10 efektīvi un praksē pārbaudīti veidi, kā cīnīties ar dārza postītājiem gliemežiem 3
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Katrs tagad salasītais gliemis atvieglos pasargāt augus no postītājiem pavasarī, kas ir to aktīvākais rosīšanās laiks. Lai arī vairākums mīkstmiešu ziemā aiziet bojā, daļa tomēr paglābjas. Turklāt to izdētās oliņas lieliski pārziemos. Galvenais – nepadoties un turpināt lasīt.
1. Tie, kam šķiet, ka gliemju dārzā nav, vajag uz dārzu aiziet pēc lietus, tumsai iestājoties un bruņojoties ar jaudīgu lukturīti. Redzētais liks šausmās sastingt.
2. Gliemjus nevajag aiztikt kailām rokām, jo to gļotas ir ļoti lipīgas un grūti nomazgājamas. Savākšanai var izmantot kaut ko līdzīgu pincetei, piemēram, salātu vai cukura graudu standziņas.
3. Efektīvas ir arī gliemju lasīšanas talkas. Pēc nedēļu ilgas ikvakara rosības jau būs redzams pozitīvs rezultāts.
4. Svarīgi izcilāt gliemju slēptuves: puķu podus, ilgi nepārvietotas dārza mēbeles, lietusūdens bunduļus.
5. Noteikti izrušina mulčas kārtu dobēs, jo nereti gliemji to mēdz izvēlēties par olu dēšanas vietu.
6. Gliemju pulcēšanās vietās der izbērt kaut ko smaržīgu, saldu, gardu, piemēram, banānu vai meloņu mizas. Vakarā vairākkārt pārskata kopgaldu un salasa mielasta dalībniekus, jo tie, kas paēduši, iet prom un nāk nākamie. Citādi piebarošanas vieta no lamatām kļūs par gliemju vairošanās fermu.
7. Tie, kam vakaros nav laika, var rīkoties šādi. Sagrābj kaudzē puvušus un traumētus ābolus. Blakus noliek dēli, saplākšņa vai veca paklāja gabalu. Maltītes dalībnieki labprāt iekārtosies viesnīcā, lai pārlaistu dienu. Tikai jāatceras tos salasīt.
8. Pelni, olu čaumalas un grants ir efektīvi tikai tikmēr, kamēr nav bijis lietus vai lielas rasas. Lai aizsargātu augus siltumnīcā (paprika tagad ir sevišķs kārums!), šos abrazīvos līdzekļus var izbērt pa perimetru iekšpusē.
9. Laba ideja savāktās gliemežu masas likvidācijai ir sabērt tos spainī ar cieši noslēdzamu vāku. Trauku noliek saulē un katru jauno ražu pieber klāt smirdīgajai masai. Ātrāku nāvi garantē piebērta minerālmēslu sauja. Kādu laiku gliemežspaini atstāj norūgt. Tad ver vaļā, atšķaida ar ūdeni un laista augus, piemēram, rozes. Šīs procedūras labums – augiem tiek izcils mēslojums, un raudzējot aiziet bojā arī gliemežu oliņas.
10. Diemžēl postu dārzam nodara ne tikai rūsganie Spānijas kailgliemeži, bet arī visvisādi pelēkraibie vietējie postītāji un abu krustojumi. Tāpēc cīņā jādodas pret visiem.
Mīts vai patiesība?
Ir uzskats, ka gliemežus nedrīkst nospiest, jo tad no tiem izlien vesels bars sīku bērniņu. Gliemeži nav dzīvdzemdētāji un vairojas, izdējot oliņas. Mazie gliemezīši ap lielā līķi ir jaunie kanibāliņi, kas ieradušies notiesāt veco biedru, kurš kļuvis par gardu barības vielu kalnu.
Informācija
Tiem, kas cīnās pret gliemjiem, nelaimes biedrus un daudz vērtīgas informācijas var atrast mājaslapā: www.spanijaskailgliemezis.lv, ko veido brīvprātīgie cīņā pret šiem svešzemju iebrucējiem.
Labas lamatas
Vienkāršas un efektīvas gliemežu lamatas var pagatavot no plastmasas pudelēm.
Plastmasas pudelei ar asu nazi sānā iegriež taisnu līniju, kurai katrā galā izveido V veida iegriezumu, ko ieloka uz iekšu. Maliņas stingri nobrauka. Izveidojas laiviņa, kurā gliemji ierāpot var, taču ārā izlīst nevar. Traukā ielej dažādas rūgušas vielas (alu, kvasu), saliek augļu mizas, serdes, veco ievārījumu. Lamatas noliek gliemežu pulcēšanās vietā. Jau pirmajā naktī šķidrumā būs slīkoņi. Lamatas pat var nepārbaudīt katru dienu. Kad gliemežu masas dēļ līmenis pacēlies, atskrūvē vāciņu un saturu izlej. Tukšās lamatas atkal piepilda, un var gaidīt jaunus kārumniekus.
Puķes var nosargāt
Puķu audzētājs Jānis Gaigalnieks kā labāko līdzekli dārza pasargāšanai iesaka speciālos varu saturošos preparātus.
Puķkopis dzīvo Siguldā, kur ir traka Spānijas kailgliemežu invāzija. Taču speciālie preparāti ļauj nosargāt augus, kaut kaimiņu gruntsgabalos ir aizaugušas pļavas. Zāli ap dārzu tur zemu nopļautu, puķu dārzā – kailu zemi bez mulčas. Sezonā viņš vairākkārt ap puķu dārzu apkaisa gliemežu apkarošanas līdzekļus. Praksē pierādījies, ka tā tiešām var samazināt līdēju skaitu, jo to ķermeņi, saskaroties ar varu, aiziet bojā. Drīz vien tie sažūst, un nav pat līķu, ko salasīt. Turklāt zilās granuliņas nenodara kaitējumu dabai – augsnē sadalās.
Savukārt dārzā, kur ir zāle, tiek veidotas augstās dobes. Tajās kā kompostkaudzēs tiek sakrāti arī dažādi dārza atkritumi. Varu saturošos preparātus kaisa tieši gar dobi, cieši gar dēļiem (tur ir arī sauss un granulas ilgi saglabājas). Šādās kastēs gurķi, kabači un citi augi var justies droši.
