100 pedagogu sagatavošana izmaksās trīs miljonus 1
Lai varētu ieviest jauno darba vidē balstīto skolotāju sagatavošanas programmu, no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem un valsts budžeta papildus būs nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro, liecina informatīvais ziņojums “Darba vidē balstīta studiju programma skolotāju sagatavošanai: īstenošana un attīstība”, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagājušajā nedēļā iesniegusi izskatīšanai valdībā.
Ziņojums vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un institūcijām, tāpēc pagaidām nav zināms, kad valdība pieņems lēmumu par programmas īstenošanu un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.
Jaunā pedagogu izglītības programma, ko sāks īstenot no 2020./2021. studiju gada, vismaz daļēji risināšot akūto skolotāju trūkumu un sagatavos jaunos pedagogus tā, lai viņi varētu strādāt ar jauno, kompetencēs balstīto saturu.
Programmā skolotāja kvalifikāciju varēs iegūt gada laikā, taču tā paredzēta tiem, kam jau ir augstākā izglītība.
Līdz šim, ja augstākā izglītība jau bija, skolotāja kvalifikāciju varēja iegūt divu gadu laikā. Savukārt jaunajā programmā uzņemtie sāks mācīties jau jūlijā, lai septembrī būtu gatavi doties klasē: viņi vienlaikus studēs un strādās par skolotājiem.
Iecerēto jauno skolotāju sagatavošanas programmu IZM plāno īstenot kopā ar trim augstskolām – Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti (LIEPU) un Daugavpils Universitāti (DU), kā arī izglītības programmu “Iespējamā misija”.
Kā zināms, “Iespējamā misija” līdzīgā veidā līdz šim jau piesaistīja darba skolā dažādu citu jomu profesionāļus. Kad tiks sākta jaunā darba vidē balstītā valsts līmeņa skolotāju sagatavošanas programma, “Iespējamā misija” savā programmā “misionārus” vairs neuzņems, atzīst nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis.
Iecerēts, ka kopumā jaunajā darba vidē balstītajā programmā tiks uzņemti 100 studenti: 50 LU, pa 25 DU un LIEPU. Cik studentu šajā programmā uzņems turpmākajos gados, vēl nav zināms.
Taču, lai vieglāk būtu pieņemt lēmumus par uzņemamo skaitu, līdz 2021. gadam plānots izstrādāt un aprobēt skolotāju pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku.
Būs rūpīga un dārga atlase
Studēt pedagoģiju līdz šim bijis iespējams astoņās augstskolās, kas piedāvāja 57 dažādas pedagoģiskās studiju programmas, un, piemēram, 2017. gadā, izglītības jomas studiju programmas pabeidza 604 absolventi.
Neraugoties uz to, katra mācību gada sākumā skolās ir liels pedagogu vakanču skaits, jo ne visi skolotāja amatu apguvušie strādā skolā. “Iespējamās misijas” aprēķini liecina, ka tikai 10% no studentiem, kas uzsākuši pedagoģijas studijas, piecus gadus pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas turpina strādāt skolā. No uzņemtajiem pedagoga kvalifikāciju iegūst 38 %, bet darbu skolā sāk tikai 16 % no tiem, kas savulaik sākuši pedagoģijas studijas.
Lai samazinātu studējošo atbirumu, turpmāk iecerēts topošos skolotājus pedagoģijas studijās uzņemt pēc rūpīgas atlases. Turklāt skolotāju izglītības programmas aktīvi reklamēs, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk pretendentu un būtu no kā izvēlēties. IZM norāda: līdz šim augstskolas vairāk reklamēja sevi, nevis konkrētu studiju jomu, kā arī nevis gādāja par to, lai uzņemtu motivētus studentus, bet gan centās aizpildīt valsts apmaksātās studiju vietas.
To, ka interese par darbu skolā ir salīdzinoši lielam pretendentu skaitam, pierāda programmas “Iespējamā misija” pieredze: tā jau līdz šim sagatavojusi darbam skolā līdzīgā veidā, kā to iecerēts darīt jaunajā valsts līmeņa programmā, un aizvien pieteikušies vairāk pretendentu, nekā iespējams uzņemt.
Turklāt, kā stāsta K. Kravis, šīs programmas absolventi par skolotājiem paliek strādāt skolā 45 % gadījumu, bet izglītības jomā paliek strādāt pat 78 % programmas absolventu.
Secināts gan arī, ka viens no iemesliem skolotāju trūkumam ir zemais profesijas prestižs un nepievilcīgais atalgojums.
Darba samaksas problēmu IZM ieskatā var risināt, pieturoties pie pedagogu algu celšanas grafika. Saskaņā ar to 2020. gadā minimālā skolotāju alga būs 900 eiro par likmi, kas darba tirgū esot salīdzinoši konkurētspējīgs atalgojums.
Visbiežāk trūkst dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju un valodu jomas skolotāju. Valodu skolotāju jo sevišķi trūkst mazākumtautību skolās. “Iespējamā misija” pērn aptaujāja skolas, lai iegūtu precīzākus datus par skolotāju trūkumu. Noskaidrojās, ka skolās bija 380 pedagogu vakances. Tiesa, ne visās skolās pedagogiem varēja piedāvāt pilnu slodzi. Piemēram, angļu valodas skolotāju trūka 52 skolās un tikai 26 varēja piedāvāt pilnu slodzi.
