11 padomi, kā nepārspīlēt ar slodzi vasarā 0
Siltajā sezonā vairāk kustamies un līdz ar to biežāk nodarām savam ķermenim pāri. Kā sevi pasargāt no mugurkaula un citām sāpēm, stāsta “Veselības centra 4” neiroloģe, osteorefleksoterapeite, medicīnas zinātņu doktore INESE BLUMBERGA.
1. Patlaban – vasaras vidū, kad aiz loga un arī telpās valda karstums, – visbiežāk ārstiem nākas cīnīties ar sekām, ko radījuši kondicionieri, darbināti telpās vai automašīnā. Pacienti sūdzas par stiprām iesnām, strutaino angīnu, stīvu kaklu, kā dēļ nevar pagriezt galvu vai pacelt roku. Biežāk kondicionieri ietekmē kakla muskuļus un plecu joslu, retāk – jostas daļu. Mašīnu ar kondicionieri ieteicams atvēsināt jau pirms iekāpšanas, pēc tam temperatūru noregulēt vidējā līmenī, lai starp iekšējo un āra temperatūru nebūtu pārāk lielas starpības. Traukties pa šoseju “ledusskapī” nav vēlams.
2. Turpinās dārza darbi, gan ne tik intensīvi kā pavasarī un rudenī. Pavasarī pēc mazkustīgās ziemas ļaudis bieži sev nodara pāri, pārāk strauji iesākot dārza darbus vai remontējot mājas un dzīvokļus un ceļot pārāk lielus smagumus. Vasaras vidū vairākums ļaužu savus locekļus jau ir iekustinājuši, taču arī šobrīd pacienti nereti sūdzas par sāpēm starp lāpstiņām un jostas vietā. Ja slimnieks apzinās, ka pie sāpēm vainojami samocīti muskuļi pēc siena vai kartupeļu talkas, palīdzēt var bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, “Olfen” plāksteris un pretsāpju un pretiekaisuma ziedes. Bet ja, tās lietojot, vienas nedēļas laikā sāpes nepazūd, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.
3. Pirms došanās strādāt uz dārzu vai kravājot ceļojuma somas, visiem tiem, kam ir muguras problēmas (un tās ir gandrīz katram), jāpatur prātā, ka jābūt uzmanīgiem, ceļot un nesot smagumus. Ļaudis, kas cieš no spondilozes un izteiktas osteoporozes, nedrīkst celt ne desmit, ne piecpadsmit kilogramus smagas nastas. Arī spaini un lielo lejkannu uz siltumnīcu nest nedrīkst.
4. Lai nekaitētu mugurkaulam, nav ieteicams vienu un to pašu darbu darīt visu dienu. Var, piemēram, vienu stundu ravēt, pēc tam pagatavot pusdienas vai uz 15 minūtēm atgulties un viegli pastiepties. Tas palīdzēs atslābināt muskulatūru un mugurkaulu. Pēc tam atkal var doties pastrādāt, ik pēc laika mainot nodarbošanos.
5. Nedrīkst veikt kustību reizē ar pagriezienu, īpaši ceļot smagumu. Jo šāda kustība ļoti bieži izsauc starpskriemeļu locītavu nobīdi un muskuļu spazmas. Jāpasper solīti sāņus un smagums, saliecot ceļgalus, jāpaceļ, noliecoties taisni.
6. Tiem, kam ir problēmas ar kakla skriemeļiem, nevajadzētu strādāt darbu, kas prasa atliekt galvu un pacelt uz augšu rokas, piemēram, lasīt ābolus, mazgāt logus vai berzt nost griestu veco krāsu. Jo tā var sakairināt vertebrālo artēriju, un cilvēks dabū pamatīgus galvas reiboņus, kas ārstēšanai padodas ar grūtībām.
7. Ja, lecot ezerā vai upē vai krītot no augstuma, stipri sasista mugurkaula kakla vai muguras daļa, to nevajag atstāt bez ievērības pat tad, ja šķiet – nekas traks nav noticis, jo veselības traucējumi bieži vien uz āru nāk krietni vēlāk. Atgādinu – neleciet no augstuma ūdenī ne uz galvas, ne kājām! Visus jauniešus vajadzētu aizvest ekskursijā uz rehabilitācijas centra spinālo nodaļu, kur ārstējas tie, kas pēc lēciena ūdenī spiesti pārvietoties ratiņkrēslā vai ir guloši.
8. Esiet uzmanīgi, braucot ar velosipēdu. No tā krītot, bieži tiek traumētas ceļu locītavas, kas nereti beidzas ar iekaisumu procesu un šķidruma uzkrāšanos. Ārstēšana ir ilga un sarežģīta.
9. Dodoties garā lidojumā vai braucienā ar autobusu, līdzi ieteicams ņemt mīksto kakla ortozi. Ja ir problēmas ar muguru, noderēs arī jostas ortoze. Vienmēr iesaku ceļojuma somā ielikt arī pretsāpju plāksterus, jo var gadīties negaidīti satraumēt muguru. Garos pārbraucienos ar autobusu vai lidmašīnu noteikti jāvelk vēnu zeķes un jāizmanto katra iespēja, lai pieceltos, pastaigātos un izvingrinātu locekļus.
10. Paturiet prātā – ar akūtām muguras sāpēm nedrīkst iet karstā vannā vai sildīt muguru. Tūska no šīs procedūras kļūs vēl stiprāka. Sākumstadijā nevajadzētu lietot arī sildošās ziedes.
11. Vasaru iesaku maksimāli izmantot, lai muskuļiem nodrošinātu fizisko slodzi. Tāpēc vecākiem jāmudina savas atvasītes pēc iespējas vairāk būt pie dabas: plunčāties ūdeņos, spēlēt bumbu, basketbolu, volejbolu utt., lai organisms norūdās. Vecāka gadagājuma ļaudīm ieteicama nūjošana, pastaigas, mierīgs pārbrauciens ar velosipēdu, badmintons, peldēšana. No peldēšanas gan labums būs tikai tad, ja to prot darīt. Ja neprot, peldētājs izbāž degunu no ūdens un sasprindzina plecu joslu. Tāpēc pirms vasaras sezonas iestāšanās ieteicams apgūt pareizas peldēšanas prasmi.
