10 augi, kam jābūt ikvienā latviskā dārzā 0
Izdevniecībā “Lauku Avīze” iznākusi fantastiska praktiska rokasgrāmata “Latvisks dārzs”. Grāmatu veidojuši trīs lieliski speciālisti – Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, Salaspils Nacionālā botāniskā dārza speciāliste Ilma Nereta un ainavu arhitekte Ieva Kraukle. Grāmatas autori portāla lasītājiem iesaka desmit augus, kuriem noteikti jābūt latviskā dārzā.
Ilma Nereta stāsta: “Latviskā dārzā noteikti jābūt miķelītēm, kas sazied uz Miķeļdienu. Tas noteikti ir floksis, maijpuķītes – mežā atrastas, tās varētu būt zilās vizbulītes. Neatņemama dārza sastāvdaļa ir rudbekijas, kas sevišķi glīti māk izkārtoties un kurām ziedi ir burvīgi. Tā ir mārtiņroze – kur nu bez tās. Noteikti ķeizarkroņi, lauztā sirds, peonija un kurpīte. Vēl varētu būt kazbārdis, kas var sasniegt cilvēka augumu. Un mežrozīte, kuras auglīšus var lietot kā pretklepus tēju. Bet dārzā nevar arī bez pīlādža, ceriņa.”
Andrejs Svilāns iesaka iestādīt ābeli, jasmīnu, ceriņu, noteikti varētu būt ieva. Vajadzīgā attālumā no mājas varētu stādīt lielos kokus – ozolu, liepu. Svilāns iesaka iestādīt arī kādu kartupeli, arī flokšus un zilās kurpītes.
Ieva Kraukle rosina padomāt par praktiskām lietām, iekārtojot dārzu, proti jāatstāj telpa pašam cilvēkam, lai dārzs nebūtu pieblīvēts un lai tas būtu ērti kopjams. Ņemot vērā laikapstākļus, būtu jāierīko kāda lapenīte, kur paslēpties no lietus. Būtu jādomā par vietai ekoloģiski atbilstošiem un piemērotiem augiem – gan kokiem, gan ziediem. Noteikti jābūt komposta vietai – bez tās dārzā nevar un tā būtu jāierīko kā pirmā. Tāpat jāierīko veļas žāvēšanas aukla.
Jaunā grāmata dos ierosmes un idejas tiem, kas vēlas saglabāt vai iekopt latvisku un mūsdienīgu vidi ap sevi. Tā būs vērtīgs palīgs un praktiska rokasgrāmata gan lauku sētas saimniekam, gan pilsētniekam – mājas īpašniekam ar nelielu piemājas zemes gabaliņu.
Grāmatas atvēršanā Andrejs Svilāns atklāja, ka idejas pirmssākumi šādai grāmatai viņam radušies jau 1993. gadā, Bonnas universitātē pētot dārzu un parku mākslas vēsturi. Turklāt, paskatoties Vecajā derībā, jau paradīzē bijis dārzs. Un mēģinājumi atgriezties paradīzē bijuši visu laiku, arī periodā starp regulārajiem franču dārziem un ainaviskajiem angļu dārziem. Turklāt mūsdienās katrs izejam ceļu uz paradīzi jeb savu dārzu, vai tā būtu kaktusu podu rinda uz palodzes vai simtiem hektāru. A. Svilāns cer, ka grāmata palīdzēs ikvienam saprast, kurā vietā dārzā kam jābūt. Lai nebūtu tā, ka vietā, kur jāaug alkšņiem, iestādītas liepas.
Ilma Nereta klātesošajiem atgādināja, ka jebkuras puķes latvisko dārzu darīs daiļāku, vai tās būtu peonijas, miķelītes vai vismaz mežrozīšu krūms. Viņa pati apstaigājusi daudzas lauku sētas Smiltenes novadā, kur redzams – senču tradīcijas tiek pārmantotas arī jaunajos, mūsdienīgajos dārzos. Arī Ieva Kraukle uzsvēra, ka šobrīd moderni ir atgriezties pie senču saknēm un pētīt, kas dārzos bijis kādreiz. Latvietis esot racionāls romantiķis, kas lieki enerģiju netērē. Lai cilvēks veidotu dārzu sev, jābūt iedvesmai, lai viņš ar prieku to darītu. Taču jāatceras – ja vienam tā ir meditācija, tad citam tikai zāles pļaušana.
Autori atgādina, ka tradicionāls latvisks dārzs vienmēr bijis tuvs dabai – mainīgs un skaists. Tajā audzētie koki, košumkrūmi un puķes jau izsenis latvietim simbolizēja sociālo neatkarību un patstāvību. Latvisks dārzs, šķiet, ir “vecmāmiņas dārzs” – ar flokšiem, kāršrozēm, miķelīšiem, lauztajām sirdīm, jasmīnkrūmu aiz loga, jāņogulājiem un māju, uz kuru ved skaista un smaržīga liepu aleja.
Vai zinājāt, ka senāk peonijas dēvēja par pujenēm un “čupurozēm”, bet pīpenes joprojām dēvē par margrietiņām? Savukārt pagājušajā gadsimtā vai katrā zemnieku mājā vasaras vidū ziedēja fūrmaņrozes, ko mūsdienās dēvē par šķeltlapu rudbekijām.
Grāmatas veidotāji uzsver – svarīgākais ir atcerēties, ka dārzu ierīkojam ne modei, bet sev, jo gribam tajā strādāt un atpūsties, nevis atlikušo dzīvi labot pašu pieļautās kļūdas. Grāmata būs kā praktisks padomdevējs un palīdzēs izvēlēties kokus, dārza robežu, dzīvžogu un aleju stādījumiem, kā stādīt augļudārzu, lai tas ne tikai dekoratīvi izskatītos ziedēšanas laikā, bet arī dotu labu ražu. Tā dos arī redzējumu, kas jāņem vērā, stādot košumkrūmus ap māju vai lauku sētā un kā veidot puķu dārzu un dobes un kādas šķirnes izvēlēties – sākot no ziemcietēm, divgadīgajām un vasaras puķēm. Un kā iekārtot dārzu, lai tas būtu ērts un viegli kopjams ikdienā, kā plānot tā zonējumu, kā izvēlēties piemērotākās dārza virsmas (celiņus, kāpnes, zālienu), kādas dobes un apdobes veidot, kā sagrupēt kokaugus ap māju un sētu un kādu tēlu izvēlēties savam dārzam un mājai.
Jāuzsver, ka ikviens “Latvijas Avīzes” abonents, kas laikrakstu 2017. gadam būs pasūtījis vismaz uz četriem mēnešiem, dāvanā saņems jauno grāmatu “Latvisks dārzs”.
