10 neparasti koki un krūmi dārzam, ko vērts izmēģināt audzēt pašiem. Iesaka dendrologs Karols Treija 0
Ir daudz vērtīgu, skaistu koku un krūmu, ko varētu audzēt dārzos, bet diemžēl neaudzē, novērojis dendrologs KAROLS TREIJA. Daļu no tiem var redzēt vecos parkos, dārzos. Daudzus atkal derētu celt saulītē.
Koki ir pieticīgi
Koku un krūmu daudzveidību Karols Treija apzinājies, strādājot Lēdurgas dendrārijā. – Vismazāk kopšanas un klapatu ir kokiem un krūmiem, taču skaistuma tajos ir tikpat daudz kā puķu dobēs, – stāsta dendrologs. Viņš uzskata, ka dārzs, kurā dominē lapu, skuju koki un krūmi, ir vispiemērotākais darbā aizņemtiem cilvēkiem. Kopjot šos augus, tāpat var izpaust savu dārznieka talantu – veidot vainagus, dekoratīvi izcirpt, bet var arī nedarīt gandrīz neko. Kokaugi parasti ir pieticīgi augsnes prasību un mēslojuma ziņā. Iztiks arī bez papildu laistīšanas. Vēl kāds labums – krūmi samazina regulāri pļaujamā zāliena platības, zem kokiem zāle aug lēnāk nekā saulainā pļaviņā.
Kokaugi veido dārza karkasu, sargā to no vēja, rada citiem augiem un cilvēkiem tīkamu mikroklimatu. Dārzā, ko jau sargā lieli, veci koki, ir daudz vieglāk ieaudzēt jaunus, jo arī cimperlīgie aizvējā jutīsies drošāk. Jutīgākos augus kādu laiku paaudzē paspārnē – vecu koku zaru un sakņu zonā, kur vienmēr ir mazliet siltāks un sniegs nokūst agrāk.
Audzē pats
Karola Treija aizraušanās ir retumu pavairošana. Pēdējos gados viņš šai nodarbei pievērsies pilnībā.
– Ja mātesaugs Latvijas apstākļos sāk ražot dīgstošas sēklas, jaunais augs būs daudz vērtīgāks, vēl labāk aklimatizējies, – skaidro Karols. Augu mīļotājiem derētu apbruņoties ar pacietību un pamēģināt pašiem šādi ieaudzēt kaut ko savam dārzam. Piemēram, staigājot pa parkiem, pacelt kādu riekstu, zīli vai nobraucīt krūmam sēkliņas. Iegūto dzīvības kodolu ierok zemē, mazliet piesedz ar skujām, lai neizposta peles. Piemērota vieta būs paēna zem krūma, lai augsne saulē pārāk neiekalstu. Augs izies stratifikāciju un pavasarī sāks dīgt. Vieta gan jāiezīmē, jo pirmajā gadā ne visi uzdīgs.
Salīgos iepako
Ja mājās ir daži dienvidu augi, pirmajos gados tie noteikti jālolo, iesaka dendrologs. Dendrārijā no ārzemēm atceļojušu augu ir daudz, bet darbinieku maz, tāpēc kokiem un krūmiem pašiem jātiek ar sevi galā. Lielākais pārbaudījums, protams, ir ziema ne tik daudz sala, kā mainīgo laika apstākļu dēļ.
Karols iesaka jutīgākos augus, kas pie mums ir ienācēji, pirmos gadus noteikti segt. To vairs nedara, kad tie jau pārliecinoši iejutušies.
Slavenais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, kurš veidojis Rīgas parkus, ginku pie Operas tiltiņa sedza 19 gadu! Tagad koks ir liels un varens. Tātad ir vērts papūlēties!
! Tagad, rudenī, apkārt jaunajam kociņam der sagatavot karkasu – sanaglot sētiņu vai zemē iespraust mietiņus. Zarus sasien, lai tie atrastos sētiņas iekšpusē. Kad sāksies sals, zarus aiztikt nedrīkst, jo tie lūzīs, arī stiprinājuma mietiņus zemē nevarēs iedurt. Pašu kociņu ietīt nevajag, jo var nodarīt vēl lielāku kaitējumu un sniegā vai vētrā tas var nolūzt.
Karols ir skeptiski noskaņots pret populāro segmateriālu – agrotīklu. Tā uzdevums – pasargāt augus no pavasara salnām un veicināt straujāku augšanu. Līdzīgi ir jaunajam kociņam: tiklīdz uzspīd saulīte, zem agrotīkla kļūst silti un jauki, temperatūra uzkāpj pārliecinošos plusos, un augs sāk mosties, taču naktī sals atkal klāt. Skujas arī nav īsti piemērotas, jo var nospiest augus. Apkārt karkasam ieteicams tīt elpojošu materiālu, piemēram, vecus palagus vai aizkarus, papīra tapetes vai avīzes (sastiprina ar papīra skavotāju). Ideāls variants ir niedru slietenis, ko liek apkārt karkasam un kas glīti izskatās.
