10 grūtu lietu, ko vajag izdarīt savā labā. Dzīve mainīsies uz labo pusi! 1
1911.gadā divi polārpētnieki – norvēģis Roalds Amundsens un brits Roberts Skots nolēma savā starpā sacensties par tiesībām kļūt par pirmo cilvēku, kas sasniedzis Zemes tālāko dienvidu punktu. Tā bija Antarktikas apgūšanas ēra: Dienvidpols bija viens no vēl neizpētītajiem pasaules reģioniem. Amundsens gribēja tur uzvilkt Norvēģijas karogu, bet Skots – Lielbritānijas karogu.
Ceļojums uz turieni un atpakaļ no bāzes nometnēm prasīja kājām pārvarēt 2250 kilometru attālumu ārkārtīgi aukstos un bargos laikapstākļos. Gan Amundsenam, gan Skotam bija bagāta pieredze, pietiekami pārtikas krājumi un palīgu kolēģu pētnieku komanda. Tomēr neviens no viņiem nezināja, ar kādām neizbēgamām grūtībām nāksies saskarties ekspedīcijas laikā.
Kā izrādījās, Amundsens un Skots izmantoja pilnīgi atšķirīgas pieejas vienu un to pašu problēmu risināšanā.
Skots deva rīkojumu savai komandai virzīties uz priekšu labos laikapstākļos, pārvarot pēc iespējas lielāku attālumu, bet sliktos apstākļos nogaidīt, lai netērētu enerģiju. Amundsens – tieši otrādi – uzdeva saviem cilvēkiem pieturēties pie stingra režīma un katru dienu neatkarīgi no laikapstākļiem pieveikt 32 kilometru attālumu. Pat siltākajos un skaidrākajos periodos Amundsens neļāva savas komandas locekļiem pievārēt vairāk kā 32 kilometrus, lai viņi varētu pietaupīt enerģiju nākamajai dienai.
Kura komanda rezultātā guva sekmes?
Tā, kura pildīja konsekventas ikdienas darbības.
Kāpēc?
Tāpēc, ka mūs nosaka tas, ko mēs darām KATRU dienu!
Šodienas progress nesaraujami saistīts ar vakardienas centieniem, un nav svarīgi, cik nenozīmīgi tie bija, savā vietnē “muz4in.net” raksta blogeris Aleksandrs.
Visa pamatā ir pašdisciplīnas spēks.
Padomā par pašām izplatītākajām problēmām, ar kurām mēs saskaramies mūsdienu dzīvē – sākot no uzmanības deficīta un fiziskās slodzes trūkuma un beidzot ar neveselīgu uzturu un lietu atlikšanu uz vēlāku laiku. Lielākajā daļā gadījumu šādas problēmas rodas nevis fizisku ierobežojumu dēļ, bet gara vājuma, konkrēti – pašdisciplīnas trūkuma dēļ.
Mēs atliekam grūtus darbus uz rītdienu, tāpēc, ka “laiks” ir slikts, un galu galā nejūtam robežas. Mēs sākam pierast pie domas, ka lietām jābūt daudz vienkāršākām, nekā tās ir. Pagaidīt vienu vai divas dienas – risinājums, kam ir jēga. Bet pēc tam mēs reiz no rīta pamostamies un saprotam, ka esam kļuvuši emocionāli nespējīgi darīt grūtas lietas, kas ir nepieciešamas.
Tev vajag kaut ko apzināties. Tavu prātu un ķermeni nepieciešams trenēt, lai tie iegūtu spēku. Tev jāmet tie izaicinājumi, jāstrādā ar tiem konsekventi, lai laika gaitā augtu un attīstītos. Ja tu neliec sev laikus izpildīt mazas lietas un vienmēr izvairies no grūtām lietām, tad tev neizbēgami nāksies saskarties ar dienām, kas izrādīsies smagākas un bargākas, nekā tu domāji.
