Ždanoka, Mamikins un Jurkāns esot saņēmuši ielūgumu apmeklēt Krimu 1
Ikgadējā diskusiju forumā “Valdajs”, kurā Krievijas viedokļu līderi un citu valstu Kremlim tīkami eksperti diskutē par ārpolitiku, uzmanību izpelnījās arī pārstāvis no Latvijas. Turp bija devies Jānis Jurkāns, kurš pēc pasākuma intervijā avīzes “Izvestja” portālam paziņoja, ka Krima ir Krievija, sankcijas ir jāatceļ un Latvija ir bezcerīga, korumpēta valsts, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Savukārt 6. novembrī Jaltā notiks konference “Krima mūsdienu starptautiskajā kontekstā”. Tajā aicināti Krimas atbalstītāji un iecerēts dibināt Krimas draugu asociāciju. Pasākumā gaida arī trīs delegātus no Latvijas – Tatjanu Ždanoku, Andreju Mamikinu un Jāni Jurkānu. Neviens no viņiem savu dalību tajā nav apstiprinājis.
Konferenci organizē Krimas republikas Ministru padome. Galvenais atbildīgais ir padomes priekšsēdētāja vietnieks un Pastāvīgais Krimas pārstāvis pie Krievijas prezidenta Georgijs Muradovs. Viņš šajos amatos ir jau no 2014.gada. Pērn ASV viņu iekļāva sankcijām pakļauto Krievijas amatpersonu sarakstā.
Savukāt Valdaja diskusijas nozīmi ceļ tas, ka tās noslēgumā uzstājās Krievijas prezidents Vladmirs Putins. Parasti Valdajā viņš izsaka tēzes, kas pēc tam atspoguļojas valsts ārpolitikā.
“Es uzskatu, ka mononacionālās valstis nav panaceja no iespējamajiem konfliktiem, tieši pretēji, jo pēc sadalīšanās un suverenitātes iegūšanas var notikt sadursmēm par jauno valstu interešu īstenošanu. Tāpēc, ja tautas ir apvienotas vienotās valstīs, lielās robežās, tad tā ir lielākas iespējas, ka valsts īstenos sabalansētāku politiku,” izteicās Putins.
Negatīvo attieksmi pret nacionālām valstīm Putins izteica, komentējot ne vien Katalonijas un Kurdistānas neatkarības centienus, bet arī senākus notikumus – PSRS un Dienvidslāvijas izjukšanu. Arī šoreiz Krievijas prezidents visās Krievijas nelaimēs turpināja vainot Amerikas Savienotās Valstis, kas bezkaunīgi izmantojušas Krievijas vājumu pēc PSRS sabrukšanas. Tas esot iemesls, kāpēc Krievija tagad drīkstot atteikties no neizdevīgām saistībām.
Baltijas valstis un Latviju Putins šoreiz nepieminēja. Latvijas vārds Valdajā izskanēja vienīgi tādēļ, ka pasākumā piedalījās viesis no Latvijas. Jānis Jurkāns, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs.
“Tas bija ļoti interesanti, žēl, ka Latviju tas neinteresē, ka latvieši nebrauc un neklausās. Šī nav nekāda propaganda,” pieredzēto komentēja Jurkāns.
Pasākumā Jurkāns ar runām neuzstājās. Intervijā Laikrakstam Izvestja pēc konferences Jurkāns pauda viedokli, kas ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku un sakrīt ar Kremļa propagandas tēzēm: piemēram, Krimas jautājums ir atrisināts, Krima ir Krievija. Latvija esot ļoti korumpēta valsts, kas no bagātākās PSRS republikas kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kas 27 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas neko jaunu nav spējusi radīt. Intervijā Nekā personīga viņš apstiprināja, ka to tiešām teicis.
“Jūs varat zīmēt mani kā gribat, un es esmu mālēts un krāsots un pārkrāsots, man tas galvassāpes nedara,” raidījumam sacīja Jurkāns.
Krievu presē izskanējis, ka bijušais Latvijas ārlietu ministrs konferencē bijis goda viesa statusā. To saka arī pats Jurkāns. “Tas jāprasa viņiem, kāpēc. Bet es domāju, tāpēc ka man ir ļoti reāls skats uz ārpolitiskiem procesiem pasaulē un mana formula, kā veidot labas attiecības ar Krieviju, ir ļoti reāla un ļoti loģiska. Tas ka, piedodiet, es domāju loģiski, nevis prokrieviski vai kā. Es domāju Latvijas labā. Latviski. