Restauratori atjaunojuši nesen atklātībā nākušu diplomāta Jāņa Seska manuskriptu 0
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restauratoriem izdevies atjaunot kādu nesen atklātībā nākušu Latvijas valsts dibinātāja un vēlākā diplomāta Jāņa Seska piezīmju manuskriptu, kas varētu sniegt jaunas ziņas par Latvijas diplomātijas vēsturi.
“Pie mums uz bibliotēku atnāca diplomāta Jāņa Seska radiniece Baiba Pētersone, kura atnesa maisā manuskriptu, kas tiešām izskatījās kā grīstē sagriezts. Tas bija glabājies Jāņa Seska lauku mājās un bija atrasts bēniņos aiz spāres aizlikts,” stāsta Mārtiņš Mintaurs, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas vietnieks.
Manuskripts glabāts nepiemērotos apstākļos, tādēļ tas ļoti cietis – lapas dzeltējušas, netīras.
Daļu manuskripta sagrauzušas žurkas. Rakstītājs izmantojis plānu rakstāmpapīru, kura lapas sašūtas ar lina diegu.
Jānis Seskis ir viens no Latvijas pazīstamākajiem diplomātiem un viens no Latvijas valsts pamatlicējiem, kuru 1941. gadā padomju vara izsūtīja un vēlāk, 1943. gadā, nošāva. “Acīmredzot pirms okupācijas laika rokraksts ticis paslēpts, lai svešas acis neredz,” piebilst M. Mintaurs.
Pagaidām bibliogrāfi vēl nav iepazinušies ar restaurētā manuskripta saturu. Iespējams, tur ir kaut kas vairāk nekā Seska 1938. gadā publicētajā atmiņu un apcerējumu grāmatā “Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. 1914–1921”.
M. Mintaurs pieļauj, ka manuskripts varētu būt tapis ap to pašu laiku. “Iespējams, tur ir kaut kas, kas neiegāja grāmatā, jo Seskis pēc Ulmaņa apvērsuma krita nežēlastībā un, neskatoties uz savu milzīgo pieredzi, tika aizsūtīts pelnītā atpūtā nevis kaut kur uz Rietumiem, bet uz Klaipēdu par ģenerālkonsulu. Tādā amatā, lai netraucē. Tās bija tā laika Ārlietu ministrijas iekšējās attiecības un intrigas. Līdzīgi cieta arī Miķelis Valters, ārkārtējais un pilnvarotais sūtnis, kuru aizsūtīja klusā vietā uz Beļģiju par vēstnieku. Tie bija valsts dibinātāji, kuru pieredze 30. gadu beigās būtu noderējusi vairāk lielajā politikā nekā Beļģijā vai Klaipēdā.
Līdz ar to zināms pamats cerēt, ka šajā manuskriptā būs kaut kas, kas līdz šim nav zināms par Seska darbību, varbūt piezīmes par laikabiedriem,” cer vēsturnieks.
Pieaudzē papīru
“Manuskripts nonāca pie mums murskulī, deformēts, no tā bira ārā zeme un kas tik viss ne. Tur bija plīsumi, papīra zudumi. Un ar to visu bija jātiek galā,” teic restauratore Dace Dubrovska. Restauratore sāka ar lapu atdalīšanu, notīrīšanu un skalošanu. Tika veikta arī manuskripta dezinfekcija, lai iznīcinātu pelējuma sēnes.
Žurku sagrauztajās vietās tika pieaudzēts papīrs. Tas ir īpašs restaurācijas papīrs, ļoti kvalitatīvs un dārgs, kura šķiedras it kā saaug kopā ar oriģinālā manuskripta papīru.
Ja ir ļoti trauslas vietas, plīsumi pāri tekstam, kur būtu jāredz cauri, tad restauratori izmanto papīru, kas atgādina migliņu. Tas tikai “saķer plīsuma” vietu, lasīšanu netraucējot. Restaurācijas darbi ilga apmēram trīs mēnešus, stāsta restauratore D. Dubrovska.
50 tūkstoši retumu
“Bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve un lasītava. Bibliotēkā ir ļoti daudz muzejisku vērtību, uzsver LNB Krājuma saglabāšanas centra vadītāja Iveta Daugule-Balode. LNB retumu krājumā vien glabājas vairāk nekā 50 tūkstoši izdevumu – gan senie iespieddarbi: grāmatas, kas izdotas līdz 19. gs. vidum, gan arī dažādi rokraksti, sākot no 18. gadsimta.
