Padoms zemniekam. Govju cietstāves un pārejas periods 0
Egils Juitinovičs, veterinārārsts, Vidzemes veterinārais serviss
Pamatoti var uzskatīt, ka cietstāves un pārejas periods, t. i., 0–3 nedēļas pirms atnešanās un 0–3 nedēļas pēc atnešanās, ir vissvarīgākais posms govs laktācijā. Pareizi novadīts cietstāves un pārejas periods nozīmē vairāk dzīvu produktīvu govju.
Nerēķinoties ar specifiskām govs vajadzībām šajā posmā, tas neglābjami noved pie govs saslimstības vai nevajadzīga vielmaiņas (saukta arī par oksidatīvo) stresa, kas ievērojami samazina govs ilgmūžību un nereti izraisa govs bojāeju.
Gan veterinārārstiem, gan citiem konsultantiem šeit ir liels izaicinājums, kā pārliecināt fermeri, ka šīm govīm ir speciālas vajadzības un nepieciešams investēt šo vajadzību apmierināšanā. Ekonomiskā ieinteresētība var būt viens no stabilākajiem stimuliem. Pētījumi liecina, ka laba cietstāvēšanas un pārejas perioda novadīšana ļauj iegūt līdz 908 kg piena vairāk no govs laktācijā.
Daži fakti, kas jāņem vērā
l Govis cietstāves periodā ir vissmagākās, bet nagu izmērs nemainās. Tātad svars uz katru kāju pieaug. Govis palielinās arī ķermeņa izmēros, tādēļ ir nepieciešamas lielākas guļvietas.
l Ievērojamas izmaiņas notiek tesmeņa audos, gan pārtraucot piena sekrēciju pēc cietlaišanas, gan atkal atjaunojoties pienu ražojošam epitēlijam un palielinoties tesmeņa audiem apjomā. Tas rada paaugstinātu risku saslimt ar mastītu. Sausas, tīras guļvietas un svaigs gaiss, brīvs no liekā mitruma, ir kritiski svarīgi faktori. Optimāls cietstāves periods ir 50–70 dienu. Svarīgi atcerēties, ka cietstāves periods ir lielisks laiks, lai atveseļotu govi no hroniskām subklīniskām tesmeņa infekcijām. Saviem klientiem rekomendēju visām govīm visos tesmeņa ceturkšņos ievadīt šim nolūkam domātus antibakteriālus līdzekļus saturošus medikamentus. Ja govs cietstāves periodā saslimst, vienmēr jāpārbauda tesmenis, vai kāds ceturksnis nav karsts, sāpīgs, palielināts apjomā, respektīvi, vai nav saslimšanas ar mastītu pazīmju. Laikus atklāts un ārstēts, tas var glābt govi no piespiedu likvidēšanas vai pat dabiskas nāves.
l Govij notiek lielas pārmaiņas hormonālajā darbībā un imūnsistēmā. Respektīvi, imūnsistēma pavājinās, kas ir saistīts ar dzemdību tuvošanos un kortizola līmeņa paaugstināšanos asinīs. Pieaug vajadzība pēc A un E vitamīniem, cinka un selēna. E vitamīnam ir arī tieša saistība ar imūnsistēmas dalībniekiem – limfocītiem un leikocītiem.
l Trīs nedēļas pirms atnešanās izmainās spēja uzņemt barības sausnu, respektīvi, samazinās spēja apēst. Ēstgriba samazinās par 30%. Turklāt līdz trim nedēļām pēc atnešanās ēstgriba ir tikai 65% no maksimālās. Šie fakti ir jāņem vērā, sastādot govs ēdienkarti.
l Govīm mainās sociālais rangs un uzvedība. Cietstāves agrīnā periodā tām ir lielākais svars laktācijā, bet īsi pirms atnešanās un īpaši pēc tās govis zaudē vairākus desmitus kilogramu svara un līdz ar to arī statusu rangā. Turklāt tās ir daudz spēka zaudējušas dzemdību procesa laikā. Īpaši jutīgas ir pirmpienes, tāpēc atsevišķa pirmpieņu grupa ir ļoti vēlama.
