11 cilvēku ieradumi, kuri slēpj depresiju 0
Depresija nereti var noritēt nepamanīta un neatpazīta. Bet ir arī cilvēki, kas slēpj savu depresiju no citiem, lai nerādītu cīņu ar saviem iekšējiem dēmoniem. Šādi cilvēki var būt ārstēšanās procesā vai neārstēties, viņi var dalīties savos pārdzīvojumos ar tuviniekiem, bet var arī par tiem nevienam nestāstīt. Problēma ir tajā, ka pasaule kļūst it kā ļaunāka, ja mēs necenšamies viens otru saprast. Mēs tiecamies domāt, ka cilvēki dzīves nedienas neslēpj un ir pamanīt tik viegli kā rētas pēc kaujas. Bet ziniet, ka dvēseles rētas reizēm nav viegli saskatīt, īpaši tiem, kuri necenšas to darīt.
Lūk, pazīmes, kas var liecināt, ka cilvēks slēpj depresiju.
1. Cilvēki ar slēpto depresiju var apzināti izskatīties tā, it kā viņiem viss ir labi un pat visu laiku (it kā) izstarot prieku un laimi, vienmēr būt pacilātā garastāvoklī.
Ja jūs domājat, ka depresīvi cilvēki vienmēr ir sagumuši, jūs kļūdāties. Depresija nav vienkārši slikts noskaņojums. Tie, kuri dzīvo, visu laiku izjūtot depresīvu stāvokli, var iemācīties vadīt savas virspusējās emocijas un pat izskatīties pēc pašiem laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Mēs esam dažādi. Diezgan bieži cilvēki dziļā depresijā kontrolē sevi cilvēku acīs un izskatās visnotaļ pozitīvi, neskatoties uz to, kas notiek dvēselē. Neviens nevēlas ar savām problēmām citus apgrūtināt, pat ja dēļ tā nāktos pieņemt savas patiesās jūtas.
2. Viņi var pastāvīgi lietot kādus medikamentus.
Ir nopietnas depresijas ārstēšanās metodes, kurās izmanto medikamentus un terapijas kursu.
Taču bez zālēm ir vēl ikdienas ieradumi, dzīvesveids. Piemēram, noteikta mūzika, vingrinājumi, pastaiga – viss, kas palīdz izrāpties no melnā depresijas cauruma. Slēpjot depresiju no citiem, patiesi briesmīgi, ka cilvēkam nākas cīnīties vienatnē.
3. Viņiem var būt nopietnas grūtības šķirties.
Ja jūs jebkad esat bijuši depresijā, varat saprast, ka tas ir grūts dzīves periods ne tikai tam, kurš ir depresijā, bet arī tam, kurš ir šim cilvēkam līdzās. Reizēm, kad tu pielaid kādu sev tuvu klāt un ļauj ieraudzīt savu iekšējo cīņu un nelaimīgumu, otrs vienkārši no tevis aiziet. Liekas, ka grūti ir vainot to, kurš aiziet, bet cilvēkam ar depresiju šķiršanās var raisīt pastāvīgu pamestības sajūtu līdzās vientulības sajūtai. Lai tā nenotiktu, cilvēki mēdz slēpt depresiju no mīļajiem cilvēkiem. Jo nav nekā sāpīgāka kā saprast, ka tava tumšā dvēseles puse ir tik baisa, ka pat mīļotais cilvēks uz to nevarētu skatīties.
4. Viņi var izdomāt savu patieso stāstu slēpjošu leģendu.
Tas var būt jebkas, ar ko izskaidrot dīvainības, sākot no iegriezumu uz rokas līdz neēšanai. Cilvēki ar dažāda veida depresijām izjūt daudzas grūtības, kuras var laiku palaikam ietekmē normālo dzīvi. Tādos gadījumos viņi izdomā dažādas atrunas, kas slēpt viņu dvēseles sāpes. Visbiežāk viņi paši nevēlas atzīt sev, ka ir uz robežas, jo lieliski zina, kā noslēpt savu patieso stāvokli.
5. Viņiem var būt dīvaini ēšanas un dienas režīma paradumi.
Tās ir nenozīmīgas pazīmes, bet tām var būt nopietnas sekas.
Tas, kurš dzīvo, cenšoties slēpt savu depresiju, reizēm atļaujas tikai vieglus mājienus par to. Pārlieks vai nepietiekams miegs ir viena no acīmredzamām depresijas pazīmēm. Tas pats attiecas uz ēšanu – ja jūsu tuvinieks ēd pārāk daudz vai maz, tas ir trauksmes zvans! Ēdiens un miegs ir galvenie veselības elementi. Un tos cilvēks pats var kontrolēt. Depresija rada apstākļus, kad cilvēks mēģina sevi kontrolē. Miegs tad varbūt ir vienīgā iespēja atslēgt apziņu un aiziet no sāpēm vai, tieši otrādi, kļūst par neiespējamu mokošo domu dēļ. Tas pats attiecas uz ēdienu.