Skota pētnieku komanda tieši tā arī rīkojās. Viņi centās vienkāršot lietas – vārds “viegli” viņiem kļuva par mantru, zemapziņas mērķi. Tomēr tā bija izgāšanās, ņemot vērā apstākļus, kādos viņi nonāca.
Skota cilvēki pirmkārt zaudēja sacensību savās galvās.
Viņi bija pārliecināti, ka nogaidīšana atvieglos mērķa sasniegšanu.
Nevajag sekot viņu piemēram!
Daudz diženu lietu var paveikt dienas laikā, ja, protams, tu tās pastāvīgi neatliksi uz rītdienu. Darbojies efektīvi un sēj savā dzīvē pareizās sēklas tieši tagad. Daba pēc būtība nešķiro, kādas sēklas tā saņem. Tā izaudzē tieši to, kas tika iesēts. Tas pats attiecas uz dzīvi. Apzināti un nopietni attiecies pret sēklām, kuras sēj šodien, jo rītdien tās pārvērtīsies par ražu.
Tāpēc, ņemot vērā šo principu, es vēlētos ar tevi dalīties ar vairākām efektīvām praksēm, kuras izmainīs tavu dzīvi uz labo pusi. Katru dienu tev jāpaveic vienkāršas (bet ne tuvu ne vieglas) lietas, pateicoties kurām tu augsi un virzīsies uz saviem mērķiem. Un nav pārsteidzoši, ka daudzas no šīm praksēm tiešā veidā saistītas ar tavas domāšanas attīstību, jo tieši no tās atkarīga tava dzīves kvalitāte.
1. Sāc atlaist nevajadzīgus ideālus
Kad tavā galvā parādās kāda uzmācīga doma, pavaicā sev, ko tā dara: palīdz tev attīstīties vai – tieši otrādi – ierobežo tevi? Atgūsti kontroli, lai tā būtu tavās rokās. Dzīvo apzināti un atlaid to, kas nesniedz tev nekādu labumu. Atlaist nenozīmē padoties. Atsakies no jebkuras uzmācīgas emocionālas pieķeršanās konkrētiem cilvēkiem, rezultātiem un situācijām. Katru dienu mosties ar apņēmību uzlabot sevi un savu dzīvi. Dari visu iespējamo, negaidot, ka dzīve tā ietekmē attīstīsies zināmā veidā.
Izvirzi sev mērķus, sapņo, tiecies, īsteno mērķtiecīgas darbības un būvē brīnišķīgas attiecības, taču atbrīvojies no gaidām attiecībā pret to, kādam jābūt katram tavas dzīves aspektam. Vienkārši pieņem realitāti un reaģē uz notiekošo efektīvā veidā. Koncentrējies uz to, kam patiešām ir nozīme, uz to, kas liek tev virzīties uz priekšu, un atlaid to, kas tev neko nedod.
2. Sāc ielikt dvēseli lietās, ko tu dari
Pastāv liela atšķirība starp tukšu nogurumu un patīkamu nogurumu pēc labi padarīta darba. Dzīve ir īsa. Katru dienu tērē tam, kas patiešām ir svarīgs. Un negaidi! Mēs pārāk bieži gaidām, domājot, ka mums nepieciešams “atrast” jaunu vai citu kaislīgu aizraušanos. Tomēr tas tā nav. Ja tu gribi, lai tavā dzīvē parādītos vairāk kaisles tieši tagad, attiecīgi darbojies tieši tagad! Ieliec dvēseli savā nākamajā solī. Ne iespējās, kas būs rītdien, bet iespējā, kāda ir tev tieši tagad. Nevis rītdienas, bet tagadējos uzdevumos. Ne rītdienas, bet šodienas skrējienā pa stadionu. Ne rītdienas, bet šodienas sarunās.
