1000 nāves gadā! Plaušu vēža pacienti vēlas zāles, kas ļautu ilgāk dzīvot 0
Lai pagarinātu plaušu vēža pacientu dzīvildzi un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, nākamajā gadāno valsts budžeta līdzekļiem būtu nepieciešami teju septiņi miljoni eiro, kā to aprēķinājis Nacionālais veselības dienests (NVD), portālam “Veselam.lv” pastāstīja Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības (PVPTB) vadītājs un dibinātājs Harijs Gals.
Viņš atzina, ka politiski sarežģītākais jautājums šobrīd ir plaušu vēža slimniekiem vajadzīgo medikamentu kompensēšana no valsts budžeta.
“No vienas puses, PVPTB izprot, ka no valsts kopējā makroekonomiskā skatījuma novirzīt naudu ārstu algām pirmajā brīdī šķiet pareizāk nekā apmaksāt dārgas importa zāles. Tomēr, padomājot dziļāk, šobrīd valsts apmaksā medikamentus, kuri ļauj pacientam ar paredzēto dzīvildzi seši mēneši nodzīvot astoņus līdz 10 mēnešus un kuru ievadīšanai nepieciešami ārsti un māsas visu slimības laiku.
Bet – netiek apmaksātas zāles, kuras sniedz paredzamo vidējo dzīvildzi trīs gadi un kuras pacienti var lietot paši, nedoties uz slimnīcu, neizmantot papildu medikamentus blakņu novēršanai, justies labi un pilnvērtīgi piedalīties sociālajās un ekonomiskajās aktivitātēs,” klāstīja PVPTB vadītājs.
Atzīstot, ka PVPTB cerīgi raugās uzgaidāmajiem uzlabojumiem onkoloģijas jomā, ko valsts plāno ieviest 2020. un 2021.gadā, biedrība vēršas pie atbildīgajiem politiķiem, pirmkārt jau “Attīstībai/Par!”, ar aicinājumu – piešķiriet, lūdzu, NVD aprēķinātos 6,82 miljonus plaužu vēža pacientiem nākamajam gadam.
Visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, pēdējos gados strauji pieaug onkoloģisko slimnieku mirstība, un zinātnieki vēl aktīvi diskutē, kāds varētu būt cēlonis šim palielinājumam, informēja Gals.
Latvijā no onkoloģiskām saslimšanām gadā nomirst aptuveni 6000 cilvēku, tostarp vidēji 1000– no plaušu vēža.
2018.gadā tika ārstēts 3671 pacients ar šo diagnozi, un no tiem 1046 pacienti nomira. Vien 40 plaušu vēža pacienti saņēma valsts kompensētās inovatīvās zāles, liecina NVD apkopotie dati.
Sagaidāms, ka Valsts Patoloģijas centrs spēs veikt modernas personalizētās onkoloģiskās analīzes, un tas notiks sakārtotā darbu plūsmā atšķirībā no šobrīd spēkā esošās kārtības, kad šīs analīzes katrs ārstssūta uz kādu sev ierastāku laboratoriju ārvalstīs, attiecīgi piemeklējot, kurš to apmaksās. Šajā jomā valsts jau sapratusi, kurš, par ko un kāpēc maksās, līdz ar to ir cerība rezultātu, vairākas dienas, varbūt pat nedēļas ātrāku diagnostiku, ieraudzīt jau ļoti drīz.
Vēl notiek daudz diskusiju par kvalitātes kontroles procedūrām un klīniskajām vadlīnijām, kā labāk un pareizāk ārstēt onkoloģijas pacientus. Šis process viennozīmīgi sniegs ārstēšanas uzlabojumus pacientiem, kurus gan paši pacienti nepamanīs, jo visas darbības paliek ārstu “iekšējā virtuvē”, pauda PVPTB vadītājs.
Plaušu vēža diagnostika pieklibo, taču ir uzlabojumi
Gals uzsver, ka problēmas primārās diagnostikas jomā valsts ierēdņu vidū ir skaidri apzinātas. Veselības ministrijas uzsāktais virziens ir pareizs, atbalsts tiek sniegts tās iespēju ietvaros, un ministre īpaši izvirzījusi tieši efektivitāti kā svarīgu mērķi, kas savukārt ļaus uzlabot veselības aprūpi.
“Kļūdas nav biežas, toties emocionāli skaudras – pacients pabijis pie ārstiem ar sūdzībām par klepu, taču plaušu vēzis savās sākotnējās, pilnībā izārstējamās stadijās nav pamanīts.
Šobrīd veselības sistēma gan vēl tikai spriež, kā atbilstošajiem pacientiem nodrošināt operatīvu nosūtījumu uz datortomogrāfiju.
Notiek ierēdņu un ārstu strīdi un diskusijas, kurš darīs, kurš maksās un kurampiešķirama prioritāte,” teica viņš teica.
Viņa viedoklimp iekrīt Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare, norādot, ka viena no problēmām, kas liedz efektīvāk ārstēt un atklāt plaušu vēzi, Latvijā ir inovatīvo medikamentu, kas būtiski paildzina slimnieku dzīvi, trūkums. Problēma ir arīnovēlota plaušu vēža diagnostika.
