Aicina atsaukties lauku sētas, kur mīt senā pašmāju šķirne – Latvijas cukurvistiņa 0
Lai saglabātu vienu no senākajām Latvijas mazo mājputnu šķirnēm – Latvijas pundurvistiņu jeb cukurvistiņu – Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” speciālisti kopā ar brīvprātīgajiem aktīvistiem meklē saimniecības, kur būtu saglabājušies šie mājputni, informē biedrības entuziaste Eva Millere.
“Jau 19.gadsimtā Eiropā cukurvistiņas bija vērtīga dāvana un labklājības mērs. Pagaidām nav skaidri zināms, kā un kad cukurvistiņas nonākušas Latvijā, bet visticamāk, tāpat kā citur Eiropā, no Āzijas caur Hamburgas ostām vai sauszemes ceļiem no Krievijas. Latvijā to izcelsme meklējama Tukuma un Talsu rajonos, bet mūsdienās tās ir arī citviet. Mazvistiņas dārzā tik ļoti neizkašņā dobes, ir bērniem draudzīgas un ļoti dekoratīvas. Milzīga krāsu un formu dažādība, gailīšu cēlā gaita tos padara par aizkustinošu dārza rotu,” stāsta E.Millere.
Mazo vistiņu šķirnēm ir divas grupas. Viena daļa selekcionētas no esošajām šķirnēm, samazinot auguma izmēru, tā iegūstot šķirnes samazināto kopiju jeb pundura formu. Otra daļa mazo vistiņu šķirņu nekad nav bijušas liela izmēra. Tās ir cēlušās no ievestajām un adaptētajām populācijām.
“Tikai 19.gadsimta pirmajā pusē sākās pirmie selekcijas mēģinājumi. Pēc būtības tas ir tautas selekcijas rezultāts. Tāda ir arī mūsu Latvijas cukurvistiņas. Tām iezīmējas divas līnijas – ar neapspalvotām kājām – sauktas vienkārši par Latvijas cukurvistiņām, kā arī spalvkāju cukurvistiņas – sauktas arī par krūpiņiem. Tieši spalvkāju mazvistiņas ir pati senākā un izplatītākā cukurvistiņu forma no 16-18.gs. Abu veidu gailīšiem ir lapveida sekste un ļoti cēla gaita. Spalvu krāsojums visbiežāk raibs, pamatkrāsa brūna vai melna ar baltiem raibumiem. Retāk satopami arī putni savvaļas nokrāsā, kur gaiļiem izteikti sarkanbrūns krāsojums ar melnām spārnu un astes spalvām, bet vistiņām gaišāki brūngans ar sīkiem pelēkmelniem raibumiem. Abu veidu cukurvistiņām ir ļoti izteikts perēšanas instinkts, perēkļus visbiežāk ierīko krūmos, garā zālē, starp siena ruļļiem un citās līdzīgās vietās.”
E.Millere arī norāda, ka mazās vistiņas ierindotas dekoratīvo putnu grupā un ar to pavairošanu kā hobiju nodarbojas vien neliels skaits putnkopju. Lai arī Eiropā ir ap 130 mazo vistu šķirņu, to eksistence ir apdraudēta, tādēļ, piemēram, Vācijā tiek veidotas biedrības un atbalsta projekti to glābšanai.
“Tagad pienākusi kārta glābt mūsu nacionālo dārgumu – cukurvistiņu šķirni. Norit brīvprātīgais meklēšanas darbs visā Latvijā. Ir apzināti entuziasti, kā arī putnkopji ar pieredzi, kas gatavi uzņemties atbildīgo šķirnes pavairošanas darbu. Lai glābtu seno cukurvistiņu šķirni, svarīgi atrast un pavairot vairākas izolētas populācijas, jeb grupas, tas ļautu nodrošināt šķirnes ģenētisko daudzveidību, tieši tādēļ mums ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. Meklējam arī senas fotogrāfijas, kur būtu redzami šie mazie, uzticamie putniņi, laikrakstu izgriezumus un grāmatas. Mēs lūdzam atsaukties muzeju un bibliotēku darbiniekus, ikvienu kam ir kāda noderīga informācija. Ja vien tas iespējams, lūdzam vēstulei pievienot arī vistiņu un gailīšu foto – no sānskata, lai varam nodot ekspertam izvērtēšanai, un īsu aprakstu, norādot, kur un kad tās iegūtas vai pirktas. Lūdzam rakstīt uz [email protected] Tālrunis kontaktiem: 29644499,” informē E.Millere.
Vienlaikus viņa atgādina, ka “pērļu”, “čiekura” un “porcelāna” vistiņas nebūs meklētais. “Šiem nosaukumiem nav sakara ar mūsu meklētajām cukurvistiņām. Tāds apzīmējums kā čiekurvistiņa raksturo vistiņas ar sprogotām spalvām. Porcelāna vistiņa apzīmē vistas īpašu spalvu krāsojumu, „Mille fleurs“ no franču valodas – tūkstoš ziedu. Pērļu vistas, lai arī pieder vistveidīgo kārtai, izskatā ievērojami atšķiras no vistām, jo pieder citai sugai (numemida meleagris) un ir radniecīgas arī fazāniem un paipalām.”
