10 jautājumi par paaugstinātu asinsspiedienu. Atbild kardiologs Kārlis Trušinskis 0
Augsts asinsspiediens ir viens no lielākajiem sirds un asinsvadu slimību draudiem un nāves cēloņiem – ik gadu pasaulē paaugstināta asinsspiediena dēļ mirst 9,4 miljonu cilvēku. Latvijas epidemioloģiskā pētījuma dati* liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu.
Tādēļ esam sagatavojuši 10 būtiskus jautājumus un atbildes par paaugstinātu asinsspiedienu. Atbildes sniedz Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs doc. Kārlis Trušinskis.
1. Kāds ir normāls asinsspiediens?
Normāls asinsspiediens jebkurā vecumā ir 120/80 mmHg.
2. Ko nozīmē paaugstināts asinsspiediens?
Paaugstināts asinsspiediens ir virs 140/90 mm Hg. Ja mērāt asinsspiedienu mājās, tad pat 135/85 mm Hg tiek uzskatīts par paaugstinātu. Lai noteiktu paaugstināta asinsspiediena (arteriālās hipertensijas) diagnozi, nepieciešami atkārtoti mērījumi.
3. Kādi ir paaugstināta asinsspiediena iemesli?
Vairumā gadījumu (95%) vienu iemeslu atrast nav iespējams. Parasti tas ir vairāku riska faktoru kopums, no kuriem svarīgākie ir mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, psihoemocionāls stress, smēķēšana, iedzimtība un vecums.
4. Vai paaugstināts asinsspiediens ir bīstams?
Jā. Ilgstoši, pat viegli paaugstināts asinsspiediens paātrina asinsvadu novecošanos, veicinot aterosklerozes attīstību un progresēšanu. Tas var palielināt komplikāciju – miokarda infarkta un galvas smadzeņu insulta – risku. Hipertensija izraisa sirds sienas sabiezināšanos, kas vēlāk var progresēt līdz sirds mazspējai; tā bojā arī nieres. Savukārt izteikta asinsspiediena paaugstināšanās var izraisīt tūlītēju sarežģījumu rašanos.
5. Vai paaugstinātu asinsspiedienu var sajust?
Paaugstinātu asinsspiedienu visbiežāk nejūt. Tāpēc to nereti sauc par “kluso slepkavu”. Tomēr dažkārt jūs varat just galvassāpes, reiboņus vai troksni ausīs.
6. Ko darīt, ja ir paaugstināts asinsspiediens?
Mēriet asinsspiedienu un pulsu no rīta un vakarā, pierakstiet rādītājus dienasgrāmatā un dodieties pie ārsta. Ārsts jums paskaidros, kādas dzīvesveida izmaiņas ir nepieciešamas un kādas asinsspiedienu pazeminošas zāles būtu Jums piemērotākās.
7. Ja es lietoju zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, vai es esmu pasargāts?
Zāļu lietošana vien vēl nav rādītājs. Lai samazinātu sarežģījumu risku, svarīgi ir sasniegt mērķa asinsspiedienu zem 140/90mmHg (ja mērāt mājās – zem 135/85 mm Hg).
8. Ko darīt, ja asinsspiediena kontrolei jālieto vairākas zāles, bet šad tad gadās izlaist kādu tableti?
Pētījumu dati rāda, ka vienkāršākais un tajā pašā laikā efektīvākais asinsspiediena ārstēšanas veids ir vairāku zāļu kombinācija vienā tabletē. Jautājiet savam ārstam par Jūsu situācijai piemērotāko kombināciju!
9. Vai man jādzer zāles, ja asinsspiediens ir normāls un es jūtos labi?
Jā. Ārstēšanas pamatmērķis ir asinsspiediena pastāvīga kontrole. Iedzerot zāles tikai tad, kad asinsspiediens ir paaugstināts, Jūs nevarat pasargāt sevi no iespējamām komplikācijām.
10. Ko darīt, ja asinsspiediens pēkšņi paaugstinās?
Ja strauja asinsspiediena paaugstināšanās kombinējas ar stiprām galvassāpēm, traucētu redzi, sliktu dūšu/vemšanu, krampjiem, apjukumu, samaņas traucējumiem, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, stipru deguna asiņošanu, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību (113). Šaubu gadījumā zvaniet savam ģimenes ārstam vai uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17:00-8:00; brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Ja asinsspiediens izteikti paaugstinās, bet jūtaties labi, pārbaudiet, vai neesat izlaidis kārtējo zāļu devu. Vajadzības gadījumā to iedzeriet. Pārmēriet asinsspiedienu pēc 30-60 minūtēm, lai pārliecinātos par efektu. Nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar ārstu. Aprunājieties arī par to, kādas zāles vajadzētu nēsāt līdzi un lietot situācijās, kad asinsspiediens izteikti paaugstinās.
