10 ieteikumi cīņai pret pavasara alerģijām 0
Pavasarī mostas daba un arī mūs pārņem enerģija un saules siltuma radītais dzīvesprieks, taču sākas arī sezonālās alerģijas laiks. Ņemot vērā to, ka organisma alerģiskā reakcija var beigties pat ar anafilaktisko šoku, nav ieteicams bez ievērības atstāt pat mazāko alerģiju. Kādi ir izplatītākie alerģiju cēloņi, kā no tām izvairīties un ārstēt, konsultē BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Lielākais alergēns – ziedputekšņi
Pavasarī, augiem ziedot, izdalās lielākais alergēns – ziedputekšņi, kas daudziem cilvēkiem rada alerģisku reakciju, piemēram, aizliktu degunu, šķaudīšanu un asarojošas acis. Mūsu imūnsistēma kļūdaini uzskata, ka ziedputekšņi ir bīstami, un atbrīvo antivielas, kas uzbrūk alergēniem. Organismā veidojas ķīmiska viela – histamīns –, kas savukārt izraisa alerģijas simptomus. Putekšņi var ceļot kilometriem tālu, tāpēc bieži vien alergēnu avots neatrodas cilvēka tuvumā. Putekšņu gaisā visvairāk ir vējainās dienās, kad vējš paceļ šķaudīšanu izraisošos alergēnus un nes tos pa gaisu.
Izplatītākie alerģiju cēloņi
Pie izplatītākajiem alergēniem pieskaitāmi jau minētie ziedputekšņi un kukaiņu, piemēram, odu, bišu, lapseņu kodumi, pēc kuriem rodas organisma reakcija lielu, sāpošu un niezošu pumpu veidā. Taču aizvien biežāk sastopama arī ādas alerģiska reakcija uz sauli, kā arī pārtikas un medikamentu izraisītas alerģijas.
Kā gatavoties sezonai, ja esi alerģisks?
Farmaceite iesaka sākt lietot medikamentus aptuveni divas nedēļas, pirms parasti sākat sajust alerģijas simptomus. Antihistamīni un deguna steroīdu aerosoli var palīdzēt pārvaldīt simptomus, samazinot alerģisko reakciju gan pēc tās sākšanās, gan arī agrāk. Antihistamīni samazina vai bloķē histamīnus, kas izraisa alerģijas simptomus. Ārstēšana ar pretalerģijas līdzekļiem pirms simptomu parādīšanās var palīdzēt novērst iekaisumu un mazināt deguna niezi, acu kairinājumu un citus alerģijas simptomus.
Lielā pavasara tīrīšana un citi knifi
Lielā pavasara tīrīšana ietver visu putekļu noņemšanu no gaismas ķermeņiem, grāmatu skapjiem un citām mēbelēm, aizkaru mazgāšanu, rūpīgu grīdu mazgāšanu un putekļu tīrīšanu. Tas novērsīs alerģisku reakciju uz putekļiem un putekšņiem, kas jau ir iekļuvuši dzīvesvietā. Ievērojiet laiku, kad alergēni gaisā ir vislielākajā koncentrācijā. Tad, ja iespējams, savus ikdienas darbus ārpus telpām ieplānojiet agri no rīta vai vēlu vakarā.
Lai gan ārā ir silts un jauks laiks, ja esat alerģiski, turiet aizvērtus logus gan mājoklī, gan automašīnā. Ieteicams biežāk mainīt automašīnas gaisa filtru, kā arī mājoklī izvēlēties mīkstās mēbeles un paklājus, kas ir viegli kopjami, vai iztikt bez mīkstajiem grīdas segumiem.
10 ieteikumi cīņai pret alerģiju:
1. Noskaidrojiet savu alerģijas cēloņi, veicot alergēnu testus.
2. Saglabājiet savu māju tīru – tas ir viens no labākajiem veidiem, kā izvairīties no iekštelpu alergēniem.
3. Ja esat alerģisks, alerģiju sezonā mājās logus un durvis ir ieteicams turēt aizvērtus, lai aizsargātu iekštelpu gaisu. Izmantojiet gaisa attīrītāju.
