Desmit aplami priekšstati par acīm un redzi 0
Skaidrojam desmit iesakņojošos mītus par redzi un acīm.
1. Lasīšana krēslainā apgaismojumā kaitē manām acīm, sabojā redzi.
Nepareizi. Šādi acis nekādi netiek bojātas. Labs apgaismojums noder, jo padara lasīšanu vieglāku un novērš acu nogurumu, īpaši, ja lietojat bifokālās brilles.
2. Strādāšana pie datora kaitē manām acīm.
Nepareizi. Tas nav pierādīts. Nepareizi organizēts darbs un nepiemēroti darba apstākļi gan var izraisīt acu nogurumu un sausās acs sindromu.
Acis tiek mirkšķinātas retāk, nekā vajadzētu, tas sausina acis, rada acu nogurumu.
Ja redze kļūst miglaina vai acis ļoti ātri nogurst, tās būtu jāpārbauda pie oftalmologa.
3. Bērns nedrīkst sēdēt tuvu televizoram, tā var sabojāt redzi.
Nepareizi. Bērnam bieži attīstās pieradums turēt priekšmetus tuvu acīm vai ir vēlme sēdēt tuvu televizoram. Viņš spēj labāk nekā pieaugušais fokusēt skatienu uz tuviem priekšmetiem bez acu noguruma. Nav pierādījumu tam, ka tas kaitētu acīm, un parasti, bērnam pieaugot, šis ieradums zūd.
4. Ja man ir slikta redze, nēsāju brilles, man jāizvairās no sīku burtiņu lasīšanas vai smalku darbu veikšanas, citādi es nolietošu savu redzi.
Nepareizi. Ir aplams priekšstats, ka acs ir kā muskulis. Acs vairāk atgādina kameru. Kamera taču ātrāk nenolietojas tāpēc, ka jābildē kas sarežģīts! Skatiet droši visu ar savām acīm, nebaidoties tās nolietot.
5. Ja es nēsāšu brilles, kļūšu no tām atkarīgs.
Nepareizi. Brilles tiek ieteiktas, lai uzlabotu neskaidru redzi, jo šādi tiek koriģēta skaidra redze. Jūs taču tās lietojat tikai tādēļ, lai redzētu skaidrāk. Nekādas atkarības, tikai pozitīva iespēja!
6. Kontaktlēcas var aizkavēt tuvredzības pasliktināšanos.
Nepareizi. Daudzi tic, ka kontaktlēcu lietošana novērš tuvredzību un turpmāk varēšot nelietot ne brilles, ne kontaktlēcas. Nav tādu pierādījumu, ka kontaktlēcu lietošana paliekoši uzlabotu redzi vai novērstu tuvredzības pasliktināšanos.
7. Vecākiem cilvēkiem mēdz parādīties otrreizējs acu gaišums.
Nepareizi. Vecāks cilvēks, kurš lieto lasīšanas brilles, mēdz pamanīt, ka piepeši atkal var lasīt arī bez brillēm, tādēļ viņam šķiet, ka redze uzlabojusies. Patiesībā šis cilvēks kļūst tuvredzīgs, kas var norādīt uz kataraktas attīstību.
8. Kataraktu var izārstēt ar lāzeru.
Nepareizi. Apduļķotu lēcu var izņemt tikai ķirurģiskā ceļā. Pēc kataraktas operācijas iekšējā membrāna var apduļķoties (tā dēvētā sekundārā katarakta), un šo membrānu gan var pārdalīt, izmantojot lāzeru.
9. Pirms kataraktas izņemšanas tai jābūt gatavai.
Nepareizi. Normāla acs lēca ir dzidra, bet katarakta ir acs lēcas apduļķošanās.
Kādreiz tiešām uzskatīja, ka kataraktu var izņemt tikai tad, kad tā pilnībā gatava, taču tā nav.
Ir vērts domāt par operāciju jau tad, ja vairs labi nevarat saskatīt visu, ko vēlaties. Operācija ir vienīgais veids, kā izņemt kataraktu.
10. Acis var transplantēt.
Nepareizi. Acis ir saistītas ar smadzenēm ar redzes nerva starpniecību. Redzes nervs līdzinās kabelim, kas veidots no vairāk nekā miljons nervu šķiedrām. Šo nervu nevar no jauna savienot. Toties radzeni, kas ir acs priekšējā caurspīdīgā daļa, gan veiksmīgi transplantē jau daudzus gadus.
No Latvijas–Amerikas acu centra materiāliem
