Skuju dzēriens un vēl deviņi palīgi imunitātes stiprināšanai 0
Lai nesaslimtu ar gripu, svarīgi stiprināt imūnsistēmu, kas neļaus vīrusam savairoties un veikt savu uzvaras gājienu mūsu organismā. Ir gana daudz vienkāršu veidu, kā ikdienā bez lieliem tēriņiem varam organismu nodrošināt ar visu nepieciešamo. Ja vasarā vitamīnus varam bez piepūles smelt saujām, jo ir svaigu zaļumu, ogu un augļu pārbagātība, ziemā vairāk jāpiedomā, kā organismu ikdienā nodrošināt ar vitamīniem un citām vērtīgām vielām. Ierosmei desmit ieroči cīņai ar nejaukajiem vīrusiem.
Svaigais skuju dzēriens
Priedes skujas ir labs vitamīnu avots, tajās ir C, B2, K, P vitamīns un karotīns, dažādi minerāli, piemēram, dzelzs, cinks, mangāns, selēns un jods. Priedes skujās ir fitoncīdi, kas nonāvē dažādus baciļus. Tas ir labs līdzeklis gan profilaksei, gan klepus un iesnu ārstēšanai. Ir dažādas receptes, kā no skujām gatavo karstos dzērienus, novārījumus, bet karsēšanai ir kāds trūkums, jo tās ietekmē iet bojā virkne vērtīgo vielu.
Visefektīvākais ir svaigais skuju dzēriens, ko gatavo šādi.
Savāc priežu skujas tīrā vietā prom no lielceļiem. Nomazgā un no zariņiem nolasa skujas. Liek blenderī pusi saujas skuju un pārlej ar glāzi auksta ūdens. Kuļ, līdz ūdens iekrāsojas koši zaļā krāsā. Izkāš caur sietiņu, nosmeļ putas, kas izveidojušās kulšanas laikā, un izdzer. Sākumā dzer pa pāris malkiem, lai organisms pierod pie tik spēcīga dzēriena, pēc tam jau pa 1/3–½ glāzes dienā. Ja nav jaudīga blendera, skujas var izmalt caur gaļas mašīnu un tad kult blenderī.
Kviešu zelmenis
Lielisks vitamīnu dzēriens sanāk no kviešu graudu zaļajiem dzinumiem – kviešu zelmeņa, kurā ir krietni vairāk C vitamīna nekā apelsīnos un daudz vairāk A vitamīna nekā burkānos. Tas bagātīgi satur ne tikai vitamīnus, bet arī minerālvielas, hlorofilu un enzīmus. Izaudzēt graudu zelmeni uz palodzes ir viegli.
Diennakti aukstā ūdenī izmērcē neapstrādātus kviešu graudus, notecina lieko ūdeni, apsedz ar marlīti un siltā vietā atstāj diedzēties, divreiz dienā aprasinot marlīti. Pēc pāris dienām parādās mazi asniņi. Tad graudus saliek uz kastē sabērtas, nedaudz pieblīvētas un samitrinātas zemes. Pirmo diennakti tur zem plēves, pēc tam atsedz, noliek uz palodzes un ļauj augt. Ik pa laikam aplaista. Pēc nedēļas būs izaudzis 7–10 cm garš zelmenis.
Dzēriena pagatavošanai nogriež mazu buntīti maigo kviešu dzinumu, uz dēlīša sakapā sīkāk un liek blenderī. Pārlej 100 ml silta ūdens un kuļ 3–4 minūtes. Izkāš caur smalku sietiņu vai marlīti un dzer no rīta. Ja sākumā ir par stipru, var atšķaidīt ar ūdeni, pievienot nedaudz citrona sulas vai dzert kopā ar burkānu sulu.