4. Ik reizi, kad atgriežaties mājās, jūsu drēbes, apavi, mati un āda ir klātas ar sīkām alergēna daļiņām. Atstājiet kurpes pie durvīm, nomainiet drēbes. Ir ieteicams arī nomazgāties dušā, lai nomazgātu alergēnus.
5. Dzeriet vairāk ūdens un ēdiet veselīgu pārtiku. Svaigu augļu un dārzeņu, piemēram, ābolu lietošana uzturā, samazina alerģijas simptomus.
6. Regulāra deguna skalošana palīdz attīrīt deguna gļotādu un var atvieglot alerģijas simptomus.
7. Izvairieties no cigarešu dūmiem un citiem izgarojumiem, kas var pasliktināt alerģijas simptomātiku.
8. Var valkāt medicīnisko masku, tas ļaus izvairīties no alergēnu ieelpošanas. To ieteicams darīt, pļaujot zālienu, lai izvairītos no zāles ziedputekšņiem.
9. Tīriet grāmatplauktus, ventilācijas atveres un citas vietas, kur var uzkrāties putekļi un ziedputekšņi.
10. Mazgājiet gultas veļu un paklājus karstā ūdenī, lai atbrīvotos no putekļu ērcītēm un citiem alergēniem.
5 riska grupas, sākoties alerģiju sezonai:
1. Jaundzimušie – atopiskais dermatīts, pārtikas alerģija (piens, ola, rieksti).
2. Agrīnā bērnība – astma (mājas putekļu ērce, mājdzīvnieki).
3. Pusaudži – alerģisks rinīts (zāle un koku ziedputekšņi).
4. Agrīna pieauguša cilvēka vecums – urtikārija (nātrene), angioneirotiskā tūska (aspirīna nepanesība).
5. Pieaugušie – alerģija pret indēm (bite, lapsene); deguna polipi.
Jāņem vērā, ka pavasara alerģijas sezonā var saasināties augšējo elpceļu hroniskas saslimšanas.
Līdzekļi profilaksei
Dabīgie antihistamīni ir nātre, divdaivu ginks un kvercetīns. Savukārt Omega-3 taukskābes palīdz mazināt iekaisuma procesus. Jau divas nedēļas pirms alerģijas sezonas sākšanās būtu ieteicams lietot perorālos pretalerģijas līdzekļus. Lai mazinātu jau esošos simptomus, farmaceits var ieteikt īsas darbības deguna aerosolus, kā arī niezi mazinošus acu pilienus. Ja tomēr, arī lietojot bezrecepšu medikamentus, stāvoklis nav uzlabojies vai ir pasliktinājies, ieteicama konsultācija pie speciālista, kas nozīmēs stiprākus recepšu medikamentus.
Pie dažādiem knišļu kodumiem lieti noderēs geli ar alerģiju mazinošām īpašībām. Tomēr, ja ādas reakcija nav samazinājusies triju dienu laikā, ieteicams vērsties pie speciālista.
Pirmie soļi, saskaroties ar alerģisku reakciju:
Ņemot vērā to, ka organisma alerģiska reakcija var beigties diezgan bēdīgi, ar anafilaktisko šoku, tad nav ieteicams bez ievērības atstāt pat mazāko alerģiju. Lielas alerģijas gadījumā ir nepieciešama speciālista palīdzība – tādos gadījumos vērsieties pēc neatliekamās palīdzības.
Nekavējoties palīdziet, ja personai ir kāds no šiem simptomiem vai ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse) pat tad, ja nav simptomu:
1. Apgrūtināta elpošana vai sēkšana.
2. Stiepums rīklē vai sajūta, ka elpceļi aizveras.
3. Runas traucējumi.
4. Lūpu, mēles vai rīkles pietūkums.
5. Slikta dūša, sāpes vēderā vai vemšana.
6. Ātra sirdsdarbība vai pulss.
7. Āda, kas niez, uzbriest vai rodas izteikts apsārtums (nātrene).
8. Trauksme vai reibonis.
9. Apziņas zudums.