Par manuskriptiem bibliotēka uzskata gan rokrakstus, gan arī, piemēram, padomju laika mašīnrakstu, kas, visticamāk, ar laiku arī būs jārestaurē, jo tas dziest. Turklāt bibliotēkas fonds kļūst arvien plašāks, piemēram, padomju laikā izdotās grāmatas pēc dažiem desmitiem gadu var jau būt retuma statusā, ja izdotas nelielā tirāžā.
Manuskripti var būt arī jaunāki, jo tie ir unikālas liecības, kas var būt rakstītas arī 20. vai 30. gados, kā Seska rokraksts vai arī pēc Otrā pasaules kara.
“Tagad gatavojamies sūtīt uz restaurācijas nodaļu 16. gadsimta izdevumu “Biblia poliglota”, kas LNB krājumā nonāca pagājušā gada vasarā no privātām rokām un ko kolēģi jau dezinficēja un ko tagad apstrādājam, zinātniski. Tas ir liels sējums koka vākos. Oriģinālais iesējums ir saglabājies, bet vajadzētu arī novērst mehāniskus defektus, kas laika gaitā radušies. Spriežot pēc putekļiem un visa pārējā, grāmata glabājusies pagrabā vai bēniņos,” stāsta Mintaurs.
LNB Krājuma saglabāšanas centrs ir valstī vadošais grāmatu un dokumentu restaurācijas centrs.
Martā būs restauratoru darba izstāde
Kad bibliogrāfi izveidos atjaunotā un restaurētā manuskripta zinātnisko aprakstu, proti, informāciju par izdevuma izcelšanos, saturu, tad šis jaunieguvums kļūst pieejams lasītājam. Tas nozīmē, ka jebkurš varēs pieteikties lasīt un iepazīties ne tikai ar Seska manuskriptu, bet arī pārējiem krātuves nodaļas dārgumiem. “Uz mājām gan nedosim! Jāstrādā lasītavā,” piebilst M. Mintaurs.
Bet, pirms restaurētais manuskripts nonāks lasītāju rīcībā, to varēs apskatīt Latvijas restauratoru biedrības 30 gadu jubilejas izstādē Rīgā, Biržas namā, kas sāksies 30. martā. Izstādē paredzēts eksponēt 80 Latvijas meistaru vairāk nekā simts restaurētu objektu – arheoloģiskajos izrakumos iegūtus priekšmetus, dokumentus, liela formāta kartes, gleznas, mēbeles, rotas lietas, sadzīves priekšmetus u. c.
Latvijas restauratoru biedrība apvieno teju 200 dažādu specialitāšu restauratorus. Taču šīs jomas meistaru Latvijā trūkst joprojām trūkst. Viens no restauratoru lielākajiem izaicinājumiem ir jauno speciālistu trūkums, īpaši tekstiliju jomā. Tekstilijas ir ne tikai tautastērpi, bet arī cimdi, zeķes, gobelēni, sedziņas, aizkari.
Latvijas diplomāts Jānis Seskis (1877–1943)
* Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijas notikumos Seskim tika piespriests nāves sods, un viņš līdz 1913. gada amnestijai uzturējās ārvalstīs, kur studēja vācu, franču, angļu valodu un pedagoģiju Bernes un Bāzeles universitātē, kā arī strādāja par skolotāju. Kā kareivis izgāja Pirmo pasaules karu un 1917. gada oktobrī Petrogradā sāka veidot Latviešu informācijas biroju. Jaundibinātā Latvijas valsts viņu iecēla par Latvijas delegācijas locekli Miera konferencē Parīzē, no 1920. gada viņš bija diplomātiskais pārstāvis Šveicē, pēc tam sūtnis Igaunijā un no 1929. gada līdz 1932. gadam – sūtnis PSRS.
* Pēc Latvijas okupācijas Seskis tika apcietināts. 1941. gada 23. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda viņam nošaušanu par “noziedzīgām darbībām Petrogradā 1917.–1918. gadā pret Padomju Krieviju un 20. gs. 30. gados – kā sūtnim pret PSRS”. Nāvessods izpildīts 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs.
* Neskatoties uz Ārlietu ministrijas vairākkārtējiem pieprasījumiem, Seska apcietināšanas, pratināšanas un tiesāšanas lietu Krievijas Federācija Latvijai līdz šim nav atdevusi.
