Ierobežo uzturā baltos miltus, lai būtu veselas vēnas! Astoņi jautājumi par vēnām 0
Vēnu slimības var piemeklēt abus dzimumus un izraisīt veselības problēmas. Ko vajadzētu ievērot, lai tas nenotiktu? Svarīgākos jautājumus par vēnu veselību uzdodam vienam no labākajiem šīs jomas speciālistiem – ārsta Pēterim Gerkem, Veselības centra 4 Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājam, asinsvadu ķirurgam, flebologam.
1. Kādi simptomi liecina, ka vēnas ir bojātas?
Slimības sākuma stadijā cilvēks dienas beigās parasti jūt smagumu kājās, ir diskomforts arī pēc sporta nodarbībām, var rasties nemotivēta kāju nieze, pietūkums potīšu rajonā, naktīs – krampji. Par hipertensiju jeb palielinātu venozo asinsspiedienu signalizē sīko asinsvadu tīklojums, kas lielākoties parādās uz kāju augšstilbiem, kur šie asinsvadi vairāk lokalizēti. Venozās asinis no maziem asinsvadiņiem saplūst lielākos un lielākos, līdz aizplūst līdz centrālajai vēnai. Ja mazie asinsvadiņi nevar savas asinis atdot tālāk, jo ir bojāta lielā vēna, asinis pa to vairs nevar normāli aizplūst, tās nonāk vēnu zaros jeb smalkajos asinsvados, un to sieniņas sāk paplašināties. Laika gaitā, arvien vairāk paplašinoties vēnu sieniņām, sāk veidoties vēnu mezgli – attīstās vēnu varikoze.
2. Kuras ir izplatītākās vēnu slimības?
Tās ir hroniska vēnu mazspēja, varikoflebīts jeb virspusējo vēnu sieniņu iekaisums, flebotromboze, kad tiek nosprostotas dziļās vēnas, tāpēc attece notiek tikai pa virspusējām vēnām, kas paplašinās, vēnās veidojas asins recekļi jeb trombi. Flebotrombozi var izraisīt traumas, hormonālā ķīmijterapija, arī vēnu sieniņu iekaisums. Savukārt, savlaikus neārstējot hronisku vēnu mazspēju, var rasties ne vien vispārējs vēnu iekaisums, bet arī neatgriezeniskas strukturālas izmaiņas ādā – veidojas brūni pigmentācijas plankumi un ādas sabiezējumi. Smagākā hroniskās vēnu mazspējas izpausme ir venozā trofiskā čūla, kurai ir tendence pakāpeniski izplesties.
Ir cilvēki, kam hroniskā vēnu mazspēja visu mūžu ir sākuma stadijā – neattīstās ne vēnu varikoze, ne ir izmaiņas audos. Slimība neprogresē, jo tiek ievērots veselīgs dzīvesveids, cilvēks nestrādā fiziski smagu darbu vai visu dienu nesēž birojā pie datora, nestāv kājās karstās telpās, respektīvi, nav faktoru, kas varētu izraisīt vēnu slimību progresēšanu. Vai arī cilvēks, kam ir iedzimta vēnu mazspēja, to zinot, valkā kompresijas zeķes.
Lai pasargātu sevi no vēnu patoloģijas, noteikti jādzer šķidrums pietiekamā daudzumā, jāievēro, ka nedrīkst ilgstoši sauļoties (ieteicams pusstundu pasauļoties, tad nopeldēties vai aplaistīties ar vēsu ūdeni vai pagulēt ēnā), nav ieteicams arī regulāri karsēties pirtī vai iet karstā vannā.
Ir grūti pateikt, kad var attīstīties tromboze. Cilvēkam var būt vēnu varikoze, it kā lielu sūdzību nav, varbūt tikai kājas ir smagākas. Bet te viņš atsit kāju pret beņķīša malu, sasituma zonā izveidojas iekaisums – asins receklis, kas nobloķē vēnas zaru. Veidojas lokālā tromboze, ko var samērā veiksmīgi ārstēt. Taču, ja atraujas kāds tromba gabaliņš, kas ar asinsriti nokļūst plaušās, var rasties lielas problēmas – nosprostojas plaušu asinsvadi, tiek traucēta skābekļa uzņemšana organismā un ir apgrūtināta elpošana. Vēl lielāki sarežģījumi var būt, ja tromba gabaliņš nokļūst mazajā iegurnī un tālāk vēdera lielajā vēnā, kas savāc asinis no visas ķermeņa apakšdaļas. Ja tā notiek, venozā asinsrite apstājas.
3. Vai vēnu slimības attīstās strauji?
Nē, tās parasti attīstās gadiem ilgi, ja vien šo slimību izraisītāja nav kāda trauma vai onkoloģiska saslimšana. Taču noteikti jāievēro, ka vēnu slimības pašas nepāriet, piemēram, hroniska vēnu mazspēja nekur nepazudīs, ja vēnas netiks operētas. Ar zālēm šo slimību var tikai apārstēt, nevis izārstēt. Ja būs visi tie ārējie faktori, par kuriem runājām iepriekš, hroniskā vēnu mazspēja noteikti progresēs.
