Dusmas 2
Dusmas var ietekmēt domāšanas spējas un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Dusmas izraisa organismā reakciju “sit vai bēdz”, kas liek pastiprināti izdalīties stresa hormoniem – adrenalīnam, noradrenalīnam un kortizolam. Tādēļ smadzeņu daļa, kas atbild par emocijām, reaģē neadekvāti, piepildot ar asinīm smadzeņu pieres daivu (kas atbild par domāšanu).
Reklāma
Reklāma
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Turklāt dusmas sašaurina asinsvadus, kas noved pie asinsspiediena paaugstināšanās, sirdsdarbības paātrināšanās un straujākas elpošanas. Ja tas notiek bieži, artēriju sieniņas ātrāk „novalkājas”.
Saskaņā ar pētījumiem dusmas arī palēnina brūču sadzīšanu par 40% sakarā ar augsto kortizola reaktivitāti. Un vēl dusmas palielina citokīnu līmeni (imūnās molekulas, kas izraisa iekaisumu), tādējādi palielinot risku attīstīties artrītam, diabētam un vēzim.