Turklāt ļoti liels ir skolotāju vidējais vecums. Latvijas Bankas pētījums liecina, ka tieši izglītība ir tā nozare, kurā ir vismazākais nodarbināto skaits zem 40 gadu vecuma: jauno ir mazāk par 30%. Līdzīga situācija vēl ir tikai veselības aprūpes nozarē, kamēr, piemēram, finanšu jomā strādājošie vecumā līdz 40 gadiem ir pat 65 %.
IZM pieļauj, ka, samazinoties skolu skaitam, skolotāju trūkums vairs nebūs tik ass, taču skolu tīkla reformas pabeigšana sagaidāma ne agrāk kā pēc četriem gadiem, kamēr skolotāju trūkums jānovērš jau tagad.
Vajadzēs miljonu eiro gadā
Iecerēts, ka jaunā pedagogu izglītības sistēma būs kvalitatīvāka, elastīgāka un ātrāk spēs reaģēt uz darba tirgus prasībām, kā arī pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un nodrošināt skolotāju tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.
Taču jaunā izglītības programma prasīs ievērojamu resursu ieguldījumu.
IZM secināts: lai risinātu skolotāju trūkumu, nepieciešams arī gādāt, lai topošajiem pedagogiem būtu iespējams studēt valsts apmaksātās studiju vietās.
Piemēram, skolotāju trūkums tieši tā sauktajos STEM (zinātne, tehnoloģijas, matemātika) mācību priekšmetos varētu būt saistīts arī ar to, ka studiju programmas, kurās šo jomu speciālistiem bija iespēja iegūt pedagoga kvalifikāciju, līdz šim bijušas pārsvarā par maksu, jo studējošie pārsvarā izvēlējās nepilna laika studijas, un tikai šogad atvēlēts valsts finansējums šāda veida studijām.
Valsts apmaksātās studiju vietas 100 studentiem izmaksās 250 000 eiro ik gadu.
Plānots arī, ka visiem jaunajā programmā studējošajiem būs iespējams saņemt stipendijas – 199 eiro mēnesī, kas ir lielāka nekā parastā studentu stipendija. Viens no iemesliem šādas stipendijas izmaksāšanai: pirmajā darba gadā studiju dēļ topošais skolotājs skolā nevarēs uzņemties pilnu slodzi, līdz ar to arī atalgojums nebūs liels.
Tāpat programmas izmaksās ietilpst plānotā reklāmas kampaņa, tiks algoti pat četri pilna laika atlases koordinatori, kas komunicēšot ar kandidātiem, aicinot viņus uz atlases kārtām, organizēšot šīs atlases utt. Savukārt atlasi veiks speciālisti no “Iespējamās misijas” un augstskolām un arī par viņu darbu būs jāmaksā. Piemēram, par vienas pretendenta anketas izvērtēšanu maksāšot 10 eiro, bet par katru klātienes interviju ar pretendentu – 30 eiro.
Tāpat tiks maksāts topošo skolotāju prakses vadītājiem un mentoriem, kuri vēl jāsagatavo, un arī tas prasīs izmaksas. Finansējums paredzēts arī analītiķim, programmētājam un administratīvam/finanšu asistentam.
Jaunās studiju programmas saturs izstrādāts LU sadarbībā ar citu universitāšu pārstāvjiem. Plānots, ka studiju laikā topošie skolotāji apgūs ne tikai akadēmiskās pedagoģiskās zināšanas, bet arī formulēs vīzijas, noteiks ilgtermiņa mērķus sev un skolēniem, izvērtēs savu pieredzi un resursus utt.
Interesanti, ka arī pēc tam, kad gada laikā pedagoģiskā kvalifikācija būs iegūta, nu jau jaunajiem skolotājiem vēl gadu būs profesionāli jāpilnveidojas, tātad jāturpina mācības, turklāt to laikā varēs arī saņemt atbalstu to problēmu risināšanai, ar kurām jaunie pedagogi būs saskārušies, ikdienā strādājot skolā. Mācīšanās grupu vadītāji četras reizes mācību gada laikā vēros jauno skolotāju vadītās stundas un komentēs tās, savukārt pirmā gada laikā stundas vēros mentori un prakses vadītāji. Arī otrā gada mācību laikā jaunie pedagogi saņems stipendiju, bet nu jau tikai 120 eiro mēnesī.
Kopumā jaunā skolotāju sagatavošanas programma līdz 2022. gadam varētu izmaksāt 2 949 777 eiro. Valsts budžeta finansējums varētu būt 522 058 eiro, 110 000 varētu nākt no pašvaldību budžetiem mentoru darba apmaksai, bet lauvas tiesa nepieciešamās naudas – no Eiropas struktūrfondiem. Pēc 2022. gada programmas finansējumam vajadzētu pilnībā nākt no valsts budžeta, tikai mentoru atlīdzību skolās turpinātu nodrošināt pašvaldības. Katru gadu šī programma valsts budžetam izmaksātu aptuveni vienu miljonu eiro.
