otrajā vai trešajā mēnesī parādās asiņaini izdalījumi, tas nozīmē, ka dzemdes gļotāda sākusi nolobīties. Tad kontracepcijas līdzeklis būtu jāizņem, lai rastos tā sauktā hormonālā bedre un varētu notikt menstruācija.
Atstājot riņķīti makstī, no tā turpinās izdalīties hormoni, tādēļ gļotāda nespēs nolobīties kā nākas, un pēc tam ilgāku laiku var būt smērējoši izdalījumi.
Grūtniecību jūt uzreiz
Dažas sievietes apgalvo, ka skaidri zina, kurā brīdī iestājusies grūtniecība. Vai to patiešām var just?
Sajūtas mēdz būt tikpat atšķirīgas kā pašas sievietes, taču šajā gadījumā tām nav fizioloģiska izskaidrojuma.
Pēc apaugļošanās olšūna apmēram piecas dienas ceļo pa olvadu. Tikmēr tai nav saistības ar mātes asinsriti, tādēļ, objektīvi spriežot, šīs pārmaiņas nevarētu just. Sākot ieligzdoties dzemdē, augļa ola sāk izdalīt grūtniecības hormonu (HCG), kas asinīs nokļūst desmitajā dienā.
Dažkārt sievietes sūdzas par krūšu dziedzeru piebriešanu, vēdera pūšanos un velkošu sajūtu tā lejasdaļā jau apmēram nedēļu pēc apaugļošanās. Pēc septītās nedēļas var parādīties slikta dūša. Vēlāk, dzemdei piebriestot un spiežot uz urīnpūsli, var rasties biežāka vajadzība čurāt.
Savukārt daudzām sievietēm, izņemot to, ka izpaliek mēnešreizes, nav nekādu pašsajūtas izmaiņu vismaz līdz trīspadsmitajai grūtniecības nedēļai.
Spirāle pirms menopauzes
Man ir 47 gadi. Slimoju ar endometriozi, dzemdē ir ievietota hormonālā spirāle. Mēnešreižu vairs nav. Kā zināt, kad sāksies menopauze? Kā rīkoties tālāk?
Endometrioze biežāk problēmas rada gados jaunām sievietēm. Šīs slimības ārstēšanai neizmanto hormonālo spirāli. Tieši otrādi – tā var kaitēt, veicinot folikulāro cistu veidošanos olnīcās, kas ražo estrogēnus.
Lai izvērtētu endometriozes perēkļus, jāveic ultrasonoskopija. Ja tie ir lieli un izraisa sāpes, tad jālikvidē, izdarot laparoskopisku operāciju vai ārstējot ar speciāliem medikamentiem.
Protams, hormonālajai spirālei ir daudzas priekšrocības – tā pasargā no nevēlamas dzemdes gļotādas pastiprinātas augšanas menstruālā cikla otrajā pusē, apjomīgas asiņošanas, miomas, polipu un audzēju veidošanās.
To ievada dzemdē uz pieciem gadiem, bet, iestājoties menopauzei, ko var konstatēt, nosakot hormonu līmeni asinīs, spirāli gļotādas aizsardzībai var turēt arī pāris gadu ilgāk. Agrāk, kad nebija šāda ārstniecības līdzekļa, nereti sievietēm pirms menopauzes stipras asiņošanas dēļ, kamēr mēnešreizes izbeidzās pilnībā, nācās atkārtoti veikt dzemdes gļotādas izkasīšanu.
Dzemdības pēc ķeizargrieziena
Pirmais bērniņš man piedzima ar ķeizargriezienu, bet gaidāmo otro mazuli ārsts ieteica dzemdēt pašai. Vai rētas dēļ nevar rasties komplikācijas?
Ja ķeizargrieziens veikts nevis sievietes veselības stāvokļa un vājas dzemdību darbības dēļ, bet tāpēc, ka radušies citi sarežģījumi (piemēram, bērniņš bijis nepareizā guļā), nākamreiz, ja grūtniecība norit normāli, viņa var mazuli laist pasaulē pati. Vienīgi vēlams, lai pēc ķeizargrieziena operācijas būtu pagājuši divi gadi.
Plānojot dabiskas dzemdības, sievietei iepriekš jākonsultējas izraudzītajā dzemdību vietā. Būs nepieciešama pastiprināta ārsta uzmanība, lai, ja nu tomēr rodas kādi sarežģījumi, palīdzētu ķirurģiskā ceļā.
Sausums makstī
Ciešu no vagīnas sausuma. Lietoju lubrikantu, taču tas palīdz tikai uz brīdi. Vai šo problēmu ir iespējams atrisināt pavisam?
Ja sieviete ir bioloģiski aktīvā vecumā un vesela, taču vagīnas sausums traucē mīlējoties, jo viņa nejūt seksuālu uzbudinājumu, diez vai medikamenti dos ilglaicīgu efektu.
Par 45 gadiem vecākām kundzēm diskomforta cēlonis, visticamāk, ir hormonu izmaiņas organismā.
Maksts sausuma ārstēšanai pirms menopauzes un tās laikā (šādi dēvē arī periodu pēc dzemdībām, kad vēl nav atsākušās mēnešreizes) aptiekā var iegādāties speciālas svecītes un gelus, kas paredzēti ievadīšanai makstī divreiz nedēļā.
Pēc dzemdībām, atjaunojoties hormonu līdzsvaram, tas visdrīzāk pāries.
Cista olnīcā
Man ir 50 gadi un olnīcā atklāta cista. Viens ginekologs iesaka to izoperēt, otrs – nogaidīt. Ko darīt?
Ja ultrasonoskopijā redzams, ka veidojums ir nelīdzens, kas rada aizdomas par potenciālu iespēju veidoties ļaundabīgam audzējam, drošāk būtu to izoperēt.
Lai pieņemtu lēmumu, cista jāatšķir no cistomas. Cista pēc pāris vai trim mēnešiem mēdz izzust pati no sevis. Savukārt cistomu gandrīz vienmēr nepieciešams likvidēt, it īpaši pusmūža un vecākām sievietēm, jo tā 50 procentos gadījumu pārvēršas ļaundabīgā audzējā. Šūnu raksturu ir iespējams pārbaudīt tikai operācijas laikā.