Pēc ārstes paustā, jaunie medikamenti ir pieejami un pasaules praksē jau pierādījuši efektivitāti,bet diemžēl Latvijā šīs iedarbīgās zāles šobrīd netiek kompensētas no valsts budžeta.
“Plaušu vēzis ir viens no Latvijas onkoloģijas rūpju bērniem. Medicīna pēdējās desmitgadēs strauji attīstās, īpaši nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā jaunās terapijas iespējas ļauj palielināt dzīvildzi pat metastāžu gadījumos, bet Latvijā pacienti vēl joprojām pie tās netiek, ja vien viņiem nav ļoti daudz naudas, vai nav paveicies kļūt par klīnisko pētījumu dalībniekiem. Turklāt pieklibo arī diagnostikas iespējas,” sacīja ārste.
Viņa pastāstīja, ka viens no galvenajiem plaušu vēža salīdzinoši īsās dzīvildzes un augstās mirstības iemesliem ir vēlīnā diagnostika – lielai daļai pacientu šo ļaundabīgo slimību diagnosticē tikai 3. vai 4. stadijā, kad tās ārstēšana ir mazefektīva.
Atklājot plaušu vēzi vēlākās stadijās, diemžēl vairs paliek tikai iespēja cīnīties par pacienta labāku dzīves kvalitāti, kas Latvijas apstākļos salīdzinājumā ar pārējo Eiropu diemžēl vēl joprojām ir salīdzinoši grūti, ņemot vērā inovatīvās terapijas dārdzību un nelielo valsts atbalstu.
Plaušu vēzi nereti diagnosticē kā parastu bronhītu
“Pirmkārt, plaušu vēža skartie cilvēki pirmajās slimības stadijās neizjūt specifiskus, tieši šai slimībai raksturīgus simptomus, savukārt nespecifiskie – tādi kā klepus, aizdusa, nogurums, svara un apetītes zudums u. tml. – nereti tiek “norakstīti” kā “parasts bronhīts”, rutīnas vai pavasara izraisīts nogurums,” vēsta Vecvagare.
Turklāt, pēc ārstes teiktā, ne vienmēr slimība piemeklē riska grupas cilvēkus, proti, ilgstošus smēķētājus pēc 50 gadu vecuma. Ja tā ir gados jauna sieviete, arī ģimenes ārsts var neiedomāties, ka, piemēram, klepus cēlonis patiesībā var būt plaušu vēža simptoms.
Ārste izteica bažas, ka šobrīd pat vērojama situācija, ka plaušu vēzi diagnosticē jaunām sievietēm nesmēķētājām.
Otrkārt, arī tajos gadījumos, kad tiek veikti rentgenoloģiski izmeklējumi, atkarībā no lokalizācijas vietas plaušu ļaundabīgais audzējs var nebūt redzams. Tieši tāpēc ieilguša klepus gadījumā pēc šķietami laba rentgenuzņēmuma pacients nedrīkst atmest ar roku cerībā, ka tas pāries pats no sevis.
Ārste uzsver, ka visprecīzākā diagnostikas metode, lai laikus atklātu plaušu vēzi, ir datortomogrāfija un nepieciešamības gadījumā arī citi izmeklējumi – bronhoskopija un bronhu sekrēta mikroskopiski izmeklējumi.
Vecvagare ir pārliecināta, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt laikus atklāto plaušu vēža gadījumu skaitu, būtu skrīninga metode.
“Ja būtu iespējams ieviest plaušu vēža skrīningu, laikus diagnosticēto ļaundabīgo plaušu audzēju skaits ievērojami palielinātos, līdz ar to pagarinot arī pacientu dzīvildzi, līdzīgi kā mēs to varam novērot krūts, kolorektālā un dzemdes kakla audzēju gadījumā, kam skrīninga programmas jau ir ieviestas. Protams, šādas programmas ir ļoti dārgas. Tomēr uzskatu, ka vismaz galvenajām riska grupām, tas ir, ilgstoši smēķējošiem cilvēkiem pēc 50-55 gadu vecuma, kā arī pacientiem ar hroniskām elpceļu patoloģijām, tāda būtu nepieciešama.”
Onkoloģe atgādina, ka, atklājot plaušu vēzi pirmajās stadijās, piecu gadu dzīvildze ir 38% līdz 73%, bet, vēlīnākās stadijās – vien 2% līdz 25%.
Veselības ministrija nākamgad ieplānojusi 4,3 miljonus eiro inovatīviem medikamentiem, tostarp onkoloģijā.
2020.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti papildu 50 miljoni eiro prioritāro pasākumu īstenošanai. 4,3 miljoni eiro atvēlēti inovatīvajiem medikamentiem onkoloģijā un kardioloģijā, lai turpinātu uzsākto medikamentu pieejamības uzlabošanu.
“VM turpinās uzsākto darbu pie onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšanas, agrīnas diagnostiskas uzlabošanas un savlaicīgas un efektīvas ārstēšanas nodrošināšanas, jo pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību, onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti ir iespējams panākt, tikai uzlabojot visu šo pasākumu kompleksu,”informēja Veselības ministrijas (VM) farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Tā kā plaušu vēzis onkoloģijā ir viena no lielākajām pacientu grupām un šobrīd divas trešdaļas pacientu nomirst pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas, VM mērķis plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā ir gan palielināt pacientu dzīvildzi, gan efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus.
