Krāpnieku dēļ Aivars kļuvis par parādnieku. Kāpēc policija nespēj palīdzēt? 15
Aivars jau desmit gadus cīnās, lai pierādītu, ka nav vekseļa devējs. Uz vekseļa ir viņa paraksts kā apliecinājums, ka esot parādā privātpersonai 5 000 eiro, vēsta “Bez Tabu”.
Kad tiesu izpildītājs bloķējis Aivara bankas kontu, Aivars uzzinājis, ka pret viņu vērsta parādu piedziņa.
Vekselis, kas liecina, ka Aivars ir parādā naudu personai vārdā Vilnis, tapis 2011. gada jūlijā Rīgā. Aivars apgalvo, ka nepazīst un nekad neesot saticis cilvēku, kas norādīts vekselī, kā naudas aizdevējs un neesot no viņa aizņēmies 5 000 eiro. Vīrietis ir izmisumā.
Ja vekseļa devējs parādu neatdod noteiktajā laikā (Aivara gadījumā tas bijis 4 dienu laikā), sniedzot prasību tiesā par saistību bezstrīdus izpildīšanu, vekseļa devējam tas pat nav jāpaziņo. Tā ir norādīts Aivara vekselī, un par vekseļa eksistenci “parādnieks” uzzinājis vien tad, kad tika uzsākta parāda piedziņa.
Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš skaidro, ka likumdošana neparedz, ka vekselis ir jāsagatavo pie notāra vai ka notāram ir jāpārliecinās par personas identitāti.
Notāru ieskatā, ja vekseli sagatavotu kā notariālo aktu notāra klātbūtnē, notāram pārliecinoties par vekseļa saturu un arī personas identitāti, tad tas būtu publisks dokuments un nepastāvētu riski un jautājumi, vai persona vekseli ir vai nav izdevusi. Bet Vekseļa likums, kas tapis pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, šādu prasību neparedz kā obligātu.
Aivars sašutis, ka vekseli var tik viegli viltot un veikt krāpnieciskus darījumus.
Rezultātā cietušais varot būt jebkura persona, taču pierādīt, ka ir nevainīgs, esot ļoti sarežģīti. Aizvadīto gadu laikā vērsies pēc palīdzības gan televīzijā, gan Valsts policijā, gan prokuratūrā, gan klāstījis parādu piedzinējam, ka vekseli nav parakstījis, nav vekseļa devējs, taču kriminālprocess tik un tā esot atteikts.
Gita Gžibovska, Valsts policijas pārstāve: “Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī 2011. gadā tika saņemts iesniegums par iespējamu krāpšanu.
Lietā tika veikta pārbaude, kuras laikā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Konkrētā lieta vairs neatrodas Valsts policijas datubāzē, taču gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, iesniedzējam tiek norādīta kārtībā, kādā iespējams pārsūdzēt policijas lēmumu. Ņemot vērā, ka no notikuma ir pagājuši 10 gadi, ir iestājies noilgums. Līdz ar to persona var vērsties tiesā un šo jautājumu risināt civiltiesiskā kārtībā.”
Tikmēr nauda, kas ir virs minimālās darba samaksas, no Aivara bankas konta tiek ieturēta parāda dzēšanai. Aivars jūtas bez vainas vainīgs un spiests atteikties no labi apmaksāta darba, jo nauda tik un tā tiks novirzīta neesoša parāda dzēšanai.
Ja likumsargi nespēj palīdzēt, Aivars uzsācis pats izmeklēšanu. Noskaidrojis, ka Vilnis, kuram Aivars it kā esot parādā, esot pilnvarojis rīkoties ar vekseli Andi, kurš jau esot tiesāts par dokumentu, tostarp vekseļu un testamentu, viltošanu vismaz desmit gadījumos. Tiesvedība notikusi 2o12. gadā Ventspilī, un arī 2014. gadā notikusi Augstākā tiesa.
Aivars sašutis, ka policija neesot turpinājusi kriminālprocesu arī viņa gadījumā, jo faktiski esot nevis apsūdzētais, bet gan cietušais, no kura tiek piedzīts neesošs parāds.
Tieslietu ministrija lēmusi, ka nepieciešams ieviest korekcijas gandrīz deviņdesmit gadus senajā Vekseļa likumā.
Plašāk “Bez Tabu” sižetā:
