10 senlatviešu ticējumi par Mārtiņdienu: kā parūpēties par ģimeni, veiksmi un veselību 1
Simboliski pēc Mārtiņdienas vārti vaļā ir ziemai. “Latvieši Mārtiņa dienu uzskata kā rudens beigu un ziemas sākuma dienu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā un, ja to traucē arot, tad tādā zemē nākošu gadu nav gaidāma nekāda raža,” rakstīts Osvalda Līdeka grāmatā “Latviešu svinamās dienas”.
Latvieši ticēja – ar maģiskiem rituāliem Mārtiņos tiks gādāts par saimniecības, mājas un ģimenes labklājību, piemēram, bija rituāli, kas pasargāja no ļauniem gariem.
Tāpat ticēja, ka Mārtiņdienu beidzās klusais veļu laiks un sākās jautrais budēļu laiks. Ticēja, budēļi nes svētību, tāpēc bija gaidīti visās sētās. Mārtiņdienas ķekatniekus sauca par Mārtiņbērniem.
Lūk, 10 senākie latviešu ticējumi par Mārtiņdienu:
1. Ja Mārtiņdienā apmācies laiks, janvārī būs stipras salnas.
2. Ja Mārtiņos ir daudz sniega, būs laba rudzu raža.
3. Mārtiņdienā nedrīkst ļaut suņiem sētā riet, jo šajā vakarā pie galda nāk mieloties gariņi (veļi). Paēduši tie mājai dāvā labvēlību un svētību. Ja suņi rej un tos aizbaida, ne mājās, ne laukā nebūs svētības.
4. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, visticamāk, ziema gaidāma silta.
5. Laikā no Mārtiņiem līdz pat Ziemassvētkiem ģimenē jāstāsta pasakas, tad labi aug un barojas lopiņi.
6. Ja māju apsēduši prusaki, tad Mārtiņdienas vakarā jāsaka šādi vārdi: “Sarkanie kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!”.
7. Mārtiņdienā galdā jāceļ plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, ka gailis. Tad ģimene dzīvos labklājībā un neslimos!
8. Ja Mārtiņos kokos un krūmos vēl ir redzamas zaļas lapas, tad pēc gada – Vasarsvētkos kokos, savukārt, būs vēl maz lapu.
9. Ja Mārtiņdienā uz māju jumtiem daudz sniega, tas nozīmē – būs gara ziema.
10. Pēc svinēšanas, našķošanās un pasaku stāstīšanas laicīgi jādodas gulēt, turklāt jāguļ ir ilgi – vismaz līdz saullēktam. Tad ģimenei gads būs veiksmīgs!
