Tā sauktās seksa galvassāpes mēdz rasties orgasma laikā, parasti vīriešiem. Pastāv uzskats, ka tās ir saistītas ar nepareizu asinsvadu reakciju. Saspringuma galvassāpes izraisa spriedze, paaugstināts muskuļu tonuss, stress, depresija vai nogurums. Tās ir truli spiedošas, it kā ap galvu būtu aplikta stīpa. Tās var būt visā galvā vai vienpusējas. Šīs sāpes ir vidēji stipras un mēdz ilgt no 30 minūtēm līdz septiņām dienām. Tās neietekmē fiziska slodze, izraisa satraukums, depresija un citi faktori, kas paaugstina organisma jutību pret sāpēm. Sākumā tās ir epizodiskas, bet vēlāk var kļūt hroniskas. Pastāvot ilgstošam sasprindzinājumam, sāpju bremzējošajās sistēmās iestājas izsīkums. To veicina pārlieka emocionalitāte un atpūtas nepieciešamības ignorēšana. Lēkmes novēršanai izmanto paracetamolu vai ibuprofēnu, taču bez konsultēšanās ar ārstu to nevajadzētu darīt biežāk kā desmit reizes mēnesī. 0
Var palīdzēt sāpju punktu masāža ar pretiekaisuma vielas saturošiem geliem. Svarīgi apgūt relaksācijas un stresa pārvarēšanas metodes, nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm. Šo sāpju rašanos veicina nepiemēroti darba apstākļi. Darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai strādājot jau pēc pāris stundām nebūtu jūtams saspringums. Ilgstoši sēžot saspringtā pozā, mēdz rasties ne tikai galvassāpes, bet arī smeldze plecos, tirpšana rokās un galvas reiboņi.
Muskuļu sapringums nereti ir saistīts ar nervu saknīšu kairinājumu, kas izraisa ne tikai sāpes deniņos vai pakausī, bet arī jušanas traucējumus pakausī vai rokās.
Sāpes, kas rodas nervu saknīšu kairinājuma dēļ, ir asas un durošas. Par jušanas traucējumiem liecina sajūta, ka pakausī skraidelē skudriņas vai līst karsts ūdens. Galvassāpes mēdz izraisīt arī skābekļa trūkums, jo smadzenes uz to reaģē ar asins cirkulācijas maiņu. Bieži vien, ieelpojot svaigu gaisu, sāpes pāriet, taču, ja smadzenes ir pieradušas pie noteikta skābekļa daudzuma, gadās arī pretēji – galva sāk sāpēt vēl vairāk.
Smeldzes iemesls var būt ēšanas režīma neievērošana, jo tukšā dūšā asinīs pazeminās cukura līmenis. Ja nav iespējas ieturēt maltīti, vajadzētu apēst kaut vai šokolādi, lai organisms saņemtu smadzeņu darbībai nepieciešamo glikozi.
Strādājot pie datora, ik pēc stundas jāizdara stiepšanās vingrojumi, lai izvingrinātu plecus, sprandu un muguru – atbrīvotu muskuļus un mazinātu nervu saknīšu kairinājumu. Regulāri vingrojot, muskuļu saspringumu var kompensēt. Muskuļus palīdzēs atslābināt pašmasāža virzienā no pakauša uz leju ar relaksējošu, atsvaidzinošu eļļu.
Lai izvairītos no galvassāpēm, nav ieteicams peldēt ar paceltu zodu un sasprindzinātiem kakla muskuļiem.Sašaurināt zemādas asinsvadus un mazināt sāpes palīdz ziedes, geli, mentolu saturoši plāksteri, vēsa komprese, ledus uz pieres vai deniņiem.Lai nesāpētu galva, svarīgi ievērot pareizu darba režīmu, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, regulāri ēst un iemācīties sadzīvot ar stresu. Ja sāpes atkārtojas, jānoskaidro un jānovērš to iemesls.
Ārsta palīdzība noteikti vajadzīga, ja:
ir stipras sitiena veida galvas-sāpes;
galvassāpes strauji progresē pāris dienu laikā, tās pavada slikta dūša, augsta temperatūra un nepati-ka pret gaismu;
stipras galvassāpes pirmo reizi rodas pēc 50 gadu vecuma;
galvassāpes pavada apjukums un slikta orientēšanās spēja;
tās kombinējas ar vienas ķermeņa puses notirpumu, nejutību un runas spēju zudumu;
galvassāpes sākas pēc traumas un nepāriet divu dienu laikā, kā arī ir diskomforta sajūta kaklā un plecos.
Raksts no izdevniecības “Lauku Avīze” izdevuma “400 padomi veselībai un skaistumam”
