10 interesanti fakti par ES prezidentūru 1
Šodien ar Latvijas valdības un Eiropas Komisijas komisāru kolēģijas tikšanos un koncertu Latvijas Nacionālajā operā tiek atklāta Latvijas prezidentūra ES Padomē, kas ilgs pusgadu.
Darbības virziens. Līdz ar Eiropas Savienības izveidi 1958. gadā tika radīta arī ES Padome, kurai tolaik bija lielākas pilnvaras nekā mūsdienās. Prezidējošā valsts bija tieši atbildīga par dažādu ES politikas projektu virzību, piemēram, mūsu valstij nozīmīgākā bijusi Dānijas prezidentūra 2002. gadā, kad pēc garām debatēm tika pieņemts lēmums par ES paplašināšanos, uzņemot savienībā Baltijas valstis, Centrāleiropas valstis, Maltu un Kipru. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gadā ES Padomes pilnvaras mazinājās un būtiskāku lomu sāka spēlēt Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Arī prezidējošās valsts statusa nozīmība kopš tā laika ir mazinājusies, tomēr tā var ietekmēt ES darba programmu. Prezidējošā valsts ir kā arbitrs, lai panāktu kompromisu starp dažādām ES valstīm, ja tām radušās domstarpības dažādos jautājumos. Latvija par savām prioritātēm prezidentūrā izvēlējusies konkurētspējīgāku ES, digitālu ES un lielāku ES lomu pasaulē.
Norises vieta. Latvijā prezidentūras laikā notiks ap 200 pasākumu, un par mājvietu vairāk nekā 100 no tiem izvēlēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka. Tajā notiks dažādu nozaru ES ministru sanāksmes.
Arī citas valstis prezidentūras pasākumu norisei ir izvēlējušās konkrētu vietu, kas uz prezidentūras laiku kļūst par tās simbolu, piemēram, Grieķija pērnā gada pirmajā pusgadā par prezidentūras norises vietu izvēlējās Atēnu centrā esošo “Zappeion” ēku.
Nozīmīgākais pasākums. Par ārpolitiski nozīmīgāko pasākumu Latvijas prezidentūrā uzskatāms ES Austrumu partnerības samits, kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES sadarbībai ar Gruziju, Ukrainu, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju un Moldovu. No pārējiem būtiskiem prezidentūras pasākumiem jāizceļ Digitālā asambleja Rīgā, kuras mērķis ir diskutēt par nākamajiem soļiem vienotā digitālā tirgus izveidē, kā arī ministru līmeņa konference par transporta tīkla attīstīšanu Centrālāzijas virzienā, augsta līmeņa konference par e-veselību, ikgadējais ES Baltijas jūras stratēģijas forums.
Transportlīdzekļi. Prezidentūra tās viesiem nokļūšanai uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku aicina izmantot galvenokārt sabiedrisko transportu. Amatpersonu pārvadāšanai Latvijas prezidentūras rīcībā būs līdz 218 transportlīdzekļu – vieglās automašīnas delegāciju vadītājiem, mikroautobusi pavadošajām delegācijām u. c. Automašīnas prezidentūras lietošanā ir bez maksas, un tās nodrošina “BMW Group” un “Inchcape BM Auto”. Jāpiebilst, ka Dānija savulaik piedāvāja prezidentūras viesiem izmantot bezmaksas velotransportu, lai nokļūtu uz sanāksmju vietām.
Izmaksas. Tiešajiem prezidentūras izdevumiem un personāla izmaksām 2013. gadā iztērēti 9,53 miljoni eiro, pērn bija plānots iztērēt 44,327 miljonus eiro, bet šogad plānots iztērēt 56,520 miljonus eiro.
Apmešanās vietas. Prezidentūras viesi dzīvos trīs vai četru zvaigžņu viesnīcās, kuras atrodas ne tālāk par 2500 metriem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, lai viņiem būtu ērtāka nokļūšana pasākumu norises vietās. Izdevumu limits par vienu nakti viesnīcā noteikts 140 eiro. Augsta līmeņa pasākumu delegāciju vadītājus izmitinās piecu zvaigžņu viesnīcās.
Personāls. Prezidentūras personālu veido 1140 Latvijas valsts pārvaldes darbinieki (lielākā daļa – ministriju esošie darbinieki). Latvijas pārstāvjiem prezidentūras laikā būs jāvada vairāk nekā 150 ES Padomes darba grupas un starptautisku darba formātu. Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē strādā aptuveni 190 cilvēki. Tāpat prezidentūrā darbojas 106 ārvalstu delegāciju pavadoņi, kuri strādā ar Rīgā iebraukušajām augsta līmeņa ārvalstu delegācijām.
Ēdiens. Valdības noteikumos ar rekomendējošu raksturu noteikts, ka ministru un valsts sekretāru, Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs vadītāju rīkotās darba pusdienās un vakariņās uz vienu personu drīkstēs tērēt 71 eiro par personu. Bet darba pusdienās un vakariņās, ko rīko valsts sekretāra vietnieki un Latvijas vēstnieki, drīkstēs tērēt līdz 60 eiro par cilvēku. Latvijas prezidentūras viesi varēs izbaudīt Latvijai tradicionālo našķi – biezpiena sieriņu “Kārums”.
Drošība. Valsts policija pagaidām neatklāj, cik ekipāžu un cik policistu piedalīsies prezidentūras drošības un kārtības nodrošināšanā. Tomēr papildus Valsts policija nesen iegādājusies 40 trafarētas automašīnas un 20 motociklus, kurus izmantos arī prezidentūras nolūkiem, bet vēlāk šie transportlīdzekļi nonāks kopējā policijas autoparka rīcībā.
Viesu skaits. Paredzams, ka prezidentūras laikā Latvija uzņems 25 000 viesu un 700 žurnālistu. Uz šodien notiekošo EK kolēģijas vizīti bija akreditējušies 80 žurnālistu – no ES dalībvalstīm, kā arī no Ķīnas un Indijas.