l Izmaiņas spurekļa gļotādā. Tās ir saistītas ar barības līdzekļu maiņu. Rupjā lopbarība samazina spurekļa bārkstiņu apjomu un spēju uzsūkt barības līdzekļus, toties ir veselīga spureklim un palīdz sadziedēt čūlas, kas radušās laktācijas laikā, ēdot lielāku daudzumu spēkbarības. Tieši propionskābei un sviestskābei ir noteicošā loma spurekļa bārkstiņu attīstības veicināšanā. Propionskābe rodas, izēdinot cieti saturošus barības līdzekļus, respektīvi, graudu barību. Jāņem arī vērā, ka laiks, lai spurekļa bārkstiņas iegūtu nepieciešamos izmērus un sasniegtu maksimālo barības vielu uzsūkšanas spēju, ir četras piecas nedēļas.
Pārejas perioda programma
Ja esam izpratuši daļu no cietstāvošo govju īpatnībām, dzemdību procesu un pēcdzemdību periodu, būtu jārodas impulsam, lai veidotu pārejas perioda vadīšanas programmu.
Galvenās tās sastāvdaļas ir stresa mazināšana, spurekļa veselība un ēdināšana, dzemdību procesa vadīšana, dzīvnieku novērošana un slimo savlaicīga ārstēšana un reakcija, veicot nepieciešamās izmaiņas.
Nepilnības pārejas periodā izraisa šādas problēmas:
l saistītas ar enerģijas metabolismu (taukaino aknu sindroms, ketoze, acidoze);
l saistītas ar minerālvielu metabolismu (piena trieka, subklīniskā hipokalcēmija, tesmeņa tūska);
l saistītas ar imūnsistēmu (placentas aizture, metrīts, mastīts, infekciju izraisīts klibums, hronisku infekciju uzliesmojumi).
Augstražīgos ganāmpulkos parasti šo problēmu ir mazāk, jo lielākus izslaukumus var iegūt tikai no veselām govīm. Minēšu vidējos rādītājus: placentas aizture – 9%; piena trieka – 7,2%; glumenieka dislokācija – 3,3%; ketoze – 3,7%; guļošo govju sindroms – 1,1%.
Stresa mazināšana, labturība
Jānodrošina, lai dzīvniekam būtu laba veselība un spēja brīvi pārvietoties, atpūsties, piekļūt barībai un ūdenim.
Veselas kājas ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Klibums govs ilgmūžību dramatiski samazina. Svarīgs princips ir visām govīm pirms cietlaišanas apkopt nagus un novērst klibuma cēloņus, laikus ārstēt klibumu.
Pieeja barības galdam ir viens no dzīvnieku mītnes limitējošiem faktoriem. Katrai govij jānodrošina vismaz 90 cm pieeja barības galdam un 6–10 cm perimetrs dzirdnei uz govi.
Guļvietas grūsnām govīm ir platākas un garākas, jo to svars ir lielāks. Pārejas perioda laikā nav pieļaujama dzīvnieku pārblīvēšana. Minimums – katrai govij sava guļvieta. Taču svarīgi atcerēties, ka atnešanās var būt arī viļņveidīga, pēkšņi var atnesties vairākas govis. Tāpēc labi, ja vietas rēķina par 30–40% vairāk par govju skaitu vidēji nedēļā, kam paredzama atnešanās.
Govju nespējai piekļūt barībai un ūdenim, kā arī pilnvērtīgi atpūsties ir tālejošas sekas. Piemēram, var rasties zoles čūlas. Lai tās attīstītos un būtu klibuma cēlonis, ir nepieciešamas 8–15 nedēļas. Tātad govs klibuma cēlonis divus mēnešus pēc atnešanās zoles čūlas dēļ meklējams tieši pārejas periodā.
