10 padomi hortenziju izcilai ziedēšanai 1
Ļauties hortenziju trakumam un tagad iestādīt vēl kādu krūmu dārzā ir tālredzīga un praktiska izvēle. Hortenziju krūms dzīvo ļoti ilgi un ar katru gadu ziedēs arvien skaistāk. Turklāt šis augs visilgāk izskatās dekoratīvs.
Rozā hortenzija dobē
Hortenziju audzētāja Ilmāra Zirņa mīļākā un pirmā ir liellapu hortenzija ar rozā ziediem. To pirms desmit gadiem dārznieks ieraudzījis dobē, kad iegādājies māju. Šā auga iedvesmots, viņš izveidojis hortenziju dārzu un audzētavu.
Šāda hortenzija ir daudzu dārzmīļu sapnis, taču ziemā tai mēdz izsalt ziedpumpuri. Audzētājs uzskata, ka hortenziju var itin labi audzēt, tikai jāsameklē dārzā piemērotākā vieta. Pavisam droši var audzēt Kurzemes zonā (dārzos redzēti izcili eksemplāri), labās dārzu vietās. Turklāt augs kārtīgi jābaro, lai saaug spēcīgs. Ar gadiem tas ziemos arvien labāk pat nepiesegts. Protams, var gadīties kāda sevišķi barga ziema un tad ziedu ziņā būs tukšais gads, taču augs bojā neaizies un atjaunosies, ziedēs citugad.
Pavairo ar spraudeni
Spraudeņi ir viens no veidiem, kā pavairot hortenzijas. Īstais laiks lapainajiem spraudeņiem gan būtu vasaras vidus, otrā puse, taču var mēģināt arī tagad. Turklāt, ja tā ir hortenzija no pašu dārza vai nupat nopirktā auga, zaudējumu nebūs nekādu.
Izvēlas dzinumu, kam galā nav ziedu. Katram dārzniekam metodes mazliet atšķiras. Ilmārs nogriež visas lapiņas. Labi apsakņojas arī galotnes spraudenītis, arī tam saīsina lapu spicīti. Saīsina tā, lai būtu vismaz viens pumpuru pāris. Spraudenīšiem dārznieks nelieto nekādus apsakņošanās līdzekļus, jo neredz lielu atšķirību.
Spraudeņiem lieto speciālo skābummīļiem augiem paredzēto – tā saukto rododendru zemi. Par labāko dārznieks atzīst substrātu no Kaigu kūdras purva – uzņēmuma Laflora ražojumu. Lai kūdrā saglabātu mitrumu, virspusē var uzbērt, piemēram, upes smiltis.
Spraudenīšiem vajag mikroklimatu, ko dažiem spraudeņiem mājas apstākļos var nodrošināt, uzliekot burciņu vai plēves maisiņu. Ik pa laikam pavēdina, uztur vienmērīgu mitrumu.
Vēlu spraustie augi līdz ziemai nepagūs apsakņoties vai arī būs ļoti jutīgi. Tāpēc tos ziemina, piemēram, pagrabā vai piesegtus neapkurināmā plēves siltumnīcā.
Augi kompanjoni
Hortenzijas ir skaistas gan vienas pašas, gan kompozīcijā ar citiem augiem. Tām nav agresīva sakņu sistēma, tāpēc var sadzīvot ar dažādiem augiem. Arī augsnes ziņā tās ir spējīgas uz kompromisiem. Visizdevīgāk, ja dobē vienkopus visi ir augi, kam vajadzīga skāba augsne, piemēram, efektīgi un praktiski ir stādīt kopā ar skujeņiem, astilbēm. Taču var arī speciālos mēslojumus kaisīt tikai hortenzijai, pārējiem dodot citādu barību.
Kompozīcijā hortenzija sevišķi labi izskatās, ja tai blakus ir augi, kas zied vienlaikus un vēl paspilgtina tās toni (sarkani, rozā, violeti), piemēram, flokši, kurpītes.
Ūdens ir svarīgākais
Hortenzijas latīniskais nosaukums ir Hydrangea, kas tulkojumā nozīmē – “ūdens bumba”.
