1199. gada 28. martā. Bīskaps Alberts uz vēstures skatuves 0
Pirms 820 gadiem, pēc vienas no versijām (pēc citas tas noticis marta sākumā), Brēmenes domkapituls no savām rindām izraudzījās un ievēlēja par jauno Līvzemes bīskapu “augsti cienījamo Albertu”, Brēmenes kanoniķi.
Iepriekšējais līvu zemes bīskaps Bertolds, kā vēsta “Livonijas Indriķa hronika”, bija dabūjis nelabu galu krustnešu kaujā ar līviem “pie Rīgas kalna” 1198. gada 24. jūlijā. Droši vien Brēmenes baznīckungu skatījumā, Alberts piekrita uzņemties Līvzemes kristīšanu ļoti sarežģītā situācijā.
Pēc Bertolda krišanas un sakšu karaspēka aizkuģošanas Salaspils līvu vairums “nomazgāja” uzspiesto kristietību Daugavā un “kristiešu ticību nosūtīja pār jūru uz Gotlandi aizbraucējiem pakaļ”. Tad tika patriekti garīdznieki un tirgotāji.
Tomēr jaunais bīskaps Alberts izrādījās gudrāks un apdomīgāks politiķis par panaivo priekšgājēju.
Viņš saprata, ka ar dievvārdiem vien Daugavas līvus jaunajai ticībai nepiegriezt un vajadzīga vēl arī dzelzs dūre. Tāpēc vispirms Alberts Gotlandē nolīga 500 vīru krusta karam, ieguva politisko atbalstu no Dānijas karaļnama, vēl salīga karotājus Magdeburgā un panāca, ka tie krustneši, kas dosies piegriezt īstajai ticībai līvus, saņems tādu pašu statusu kā tie, kas devās karot par Tā Kunga kapu Jeruzalemē.
Un tikai šādi sagatavojies 1200. gada vasarā bīskaps Alberts, viņa karotāji un ticības nesēji 23 kuģos devās uz Līvzemi pretim jauniem izaicinājumiem, slavai un Rīgas dibināšanai.
