3. Piparkūkas 0
Kaut kad pirms visai daudziem gadiem Latvijā pastāvēja žurnāls “Dienas Ēdieni,” kurā reizēm tapa rīkotas aklas degustācijas dažādām pārtikas precēm un produktiem. Es pats tur piedalījos, piemēram, kad degustējām tā dēvētās krabja nūjiņas, un viens no pārbaudījumiem bija par to, cik augstu bumbiņā saviļāta krabja nūjiņa lēks gaisā, ja to nometīs zemē. Tam, protams, ar garšu nebija nekāda sakara, bet bija jautri. Bet tad vienugad gada beigām tuvojoties “Dienas Ēdieni” izsludināja piparkūku konkursu. Negribu būt lielīgs vai bravūrīgs, bet šīs piparkūkas visām pārējām piparkūkām izgrieza pogas un tapa atzītas par pašām garšīgākajām. Šeit, atšķirībā no receptes kartupeļu salātiem un pastētei, būs vajadzīgas precīzākas mērvienības. Tā tas mēdz būt attiecībā uz konditorejas izstrādājumiem. Te parādās jēdziens “glāze,” kas latviešu kulinārijā mēdz būt tāds aptuvens jēdziens. Runa ir par “cup,” kas precīzi runājot ir 236,588 mililitri. Teiksim 240 un nekāda katastrofa tā nebūs. Tātad 240 ml ir viena “glāze,” trešdaļa būs 80 ml.
1/3 glāze melases vai tumšā sīrupa
1/3 glāze medus
1 glāze brūnā cukura
½ glāze sviesta
3 ēdamkarotes cūku tauku
Šīs sastāvdaļas saliek katliņā un silda, kamēr viss ir izkusis un gluds. Sviestu un cūku taukus var vispirms pamīkstināt mikroviļņu krāsnī. Galvenais ir neļaut masai piedegt, jo tādā gadījumā vēlāk piparkūkas neturēsies kopā. Par cūku taukiem neuztraucies. Tie tur ir tā, lai nebūtu jāietauko panna, uz kuras cepsim piparkūkas, un garšas tiem nebūs nekādas.
Reiz viss ir izkusis, noņem katliņu no karstuma un uzreiz pievieno 2,5 glāzes miltu, plus pa tējkarotei malta kanēļa un malta ingvera, un tad pa pustējkarotei maltu piparu, krustnagliņu, muskatrieksta, kardamona un koriandra. Garšvielas lieki teikt būs intensīvākas, ja malsi tās pats, nevis pirksi jau gatavas iepakojumā. Bet, piemēram, ingvers šajā nozīmē nav tas pats, kas ingvers vistas gaļā ar Indijas riekstiem, un pašam malt muskatriekstu ir visnotaļ augsta pilotāža kulinārijas mākslā. Bet tas, lūk, ir piparkūku garšvielu profils.
Labi samaisi tā, lai milti būtu pilnībā iekļauti masā. Atpūtini mīklu uz kādu pusstundu, ik pa reizei pamaisot. Kad tā ir puslīdz atdzisusi, sakul bļodiņā divas olas, pievieno tās masai un atkal labi samaisi.
Sasijā kopā vēl 2,25 glāzes miltu ar ½ tējkaroti cepamās sodas un 1,5 tējkarotēm cepamā pulvera. Pakāpeniski pievieno tos masai, maisi ar koka karoti kamēr spēj. Tad uz virsmas uzber kārtīgu kārtu miltu, izgāz mīklu uz tās un mīci, mīci, mīci, kamēr sanāk gluda mīkla, kura šķiet esam smagāka nekā tās lielums varētu liecināt. Pārklāj bļodu ar mitru dvieli un ļauj mīklai uz stundu atpūsties.
Sakarsē krāsni līdz 200 grādiem.
Atkal uzsmidzini miltus uz virsmas, paņem mīklas gabalu un izrullē to plānu. Izspied piparkūkas ar veidnītēm vai burciņu vāciņiem. Saliec tās uz pannas. Nav nepieciešams pannu ietaukot, un piparkūkas cepoties nepletīsies, tāpēc var tās likt tuvu vienu otrai. Cep līdz piparkūkas maliņas ir brūnas, bet pati piparkūka – zeltaina. Skatoties, kāda tev ir plīts, tas prasīs 5-7 minūtes. Izņem pannu no plīts, ļauj tai atdzist. Dziestot piparkūkas sacietēs un tad pašas noslīdēs no pannas.
Atlikušo mīklu ieliec atpakaļ bļoda un cieši pārklāj ar pārtikas plēvi vai foliju līdz nākamajai vajadzībai. Svaigi no ledusskapja izņemta mīkla būs cieta kā rieksts, bet to pamīcot tā atkal kļūs mīkstāka un rullējama. Vien piebildīšu, ja aprīlī izrādīsies, ka bļodiņa ar piparkūku mīklu joprojām stāv ledusskapja dibenā, tā teikt, tad droši vien ir laiks to mest prom un nākamajā gadā Adventes laikā sākt no jauna.