Esmu absolūti pārliecināts, ka tavā dzīvē jau ir daudz lietu, kuras ir tava laika, enerģijas un koncentrēšanās vērtas. Tavā dzīvē ir cilvēki un apstākļi, kuriem tu esi nepieciešams, tāpat kā tu viņiem. Tavā iekšienē ir milzīgs neatklāts potenciāls, kas gaida tavu rīcību. Bet tu negaidi! Rītdiena neeksistē! Ieliec savu dvēseli tajā, kas tev ir, tieši tagad! Kļūsti par to, un ļauj tam kļūt par tevi. Un tad diženas lietas sāks notikt priekš tevis, ar tevi un pateicoties tev.
3. Sāc iziet ārpus sava komforta robežām
Tajā brīdī, kad tu tiecies panākt progresu, parādās tavs patiesais “es”. Daudz gudrāk ir iztērēt desmit minūtes, lai atrastos ārpus tavas komforta zonas robežām, nekā veselu stundu tev pierastām lietām. Tev ir jāiziet ārpus savu spēju robežām vismaz reizi dienā – tev nepieciešams izjust grūtības un diskomfortu zināmā laika sprīdī. Taču vairākums no mums nevēlas izjust diskomfortu, tāpēc mēs pastāvīgi no tā bēgam. Problēma ir tāda, ka tad, kad mēs bēgam no diskomforta, mēs ierobežojam sevi ar dalību tikai tajā darbībā un izmantojam tikai tās iespējas, kas ir mūsu komforta zonas robežās.
Un tā kā mūsu komforta zonas ir salīdzinoši nelielas, mēs atsakāmies no pašas vērtīgākās pieredzes savā dzīvē un iestrēgstam nogurdinošā skrējienā pakaļ saviem mērķiem. Mēs turpinām darīt to, ko esam darījuši vienmēr, un sekojoši iegūstam tos rezultātus, kādus ieguvām vienmēr. Mūsu patiesais potenciāls turpina palikt neatklāts. Atstāj savu komforta zonu! Dari to, kas paplašina tavu prātu. Pavadi laiku ar cilvēkiem, kuri tevi iedvesmo. Lasi grāmatas. Attīsties. Kļūsti labāks. Tavas dzīves kvalitāte tiešā veidā atkarīga no tevis.
4. Sāc veikt vairāk dziļu ieelpu, lai apzināti saņemtu vairāk mācību ilgtermiņa perspektīvā
Ļoti viegli pārvērtēt kāda lēmuma, rezultāta vai notikuma svarīgumu konkrētajā brīdī. Tomēr tev vienmēr ir jāatceras par to, ka tad, kad viss notiek ne tā, kā tu vēlētos, vajag elpot dziļi. Tavi rezultāti ilgtermiņa perspektīvā – labi vai slikti – vienmēr ir blakus produkti daudziem nelieliem lēmumiem, iznākumiem un notikumiem. Patiesība ir tāda, ka mēs visi dažkārt piedzīvojam neveiksmes, kam nav absolūti nekādas saistības ar to, kas mēs esam patiesībā.
Mācies no kļūdām. Kļūsti gudrāks. Esi neatlaidīgs un apņēmīgs. Raksturs un gudrība tiek iegūta pakāpeniski. Tie atnāk kopā ar zaudējumiem, mācībām un uzvarām. Tie atnāk pēc bažām, minējumiem un saskarsmes ar nezināmo. Veiksmes sēklas uzdīgst, pateicoties iepriekšējām neveiksmēm. Vislabākās lietas notiek pēc lielāko problēmu pārvarēšanas. Uzslava dzimst no sāpēm. Nepadodies, turpini mācīties un vienkārši dzīvot.
5. Sāc attālināties no bezjēdzīgas drāmas
Neklausies to slikto, ko par tevi runā cilvēki tavā ceļā. Netērē vārdus tiem, kas pelnījuši tavu klusēšanu. Dažkārt pati pareizākā lieta, ko tu vari izdarīt, ir paklusēt. Nopietni – tā vietā, lai dusmotos, niknotos vai bēdātos, patērē labāk savu enerģiju tam, kam patiešām ir nozīme. Nevajag piedalīties bezjēdzīgā drāmā.
