Veselības aprūpes finansēšanas likumu mēģina izvilkt ar viltu 26
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka veselības ministre Ingrīda Circene, aplam atreferējot ANO augstās komisāres sacīto, maldinājusi politiķus un sabiedrību. Runa ir par Saeimā jau 1. lasījumā pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz veselības pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar nodokļu maksāšanu.
Tiesībsargs nosūtījis vēstuli Saeimas deputātiem un valdības vadītājai Laimdotai Straujumai, kurā raksta, ka Saeimas 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts nav atzīstams par sociāli taisnīgu un nesamērīgi ierobežos cilvēktiesības. “Tomēr uz jebkuru iebildumu par likumprojekta trūkumiem veselības ministre I. Circene kā vienu no būtiskiem argumentiem min ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvo slēdzienu,” raksta tiesībsargs. Taču izrādās, ka tā neesot taisnība, jo komisāre ar likumprojektu nemaz nav iepazīstināta, par ko J. Jansons pārliecinājies, saņemot vēstuli no augstās komisāres biroja. Viņš informējis biroju par veselības aprūpes stāvokli Latvijā, kā arī to, ka ministre Circene pēc tikšanās ar komisāri Ženēvā (2013. gada jūnijā – M. L.) sacījusi, ka ANO eksperti nesaskata draudus cilvēktiesībām, ja veselības aprūpi sasaistīs ar nodokļu maksāšanu. Taču komisāres biroja eksperte tiesībsargam atsūtītajā vēstulē norāda, ka ar ministri diskutēts par to, ka apstiprināšanai virzītajai veselības politikai vajadzētu būt saskaņotai ar cilvēktiesību standartiem un principiem. “Šajā sakarā mēs uzsveram, ka ir nepieciešamība pēc visaptveroša līdzdalības procesa, kurā ir pārstāvēts visu ieinteresēto pušu viedoklis, tāpat arī nepieciešams nodrošināt vārgāko un atstumtāko sabiedrības grupu aizsardzību,” norāda Bakre Ndiaje, ANO augstās komisāres biroja nodaļas vadītāja. Viņa atzīmējusi, ka, tiekoties ar ministri, komisāre atzinusi, ka naudas piešķīrumam veselības aprūpei ir jābūt prioritātei un ka ikvienam vajadzētu būt pieejamam pilnam veselības aprūpes klāstam bez jebkādas diskriminācijas.
Bet I. Circene aizvadītā gada 19. novembra valdības sēdē informējusi ministrus, ka “Augstā komisāre izteikusi viedokli, ka Latvija varētu sniegt labu piemēru sekmīgai veselības aprūpes finansēšanas reformas īstenošanai. Augstā komisāre uzsvēra, ka Latvijas modelis varētu tikt izmantots kā labs piemērs citām valstīm, veicot uzlabojumus veselības aprūpes finansēšanas sistēmās”. Valdības protokolā var izlasīt, ka Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Veselības ministrijas (VM) iesniegto ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navenethemu Pillejas un ANO cilvēktiesību ekspertu darba grupas viedokļu apkopojumu par Veselības ministrijas izstrādāto koncepciju no cilvēktiesību viedokļa. Taču nav pievienots neviens dokuments, kas apliecinātu ne tikai iepriekšminēto, bet arī pārējo ministrijas rakstīto cildinājumu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļa maksāšanas faktu.
Arī Ģimenes ārstu asociācija vērsusies VM, lai iepazītos ar ANO ekspertu atzinumu par Circenes un Pillejas tikšanos, un saņēmušas rakstiskus secinājumus, kuru autors nav zināms. Tiesībsarga biroja darbinieki, sarakstoties ar ANO komisāres biroja pārstāvjiem, noskaidrojuši, ka secinājumu lielākā daļa nav tapusi komisāres birojā. Tiesībsargam un ģimenes ārstu vadībai tā arī nav izdevies noskaidrot, kas ir šo it kā ANO ekspertu vārdā rakstīto secinājumu autors.
Tiesībsargs Jansons atzina, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam nav saņemts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pozitīvs slēdziens, līdz ar to veselības ministre ir maldinājusi Latvijas sabiedrību. Veselības ministre tam nepiekrīt, viss ir atstāstīts korekti, sacīja Circenes preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna.
Šopiektdien tiesībsargs tiksies ar valdības vadītāju Straujumu, lai pārrunātu šo jautājumu, pastāstīja Ministru prezidentes preses sekretārs A. Blinds. Bet Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas preses sekretāre Gita Valtenberga informēja, ka tiesībsarga vēstule ir nodota Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kā arī visiem deputātiem un nepalikšot bez ievērības.
