12 dzīves mācības no vīra, kurš bijis par aculiecinieku vairāk nekā 12000 nāvēm 0
Atrisini visus konfliktus pirms tu aizej
Nāve var mums iemācīt dažas ļoti svarīgas dzīves mācības! Tātad, ko tieši mēs varam iemācīties no nāves?
Daudzu hinduistu sirdīs ir dziļi iesakņojusies ticība: ja tu savu pēdējo elpu ievelc Kaši (Vārānasī), tu iegūsti to, kas pazīstams kā “Kaši Labh”, jeb “jeb Kashi’-moksh augli”, jeb “atbrīvojumu no atdzimšanas apļa, kuru uzlicis karmas likums.”
Kaši Labh Mukti Bhavan, kas atrodas Vārānasī, ir viena no trim viesu mājām pilsētā, kurā cilvēki ierodas, lai nomirtu. Pārējās divas ir Mumukšu Bhavan un Gana Labh Bhavan. Nodibināta 1908. gadā, Mukti Bhavan ir labi zināma pilsētā un ārpus tās.
Bhairavs Nats Šukla bijis Mukti Bhavan menedžeris jau 44 gadus. Viņš ir redzējis gan nabagos, gan bagātos nonākam viņa pārraudzītajā viesu mājā, lai sagaidītu savas pēdējās dieniņas, kamēr viņi gaida nāvi un cer rast mieru. Šukla cer uz to kopā ar viņiem. Viņš stāsta par 12 dzīves mācībām, kuras guvis no 12000 nāvju, kurām bijis par aculiecinieku savā pieredzē kā Mukti Bhavan menedžeris.
Šukla atceras stāstu par Šrī Ram Sagaru Mišru, sanskrita zinātnieku. Mišrs bija vecākais no sešiem brāļiem un vistuvākais ar visjaunāko.
Pirms daudziem gadiem starp abiem brāļiem izcēlās pamatīgs strīds, kura dēļ viņi uzcēla māju sadalošu sienu.
Savās pēdējās dienās Mišrs ienāca viesu mājā, nesot savu nelielo beteles lapu zāļu trauciņu un palūdza paturēt 3. istabu viņam rezervētu. Viņš bija pārliecināts, ka aizies viņsaulē sešpadsmitajā dienā pēc ierašanās.
Četrpadmistajā dienā viņš teica: “Paprasiet manam brālim, no kura 40 gadu laikā esam atsvešinājušies, lai atnāk mani apciemot. Šis rūgtums padara manu sirdi smagu. Es ar nepacietību vēlos atrisināt visus konfliktus.”
Tika nosūtīta vēstule. Pienāca sešpadsmitā diena, kad ieradās jaunākais brālis, Mišrs turēja viņa roku un lūdza, lai nojauc sienu, kas sadala māju. Viņš lūdza savam brālim piedošanu. Abi brāļi lēja asaras un teikuma vidū Mišrs pārtrauca runāt. Viņa seja bija mierīga. Viņš bija aizgājis vienā acumirklī.
Šukla ir redzējis, kā gadu laikā šis stāsts atkārtojas daudzos veidos. “Cilvēki nēsā līdzi tik lielu bagāžu bez vajadzības, visas savas dzīves garumā un vēlas to nomest tikai pašā sava ceļojuma beigās. Noslēpums ir nevis tajā, ka nevajag būt nekādiem konfliktiem, bet to atrisināšanā, cik ātri vien iespējams,” saka Šukla.
