10 svarīgi 2018.gada EP lēmumi, kas drīzumā ietekmēs katra ES pilsoņa dzīvi 0
Eiropas Parlaments (EP) 2018. gadā ir pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus, tajā skaitā, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu, kār arī mazinātu klimata pārmaiņas, stiprinātu Eiropas Savienības (ES) ekonomisko izaugsmi un paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tā portālam “La.lv” pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Šis ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam 8. EP sasaukumam. Kopumā līdz šim brīdim (07.2014.-12.2018.) tas pieņēmis 971 tiesību aktu. 2019. gada 25. maijā notiks Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu tas (EP 9.sasaukums) sāks 2019. gada jūlijā.
Ep birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas ir būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam – tādās jomās kā drošība, dzīves kvalitāte, ekonomika un bizness, cīņa ar klimata pārmaiņām un jaunieši.
EP atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai:
1. Ceļā uz jaunu ES stratēģiju terorisma apkarošanai. 2017. gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai – efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam. Plašāk interneta vietnē šeit.
2. Modernāka Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju. Plašāk lasīt šeit.
Jāmin arī EP atbalstītājaunā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), kas ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES. Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju. Stāsies spēkā 2021. gadā. Plašāk šeit.
3. Jauni ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu. Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, tad jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot. Plašāk šeit.
Iedzīvotāju dzīves kvalitāte
4. Ģeobloķēšanas ēras beigas – vieglāka pārrobežu iepirkšanos internetā! Līdz ar EP jaunajiem noteikumiem patērētāji var brīvi izvēlēties mājas lapu preču vai pakalpojumu iegādei – plašākas iespējas iepirkties, rezervēt naktsmītnes, iegādāties mūzikas festivālu biļetes u.c. Pārdevējs vairs nedrīkst bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai atrašanās vietas dēļ. Plašāk šeit.
5. Cenu griesti ES telefonsarunām un brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem.EP jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus: no 2019. gada 15. maija zvaninedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, SMS – par 6 centiem. Tāpat visām ES valstīm būs jāievieš “apgrieztā 112 sistēma”, kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū.
Noteiktumi arī paredz lielāku prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē. Plašāk šeit.
ES ekonomika, bizness
6. EP dod “zaļo gaismu” ES-Japānas tirdzniecības nolīgumam. Līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par aptuveni 1 miljardu eiro. Lielākie ieguvēji ES: vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie uzņēmumi.
Līgums, kas spēkā stāsies 2019. gada 1.februārī, radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības. Plašāk šeit.
Cīņa ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte
7. Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP pieņēma 4 likumussaistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no 44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk kā 10% atkritumu 2035.gadā.
EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām. Plašāk šeit.
8. Aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus! EP pieņemtā pozīcija sarunām ar ES Padomi (ES dalībvalstu atbildīgajiem ministriem) paredz aizliegt tādu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi apriti ES tirgū – kopumā tie Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums stātos spēkā 2021. gadā. Plašāk šeit.
Vērts piebilst, ka EP atbalstīja konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos un attiecīgi dzeramā krāna ūdens patēriņu – tas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens. EP ieteicis pasākumus piesārņotāju samazināšanai un krāna ūdens kvalitātes paaugstināšanai, kā arī tā pieejamības veicināšanai sabiedriskās vietās, restorānos un kopumā.
EP sāks sarunas ar ES Padomi, kad tā būs atbalstījusi savu pozīciju par šo direktīvu. Plašāk šeit.
9. EP nosaka vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās, kas spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā. Līdz 2030. gadamenergoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%.
Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni var vien paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju. Plašāk šeit.
Vērts pieminēt, ka EP atbalstīja dalībvalstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai un mežsaimniecības attīstībai, mežu izciršanu pilnībā kompensējot ar jauniem stādījumiem. Nacionālie mērķi ir daļa no ES apņemšanās līdz 2030. gadam par 30% samazināt CO2 emisijas (salīdzinot ar 2005.gadu). Plašāk šeit.
Tāpat EP atjaunināja ēku energoefektivitātes direktīvu (viens no “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” paketes likumprojektiem). Mērķis: līdz 2050.gadam veicināt ēku būvniecību ar energopatēriņu tuvu nullei. Noteiktas arī elektromobilitātes prasības jaunām un renovētām ēkām. Plašāk šeit.
Jauniešiem
10. Jauniešiem pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES. EP deva zaļo gaismuEiropas Solidaritātes korpusam – brīvprātīgā darba iespējām visā Eiropā 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 milj.eiro – projektiem vides, izglītības, imigrantu integrācijas un citās jomās. Plašāk šeit.
Noderīga informācija:
Par ES budžetu 2019. gadam: abi ES likumdevēji – EP un ES Padome, panākot vienošanos, kā prioritātes iezīmējuši vairāk atbalsta jauniešu iespējām un cīņai pret bezdarbu, par 490 milj.eiro vairāk līdzekļu “Erasmus+” un pētniecības programmām, drošībai, migrācijai un klimata aizsardzībai. Savukārt mazāk naudas Turcijai demokrātijas principu pārkāpumu dēļ.
Plašāk šeit.
Par nākamo ES daudzgadu budžetu (2021-2027). Visticamāk, gala lēmumu par pieņems jaunais EP sasaukums (provizoriski 2019. gada rudenī), tomēr šī sasaukuma EP deputāti jau noteikuši prioritātes sarunām ar ES dalībvalstīm. EP mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.
Tāpat uzsvērta pietiekamu līdzekļu nodrošināšana pasākumiem migrācijas, aizsardzības un drošības jomās, kā arī tas, ka finansējums lauksaimniecības un kohēzijas politikai nebūtu samazināms. Plašāk šeit.
Informācija par visiem būtiskākajiem pieņemtajiem EP lēmumiem publicēta Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vietnē.
Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2018. gada otrajā pusē vada Bulgārija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.).
ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