Diedzējumi – koncentrēts vitamīnu lādiņš
Dažādu augu dīgstos varam smelties daudz spēka, jo diedzētās sēkliņās un to asnos ir sakoncentrēts viss auga dzīvības spēks. Dīgsti – tie ir vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, enzīmi un hlorofils koncentrētā veidā! Turklāt jaunie asniņi organismā palīdz radīt sārmainu vidi, kas ir būtiski, lai tas funkcionētu veselības režīmā.
Regulāri lietojot diedzējumus, tiek nostiprināta imūnsistēma, veicināta vielmaiņa organismā, stabilizēta nervu sistēma un palielināta enerģija.
Visvieglāk un ātrāk izdiedzēt redīsu sēkliņas, kviešu graudus un Ķīnas pupiņas.
Vispirms sēklas 4–8 stundas izmērcē aukstā ūdenī. Pēc tam noskalo, notecina sietā, saliek uz šķīvīša un uzliek virsū marlīti vai virtuves papīra dvieli, ko aprasina ar ūdeni. Diedzēšanai optimāla temperatūra ir 20–24 grādi, taču ne tiešos saules staros, uz plīts vai radiatoriem. Graudi un sēklas divas reizes dienā jāaprasina ar ūdeni, lai tie neiekalst. Reizi dienā ieteicams sēkliņas un graudus noskalot tekošā ūdenī un pēc tam sietā notecināt, citādi tie mitrumā var sasmakt. Diedzējumi ir visgaršīgākie, ja asniņš izstiepies tikai 1–2 milimetru garumā. Tos var pievienot salātiem, biezzupām, veselības kokteiļiem.
Lociņi
Salikt kastītē ar zemi sīpolus un pāris reižu nedēļā rūpīgi aplaistīt – tas tiešām rūpes neprasa. Ja negribas zemi un kastīti pirkt, sīpoli lieliski aug, ja ielikti burkā ar ūdeni tā, lai vismaz puse no sīpola ir virs ūdens. Lielveikalos lociņi jau ilgstoši stāvējuši plauktā, nav informācijas, kā tie audzēti, vai audzēšanas laikā nav lietoti minerālmēsli, bet uz siltas un saulainas palodzes viss notiek dabiski un bez piedevām.
Lapu steidzināšana
Jebkurā svaigā dārzenī no vasaras saglabājies dzīvības spēks. Ja to daļu, kur vasarā augs dzinis lapas, nogriež un ieliek ūdenī, saules gaismas, siltuma un mitruma ietekmē augs pamostas un sāk dzīt jaunās lapiņas. Ārā putenis, bet uz palodzes bez piepūles un finanšu līdzekļiem izaug jaunās, sulīgās seleriju, Ķīnas kāpostu, burkānu, biešu, kolrābju, kāļu un citas lapiņas. Lapu steidzināšana ir vienkāršāka par diedzēšanu, galvenais, lai dārzeņa augšanas pumpurs nebūtu bojāts.
Burkāni ir visvieglāk steidzināmie dārzeņi.
Tiem nogriež aptuveni centimetru resnā gala, saliek lēzenā šķīvī ar ūdeni tā, lai trešdaļa saknes gala ir ūdenī, un raugās, lai ūdens neizžūst. Pēc divām nedēļām ir izaugušas 8–12 cm garas jaunās burkānu lapiņas, kuras īpaši labi izceļ zupu un sautējumu garšu. Kātu selerijas un Ķīnas kāposts aug ātri. Tiem nogriež 5 cm no resnā gala, iesprauž sānos 3–4 zobu bakstāmos kociņus un ieliek burkā ar ūdeni tā, lai vismaz 2–3 cm ir ūdenī. Aptuveni pēc nedēļas būs izaugušas vismaz trīs jaunās lapiņas.
No kolrābjiem, kāļiem un bietēm jaunās lapiņas var iegūt, sastādot tos zemē puķupodā, atstājot trešdaļu virs zemes un regulāri laistot. Lapu steidzināšanai der arī šo dārzeņu augšējā dārzeņa daļa, kas nogriezta vismaz 2 cm bieza. Kolrābis pēc 10 dienām izdzen 10–12 cm garas lapiņas, pēc trim nedēļām sāk ziedēt. Ja lapiņas griež pamazām, augi turpina dzīt jaunas.