6. Viņiem var būt nopietni ieskati par dažādu vielu izmantošanu.
Cilvēks, kurš cīnās ar depresiju, ļoti labi zina, kas ietekmē viņa garastāvokli.
Viņš zina, ka alkohols ir depresiju pastiprinošs un, ja to iedzers par daudz, nevarēs cīnīties ar depresīvo stāvokli un neizrādīt to. Viņš tāpat zina, ka kofeīns un cukurs noskaņojumu paceļ, tāpat kā izrakstītie antidepresanti. Un viņi lieliski zina, ko ar ko nedrīkst maisīt.
Viņi to visu ļoti labi zina, tādēļ ka viss augstāk minētais ietekmē noskaņojumu vairāk nekā cilvēkiem, kam nav depresijas.
7. Viņiem var būt ļoti skaidri un vienkārši priekšstati par dzīvību un nāvi.
Ne katram depresīvam cilvēkam ir bijušas pašnāvnieciskas domas. Tomēr depresija bieži vien provocē domas par dzīves jēgu. Un cilvēks sāk neminīgi meklēt atbildes uz dzīvē svarīgiem jautājumiem, saprotot, ka visi neizbēgami ejam pretī nāvei. Tādas biežas ieslīgšanas smagās pārdomās var novest līdz tam, ka no tām ir grūti “iznirt”.
8. Viņi bieži ir talantīgi un ekspresīvi.
Daudzi no talantīgākajiem aktieriem, mūziķiem un pasaules līderiem ir šī “mēra”, ko sauc par “dvēselisko saslimšanu”, skarti. Tāds pārdzīvojumu un emociju dziļums bieži vien raksturīgs radošiem cilvēkiem. Viņi spēj tajā rast pozitīvo un negatīvo daļu un iepludināt to radošumā, parādot dzīves krāsainību caur emociju ēnām, kuras izjūt.
9. Viņi bieži visā meklē jēgu.
Katrs vēlas redzēt kādu dzīves mērķi. Mēs vēlamies būs pārliecināti, ka viss, ko darām, ir jēgpilns un dod kādu labumu. Vēlamies būt pārliecināti, ka virzāmies uz pareizo pusi.
Un cilvēki ar slēpto depresiju tāpat vēlas visu to, bet ar vēl lielāku vēlmi un vilšanos. Baiļu un neadekvātuma sajūta par notiekošo ne tuvu nav jaunums tiem, kuru prātu un dvēseli pārņēmusi depresija. Un ļoti bieži cilvēki vēlas kaut kā kompensēt viņu iekšējo ievainojamību.
Tādēļ viņi var mainīt virzienus, kuros iet un būt aizrautīgi, meklējot īsteno laimi.
10. Reizēm viņi var izrādīt savas sāpes un dot nelielu mājienu, ka viņiem vajadzīgs atbalsts.
Pat cilvēks, kurš jau saradis ar depresiju un zina, kā dzīvot ar šo “pārāk stipri savilktu jostu”, reizēm vēlas gūt atbalstu. Taču tādi saucieni no it kā stipriem cilvēkiem pēc palīdzības var palikt nepamanīti. Reizēm viņiem vienkārši šķiet bīstami justies vientuļiem, pat ja viņi apgalvo pretējo. Un ja pēkšņi viņi spēj atklāties un pastāstīt, kas ar viņiem notiek, tad zini – tas ir viens no svarīgākajiem brīžiem, tieši tādi brīži rada spēcīgu un drošu tiltu mūsu attiecībās, tādēļ ka ir neiespējami visu laiku sevi mocīt un slēpt savas patiesās jūtas no labākā drauga vai mīļotā.
11. Viņi meklē mīlestību un atbalstu kā visi cilvēki.
Nevēlēšanās izrādīt uz āru savus dvēseles dēmonus nenozīmē nevēlēšanos rīkoties negodīgi. Cilvēki dzīvo, slēpjot savu depresiju, lai iemantotu aizsardzību – viņu sirdij un tuvinieku sirdīm.
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā nākas slēpt visu, kas nav skaists. Bet jums nav pienākuma tā darīt.
Pats labākais, ko varat darīt tā cilvēka labā, kuram ir depresija – saprast, ka viņiem vajadzīga mīlestība un atbalsts kā jebkuram cilvēkam uz pasaules.
Nekad nenovērsieties no cilvēka, kurš cīnās pats ar sevi. Raudiet, kad vēlaties. Pasniedziet palīdzīgu roku, pat ja jūsu priekšā aizcērt durvis. Atveriet savu dvēseli, neskatoties uz bailēm būt nesaprasti. Ja mēs turpināsim neievērot “slikto”, tad arī labais paliks nepamanīts.
Avots: onedio