Vienīgais iemesls, kāpēc nestādīt hortenzijas dārzā, – tās nevarēs aplaistīt, ja iestāsies sausuma periods. Augs bojā neaizies, taču ziedi nebūs tādi, kādi varētu būt. Lai augs spētu parādīt visu šķirnes skaistumu, tam vajag ūdeni – lielās lapas un milzu ziedu kupenas to patērē lielā daudzumā. Hortenziju dobei vienmēr jābūt mitrai.
Tomēr hortenzija neaugs zemā, purvainā vietā, kur ilgstoši stāvošs ūdens.
Ja ierīkoti lieli hortenziju stādījumi, izdevīgi ierīkot laistīšanas sistēmu.
Vislabākais laistīšanai ir dīķa vai lietus ūdens. Tas sevišķi svarīgi hortenzijām, kas aug podos.
Uzmana augsnes skābumu
Vēl viena svarīga auga prasība – augsnei jābūt ar skābu reakciju. Augs var pielāgoties tās svārstībām, taču ne ilgstoši. Dārznieks šogad par to pārliecinājies savā praksē.
Hortenzijas tika stādītas skābā augsnē, katru rudeni mulčētas ar skābu kūdru. Mēslošanai lietots rozā Kristalons, laistīts ar diezgan cietu (kaļķainu) ūdeni no urbuma. Gados, kad lietus bija pietiekami, šāda shēma labi darbojās, jo vajadzīgo augsnes skābumu noregulēja kūdra. Taču šopavasar dārznieks pamanījis, ka pēkšņi augu attīstība vairs nenotiek tik spēcīgi un strauji, kā vajadzētu. Mēslo, cik gribi, – nekā. Izmērot augsnes pH (tam noder vienkārša metode, komplekti noteikšanai nopērkami veikalos), izrādījies, ka augsne kļuvusi sārmaināka (pH 6–6,5). Piemērots būtu skābums pH 5,6–5,8.
Jārēķinās, ka pēdējos sausajos gados visiem cītīgi laistītajiem augiem, ja ūdens ņemts no urbuma, var būt problēmas ar augsnes pH līmeni.
Kad problēma atklāta, iegādāts augsnes skābuma regulētājs (firmas Vito ražojums, 10 l kanna maksā ap 10 eiro). To parasti lieto lielaudzētāji, tāpēc var meklēt profesionāļiem paredzētajos veikalos. Turklāt ar to pietiks ilgam laikam, un noderēs arī rododendriem, krūmmellenēm. Nelielu daudzumu vielas pievieno ūdenim un aplaista augus. Pēc augsnes paskābināšanas hortenziju augšana strauji uzlabojusies.
Internetā var izlasīt dažādus apšaubāmus padomus par kefīra un citu pārtikas vielu liešanu uz augiem. No tā labāk izvairīties, paskābināšanai lietojot, piemēram, cironskābi.
Baro bagātīgi
Hortenzijas ir ļoti ēdelīgas, un vasaras pirmajā pusē tās pamatīgi baro. Audzētājs iesaka lietot populāro mēslojumu Kristalons violetā krāsā (paredzēts tieši skābummīļiem augiem), taču der arī citu firmu ražojumi, galvenais – lai tie būtu ūdenī šķīstošie un augs var uzņemt barības vielas tūliņ. Barot sāk pēc iespējas agrāk, taču ne pirms augs atmodies un sācis dzīt pumpurus. Vislabāk šo mēslojumu dot, izsmidzinot pa lapām (kamēr nav ziedu). Noteikti mēslo reizi mēnesī.
Tagad gan barošanu pārtrauc, lai augs varētu nobriest.
Izvēlas piemērotu vietu
Hortenzijas vislabāk aug, ja tām ir kaut neliels noēnojums, kaut viegla ēna uz pāris stundām dienā. Pilnā saulē visu dienu augusi hortenzija jūtas slikti, pat ja mitruma netrūkst. Šādi augi novārgst, un tādus pirmos atrod slimības un kaitēkļi. Piemēram, redzēts, ka saules speltē augošu hortenziju lapas apsēdušas tīklērces.
