1000 mārciņas par galvu? Noraida apgalvojumus par nodevu ES viesstrādniekiem 2
Pagājušajā trešdienā Eiropu pāršalca vēsts par to, ka britu valdība pēc izstāšanās no Eiropas Savienības apsver ieviest nodevu darba devējiem 1000 sterliņu mārciņu gadā par katru nodarbināto kvalificēto viesstrādnieku no ES.
Latvijas mediji citēja britu imigrācijas ministru Robertu Gudvilu, kurš Lordu palātas ES iekšlietu apakškomisijai pagājušajā trešdienā tika teicis, ka šāda samaksa “mums ir ierosināta un varētu tikt piemērota”. Nodeva ārzemju darbiniekiem no valstīm, kas nav ES sastāvā, jau ir noteikta un stāsies spēkā aprīlī.
Arī britu mediji plaši ziņoja par Roberta Gudvila runu, kur viņš stāstīja par 1000 mārciņu nodokli britu darba devējiem, kas būs jāmaksā par katru kvalificēto viesstrādnieku no trešajām valstīm, sākot no šā gada aprīļa. “Pašlaik tas attiecas uz valstīm, kas nav ES sastāvā. Mums ir ieteikts to attiecināt arī uz viesstrādniekiem no ES.”
Pārvietošanās brīvība varētu būt klupšanas akmens breksita sarunās, jo britu valdība vēlas kontrolēt to cilvēku skaitu, kuri ierodas valstī, taču vēl nav zināms, tieši kādi būs imigrācijas noteikumi. “Mēs šobrīd nevaram spekulēt par to, kāds būs iznākums breksita sarunām,” uzsvēra britu imigrācijas ministrs, piebilstot, ka tiek apsvērta shēma, kā regulēt lauksaimniecības sezonālo strādnieku ierašanos valstī, kas ļautu tūkstošiem nekvalificētu viesstrādnieku iegūt darbu lauksaimniecībā uz laiku, mazāku par sešiem mēnešiem. Britu fermeriem viesstrādnieki ir vitāli nepieciešami, jo paši briti šādu darbu darīt nevēlas.
Uz imigrācijas ministra paziņojumu vēlāk asi reaģēja liberāldemokrātu runasvīrs Dons Fosters, apgalvojot, ka šāda nodeva “nogalinās britu biznesus” un “konservatīvā partija kādreiz pārstāvēja biznesa intereses, taču tagad viņi ir ziedojuši sevi uz populisma altāra”.
Premjerministres Terēzas Mejas pārstāvis tajā pašā dienā kategoriski noraidīja izskanējušos apgalvojumus par nodevu viesstrādniekiem no ES, sakot, ka ministra komentāri ir tikuši izrauti no konteksta un pārprasti. “Mums tiek ieteiktas daudz un dažādas idejas, kas var tikt apspriestas, taču ministrs ne mirkli neapgalvoja, ka šis jautājums ir darba kārtībā. Šis jautājums noteikti nav valdības darba kārtībā.”
Migrācija no Eiropas Savienības valstīm un pārējās pasaules pēdējā laikā ir sasniegusi rekordlielu skaitu – vairāk nekā trešdaļu miljona gadā, kas ir daudz vairāk par valdības noteikto vēlamo skaitli, kas ir zem 100 000. Kopš balsojuma par izstāšanos no ES ir izteiktas dažādas idejas, kā samazināt iebraucēju lielo skaitu, tostarp iespēja ieviest darba atļaujas vai tā saukto avārijas bremzēšanas sistēmu, kas nozīmē to, ka no jauna iebraukušajiem tiek liegta pieeja pabalstiem un tiek ierobežota nacionālās apdrošināšanas numuru (tas pats, kas Latvijā personas kods) izdošana. Imigrācijas ministrs pagājušo trešdien vēlreiz apstiprināja jau zināmo, ka valdībā tiek piedāvāti dažādi modeļi, taču ir bezjēdzīgi tos apspriest, pirms vēl sarunas ar ES nav sākušās.
Lai arī ar viesstrādniekiem no ES parasti tiek domāta Austrumeiropa, tomēr valstī ir daudz, piemēram, Īrijas pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā jau gadu desmitiem, viņiem tur ir vienīgā mājvieta, ģimene un darbs. Līdz šim nekādi papildu dokumenti viņiem nav bijuši vajadzīgi, taču drīzumā situācija var mainīties.