Veselības kokteiļi
Sākt rītu ar veselības kokteili nozīmē sagatavoties vīrusu uzbrukumiem visas dienas garumā. Ja saldētava pilna ar vasaras ogu labumiem, ir īstais brīdis ķerties klāt pie krājumu iztukšošanas. Blenderī saliek saldētas ogas, pievieno medu, izmērcētas sēkliņas vai riekstus. Var pievienot arī ķirbju miziņas, kaltētas, pulverī samaltas mežrozītes. Pielej ūdeni un kuļ, līdz iegūta viendabīga konsistence.
Bišu vākums
Ziedputekšņos bez citām vērtīgām vielām ir karotinoīdi, kas piedalās A vitamīna sintēzē, kā arī C, D, E, C, K un B grupas vitamīni. Savukārt bišu maize ir bišu sablīvētie, ar augu nektāru un bišu siekalām samitrinātie ziedputekšņi, kas izgājuši pienskābās rūgšanas procesu. Bišu produktos ir tik daudz vērtīgu vielu, ka var grāmatu sarakstīt. Tie pozitīvi ietekmē organisma veselību kopumā, ja vien cilvēkam nav alerģijas pret ziedputekšņiem.
Profilaktiski tos ieteicams lietot no rīta kursu veidā, piemēram, 20 dienas pieaugušajam pustējkaroti bišu maizes, tējkaroti ziedputekšņu.
Savukārt propolisu var izmantot, ja gadījies saslimt. Bites to ievāc no augu sveķiem, un tajos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, polifenolu, kuri iznīcinoši iedarbojas uz mikrobiem. Propolisu kā dabīgu antibiotiķi var košļāt, līdz tas kļūst bezgaršīgs. Palīdz pret kakla sāpēm.
Ķiploks stimulē imūnsistēmu
Labs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks, jo tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Ķiploks piesardzīgi jālieto tiem, kuriem ir kuņģa veselības problēmas, dedzināšanas sajūta pēc ēšanas. Bet citādi – uz maizes saliek sakapātu ķiploku, pārlej ar krējumu un apēd. Piens vai svaigs pētersīlis neitralizēs smaržu elpā.
C vitamīns
C vitamīnam ir būtiska loma gripas sezonas laikā, jo tas veicina interferona izstrādi organismā, kas iedarbojas iznīcinoši uz vīrusiem. Ieteicams ēdienkartē iekļaut augļus, ogas un dārzeņus, kuros ir daudz C vitamīna, piemēram, kāpostus, papriku, apelsīnus, granātābolus, citronus, greipfrūtus, kivi, saldētas upenes, jāņogas, plūškoka ogas.
Ūdens, tējas, sulas
Pēc iespējas vairāk uzturā jālieto šķidrums: tīrs avota ūdens, zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdens. Veselīga uztura speciālisti iesaka rītu sākt ar silta ūdens glāzi, kam piepilināta citrona sula. Dienas laikā vajadzētu lietot daudz šķidruma, bet ne saldinātas limonādes, nektārus un citus līdzīgus dzērienus, kam pievienots daudz cukura. Priekšroka dodama dabīgām augļu sulām, zāļu tējām.
UZZIŅA
Lai organisms būtu stiprs un vesels un vīrusi nespētu tam tikt klāt, svarīgi ievērot ne tikai veselīgu uztura režīmu, bet veselīgu dzīvesveidu kopumā:
• sabalansēt dienas režīmu: savs laiks darbam, savs – atpūtai,
• miegam atvēlēt 7–8 stundas,
• regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm,
• uzturēt iekšējo mieru un līdzsvaru, rast avotu, kur smelties pozitīvas emocijas,
• rast laiku regulārām norūdīšanās procedūrām un atpūtai svaigā gaisā.
