Ūdens krāsas fenomens 0
Venēcijas kanālu ūdens vienmēr piesaista uzmanību ar savu unikālo zaļganzilgano krāsu. Šis tonis nav nejaušs – tas rodas no sarežģītas mijiedarbības starp saules gaismu, ūdenī izšķīdušajiem minerāliem un pašas lagūnas struktūru. Venēcijas lagūnā ūdens ir relatīvi sekls, un gaisma viegli iekļūst cauri, atspoguļojot smalkas daļiņas ūdens virsmā.
Ūdens zaļganā nokrāsa galvenokārt veidojas, pateicoties smalkām aļģēm un minerālu sastāvdaļām, kas atrodas ūdenī. Saulei spīdot noteiktā leņķī, šīs daļiņas atstaro gaismu, piešķirot ūdenim zeltainu vai akvamarīnu toni. Ziemā, kad saules gaismas ir mazāk un temperatūra zemāka, ūdens mēdz izskatīties tumšāks, bet siltākos mēnešos tas iegūst dzīvīgāku, piesātināti zaļu vai zilu krāsu.
Svarīgu lomu spēlē arī pašas lagūnas nogulumi – Venēcijas dibens ir klāts ar smiltīm, māliem un citiem nogulumiem, kas saules staru ietekmē maina redzamo ūdens toni. Svarīgi atzīmēt, ka Venēcijas ūdens vienmēr ir kustībā – kanālos regulāri plūst paisumi un bēgumi, radot dabisku ūdens “filtrācijas” procesu, kas arī ietekmē ūdens vizuālo tīrību un krāsu.
Vietējie iedzīvotāji un mākslinieki šo mainīgo ūdens krāsu bieži dēvē par “Venēcijas dabu” – pilsētas dāvanu no lagūnas, kas simbolizē dzīves īslaicīgos, bet zelta mirkļus. Mūsdienās tūristi un mākslas mīļotāji nereti Venēcijas kanālu ūdens krāsu apraksta kā dzīvu mākslas darbu, kas katru dienu piedāvā jaunu, unikālu noskaņu. Šī dabas parādība ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Venēcija tiek dēvēta par pasaules burvības un noslēpumu galvaspilsētu.