Ja hortenzija nīkuļo, to ieteicams pārstādīt. Agri pavasarī var pārstādīt pat vairākus gadus augušus krūmus.
Hortenzijām var vienkārši nepatikt kāda dārza vieta, kaut šķiet, ka viss atbilst prasībām.
Augsni sagatavo rūpīgi
Hortenzija vienā vietā augs ilgi, tāpēc tai sagatavo pamatīgu stādāmo bedri. To rok 40–50 cm dziļu. Ilmārs pildīšanai izmanto tikai skābo Kaigu purva kūdru. Vajadzīgo papildbarību augs saņem ar mēslojumu. Ja jāiestāda tikai pāris hortenziju, var iegādāties speciālo rododendriem un hortenzijām paredzēto augsni, kas papildināta ar barības elementiem. Dārznieks nenoliedz arī ieteikumus augsnei pievienot kompostu, satrūdējušus kūtsmēslus. Taču viņš citiem iesaka tikai to, ko pats pārbaudījis, – vienkārši kūdru.
Izvēlas piemērotas šķirnes
Hortenzijām ir daudz šķirņu, no kurām izvēlēties gan auguma, gan krūma, gan ziedu formas ziņā. Tagad ir piemērots laiks doties uz audzētavām un noskatīt īstās. Labi izskatās un viegli kopjams ir stādījums, kurā ir tikai dažādu šķirņu hortenzijas – stāvākās, garākās aizmugurē, ar kuplāku vainagu un zemākās priekšplānā.
Pēc ziedu attēla vien nevar spriest, kā krūms izskatīsies dabā.
Vislabāk izstāstīt audzētājam savu vajadzību, aprakstīt paredzēto vietu un lūgt ieteikt piemērotāko šķirni. Piemēram, pēdējā laikā ir modē hortenziju dzīvžogi, kam piemērotas visas liela auguma hortenzijas.
Arī krāsu ziņā izvēle plaša – no zaļganas un baltas līdz pat piesātināti sarkanai, kas ziedēšanas laikā mainās.
Ja dārzā netiek veidota hortenziju kolekcija, tad skaistuma radīšanai nevajag pašas jaunākās, deficītās un dārgākās šķirnes.
Stādīšanai dārzā populārākās ir kokveida (aug kā krūmi) un skarainās (aug pat kā koki).
Veido augststumbra kociņu
No skarainajām hortenzijām var izveidot īstu dārza lepnumu – augststumbra hortenziju. Šim nolūkam noskata stādu, kam veidojas izteikti vertikāls dzinums. Teorētiski var veidot no visām šķirnēm, taču dažām stumbrs nav īpaši noturīgs, tad visu mūžu vajadzēs stabilu balstu. Ziedu klēpi noturēt labi spēs šķirnes ‘Polar Bear’ un ‘Limelight’.
Veidojot augu, katru gadu visus sānzarus nogriež. Paredzētajā zarojuma vietā galotni nogriež, ļaujot dzinumiem veidot kuplu vainagu. Lai ziedi būtu lieli, vārgākos dzinumus vainagā izgriež.
Arī jau augošai hortenzijai var izveidot šādu frizūru, atstājot vienu vadošo dzinumu un pārējos nogriežot.
Jaunumi hortenziju modē
‘Rembrandt’ – liellapu hortenzija. Šķirnei neparasta ziedu krāsa – plaukstot no zaļganas mainās uz tumšsarkanu.
‘Little Fraise’ – skarainā hortenzija. Liela auguma radiniecēm raksturīgā greznā ziedkopa, tikai uz 40 cm augstiem dzinumiem.
‘Golden Annabelle’ – kokveida hortenzija. Galvenā atšķirība – dzeltenīgs lapojums.
Ar košu ziedu krāsu ir liellapu hortenzijas, kuras parasti ziemina telpās, jo tās zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, kas ziemā nosalst. Taču tagad selekcionāri ir izveidojuši šķirnes, kuras zied arī uz jaunajiem dzinumiem. Tās gan ir tikai eksperimentālas, vēl jāpārbauda dārzā.
