10 gardākās Kārļa Streipa receptes – tapiokas pudiņš, skampi, olu salāti un citi Latvijas un Amerikas iedvesmoti labumi 0
Kaut kad sen, sen atpakaļ, kad apzinājos, ka mani piesaista puiši un nevis meitenes, sapratu, ka man nekad nebūs sieviņa, kurai uzticēt visu kulināro pasauli. Līdz ar to, pats iemācījos gatavot.
Ātri vien sapratu, ka tā nav nekāda melnā maģija. Ja cilvēks prot lasīt, tad viņš var izlasīt recepti. Ja cilvēks kaut ko zina par cipariem, tad viņš zinās, ka 50 gramu ir mazāk nekā 100 gramu. Tiesa, es Amerikā augot par gramiem neko nezināju, mūsu apritē bija nevis kilogrami un mililitri, bet gan unces, mārciņas un pintes.
Aplūkojot receptes no Eiropas, paļāvos uz pavārgrāmatām, kurās bija uzskaitīti ekvivalenti gan apjoma, gan tilpuma, gan arī temperatūras ziņā. Tas bija laikmets, kad nekāda interneta nebija. Ilgus gadus es kāri pirku pavārgrāmatas. Tas gan bija sen. Internets principā ir pasaules lielākā pavārgrāmata. Ievadi Gūglī vārdus “vistas pastēte,” un rezultāts būs desmitiem un simtiem dažādu variantu. To zinu, jo šo tekstu gatavojot, tieši tā es arī izdarīju.
Pirmajos gados, kad dzīvoju Latvijā, bija problēmas ar sastāvdaļām un it īpaši ar garšvielām. Amerikā ciemojoties es allaž sapirkos dažādas garšvielas un mērcītes un citus labumus, kurus stiept mājup uz tēvzemi. Arī tas jau labu laiku pagājis secen, jo lielākoties to visu var atrast tepat uz vietas. Pārtikas preču veikalos būs atsevišķs plauktiņš vai nodaļa zem kategorijas “Āzijas virtuve” vai kaut kas tam līdzīgs. Tādā ziņā visā visumā es tieku galā.
Nesen es sev pusdienās pagatavoju ķīniešu vistu ar Indijas riekstiem. Uzfotografēju šķīvi un to ievietoju Feisbukā, un reakcija bija ļoti aktīva. Tajā skaitā no portāla LA.LV galvenās redaktores Lindas Tuntes ar tekstu: “Gribu tekstu par 10 gardākajām Kārļa receptēm!” To uzskatīju par aicinājumu un uzaicinājumu, un tāpēc, lūk, mana atbilde uz Lindas lūgumu. “Gardākajām” ir subjektīvs jēdziens, bet tas nekas. Lūk, receptes!
1. Eleonoras Galvenovskas kartupeļu salāti
Mana vecāmamma tēva pusē bija lieliska kulināre. Pēc izcelšanās poliete, kura pārgāja no katoļticības uz luterāņu ticību, lai apprecētu manu vectēvu. Vecāmamma bija no tām latviešu kundzītēm, kuras ceļas nakts tumsā iejaukt pīrāgu mīklu un ļaut tai briest. Taču vecaimammai bija divi dēli, un viņa uzskatīja, ka vīriešiem virtuvē nav ko meklēt. Galu galā viņa aizgāja mūžībā ar visām savām zināšanām ieslēgtām viņas sirdī. Nekad neesmu atradis sulīgāku ķimeņmaizīti par to, kuru cepa vecāmamma. Taču kartupeļu salāti viņai bija pavisam vienkārši, un tos mēs pēc viņas nāves paguvām rekonstruēt.
2 lieli vai 4 vidēja lieluma kartupeļi
1 liela vai divas vidēja lieluma olas
1 liels vai vairāki mazāki skābēti gurķi
Skābs krējums
Sāls
Kartupeļus nomizo, nomazgā un sagriez kubiciņos. Tos vāra līdz tie ir mīksti, bet nejūk laukā. Atsevišķi novāra olas. Gan kartupeļiem, gan olām ļauj pilnībā atdzist. Ledusskapī vai ziemas laikā arī uz balkona. Reiz tas izdarīts, olas sakapā, gurķus sakapā, un tad to visu saliek bļodā kopā ar skābo krējumu un sāli. Tas, cik daudz tā krējuma un cik daudz tā sāls, būs atkarīgs no gaumes. Salatiem jābūt visai krēmīgiem, bet ar sāls daudzumu var variēt.