Prioritāšu sarakstā ir arī tīrība. Tāpat jāuzsver labas ventilācijas nozīme. Karstuma stresa mazināšana ir izšķiroša. Ventilatori un ūdens izsmidzināšana karstā laikā ir ļoti vajadzīga govīm pārejas periodā.
Ēdināšana
Jānodrošina nemainīga ķermeņa kondīcija. Govij svara pieaugums saistīts tikai ar augļa attīstību. Starp citu, auglis pēdējā grūsnības mēnesī pieaug par pusi no sava svara.
Jāizvairās izēdināt rupjo lopbarību ar lielu K daudzumu (>2,5% no sausnas). Ja rupjā lopbarība ir ekstra klases vai ar ļoti labu barotājvērtību, jālieto arī salmi vai mazākvērtīgs siens vai skābbarība, lai samazinātu kopējo enerģijas un proteīna daudzumu barības devā.
Trīs nedēļas pirms gaidāmās atnešanās barības devā sāk iekļaut graudu barību 0,5–1% no ķermeņa svara. Šajā laikā var veikt arī vitamīnu injekcijas, īpaši E vitamīna (jākonsultējas ar veterinārārstu).
Jāatceras, ka šis ir īstais brīdis piena triekas profilaksei. To var panākt divos veidos: nodrošinot atbilstošu Ca (0,45–0,55%), P (0,30–0,35%), K (0,8–1%) daudzumu sausnā; lietojot skābos jeb anjonu sāļus.
Der atcerēties, ka arī vajadzība pēc proteīna cietstāvošām govīm ir ievērojami mazāka nekā slaucamām govīm. Tāpēc ir svarīgi, lai cietstāvošās govis nebūtu vienā grupā ar slaucamajām govīm. Ganāmpulkos, kur tas netiek ievērots, govju saslimstība ar vielmaiņas slimībām un nobeigšanās ievērojami pārsniedz pieļaujamos rādītājus.
Dzemdības
Dzemdībām jānotiek tīrā, sausā, labi pakaisītā boksā, kur nekad netiek ievietotas slimās govis. Dzemdību process jānovēro; ja nepieciešams, jāsniedz palīdzība, bet bez liekas steigas un nervozitātes.
Vadlīnijas: ja govs sāk dzīties, stundas laikā vajadzētu noiet augļūdeņiem un vēl pēc stundas piedzimt teļam. Telēm attiecīgi ir apmēram divas stundas, līdz noiet augļūdeņi, un divas stundas, līdz piedzimst teļš.
Svarīgs ir princips: ja govs dzenas un stundas laikā nav izmaiņu, jāpārliecinās, vai dzemdības noris bez sarežģījumiem.
Sniedzot dzemdību palīdzību, jānomazgā govs aizmugurējā daļa un rokas. Jālieto gļotvielas.
Īpaši gribu uzsvērt, cik svarīgi ir govij tūliņ pēc dzemdībām padzerties. Pirmkārt, lai atjaunotu zaudēto šķidruma daudzumu; otrkārt, lai aizpildītu spurekli un profilaktētu glumenieka dislokācijas iespēju; treškārt, lai nodrošinātu barības vielu uzsūkšanos un vielmaiņas produktu izvadīšanu.
Jāņem vērā, ka ne visas govis tūliņ dzer, tāpat dažas nespēj piecelties un nokļūt līdz dzirdnei. Strādājot praksē, esmu patiesi pārsteigts, cik pozitīvu efektu dod ūdens iepumpēšana govij caur zondi. Parasti tie ir 30–40 litri. Var pievienot arī sāļu šķīdumus, propilēnglikolu, Ca preparātus (jākonsultējas ar veterinārārstu). Ca preparātu lietošanai pareizās devās ir svarīga loma piena triekas ārstēšanā.
Cukura līmeņa noteikšana asinīs dos priekšstatu, vai, ievadot intravenozi govīm glikozi vai dekstrozi pēcdzemdību periodā, tas stāvokli uzlabo vai, gluži otrādi, pasliktina.