4. Vai jāpievērš uzmanība arī uzturam?
Īpašu nosacījumu nav, taču dārzeņus un augļus vajadzētu iekļaut ēdienkartē. Tie satur daudz vitamīnu un mikroelementu, kas veicina asinsvadu sieniņu stiprību un uzlabo atteci.
Vajadzētu ierobežot balto miltu produktu un saldumu patēriņu. Kaitējumu asinsvadiem nodara stiprie alkoholiskie dzērieni.
5. Kādi izmeklējumi vēnu slimības gadījumā tiek veikti, lai noteiktu diagnozi?
Ātrākais, precīzākais un lētākais izmeklēšanas veids ir asinsvadu duplekssonogrāfija. Ja ir bijuši vēnu iekaisumi, trombi, ļoti labs izmeklējums ir digitālā flebogrāfija. Kompjūtertomogrāfijas laikā vēnā tiek ievadīta speciāla kontrastviela, kas iezīmē venozās asinsrites loku, – to var redzēt līdz pat sirdij. Var ļoti precīzi redzēt, kurā vēnas daļā izveidojies sašaurinājums, vai ir pārtraukumi asins plūsmā, kādi vēnu mazspējas kompensācijas zari izveidojušies.
6. Vai ar medikamentiem vēnu slimības nevar izārstēt? Noteikti nepieciešama operācija?
Ar medikamentiem nevar izārstēt hronisko vēnu mazspēju un atjaunot vēnu vārstuļus, taču var uzlabot vēnu funkciju, pastiprināt vēnu sieniņu muskuļu tonusu, lai būtu labāka asins plūsma. Ar zālēm var izšķīdināt trombus, kas izveidojušies kā hroniskās vēnu mazspējas sekas, var uzlabot asins mikrocirkulāciju audu zonās, kur ir traucēta venozā attece, bet pašu venozo mazspēju ar zālēm nav iespējams izārstēt, nepieciešama operatīva iejaukšanās. Bet ne jau visos gadījumos iespējams operēt.
Kājās ir divas vēnu sistēmas: dziļo vēnu sistēma, par kurām plūst aptuveni 85% asiņu, un virspusējo vēnu sistēma, pa kurām attiecīgi plūst pārējie 15% asiņu. Ja virspusējās vēnās ir kāda problēma (vārstuļu mazspēja, trombi, varikoze), to novēršam operējot. Dziļās vēnas nevaram operēt viena iemesla dēļ – ja šīs vēnas izoperē, asins plūsma kājās gandrīz apstājas.
Problēmas dziļajās vēnās jānovērš ar asiņu šķīdinātājiem, ar kompresijas terapiju. Ar šo slimību ir jāsadzīvo, jo vēnu rekonstrukciju veic ļoti reti.
7. Kādi ir vēnu operāciju veidi?
Pamatā tiek veiktas vēnu lāzeroperācijas, bet ir arī citas mazinvazīvas metodes: tvaika ķirurģija, radiofrekvenču ķirurģija un biolīmes ķirurģija. Pirmās trīs ir termiskas metodes, bet biolīmes ķirurģija – ķīmiska.
Šīs metodes atšķiras ar to, kā iedarbojas uz bojāto vēnas daļu. Lāzers to apstaro un iztvaicē bojāto vēnu slānīti, vēna pēc tam aizaug. Bojājumu apstrādājot ar 120 ºC karstu tvaiku, olbaltumu ķēde, kas atrodas vēnas bojātajā daļā, denaturējas un saraujas. Vēnu sieniņa kļūst kā cieti novārīts olbaltums. Var teikt, ka tā pati sevi aizspiež ciet un pārtrauc asiņu patoloģisko plūsmu. Tvaika ķirurģijas metodi parasti izmanto, ja vēnām ir ļoti liels diametrs.
Izmantojot radiofrekvenču ķirurģijas metodi, uz vēnas sieniņu iedarbojas ar radiomagnētisko lauku, kas izžāvē sieniņu gluži kā mikroviļņu krāsns, un asins plūsma pa šo asinsvadu tiek pārtraukta. Šo metodi pārsvarā izmanto, ja bojāti neliela izmēra asinsvadi.
Savukārt biolīme tiek izsmidzināta vēnas iekšpusē – asinsvadu vienkārši aizlīmē ciet. Šī ir vislabākā metode, jo nav vajadzīga nekāda anestēzija un pēc operācijas nav jāievēro nekādi ierobežojumi, piemēram, nav jāvalkā kompresijas zeķes, drīkst sportot un iet karstā vannā. Biolīmes ķirurģiju parasti izmantojam gadījumos, ja ir bojātas stumbrvēnas, taču tām nav daudz sānu zaru.
8. Vai pēc operācijas vēnu slimība var atgriezties?
Ja bojātais vēnu posms ir kvalitatīvi izoperēts, recidīva nekad nav. Taču jāatceras, ka cilvēkam ir četras lielās stumbrvēnas. Ja vienu, kas ir bojāta, izoperē, paliek trīs. Dzīves laikā arī tās var bojāties, bet tam nav nekādas saistības ar izoperēto vēnu.
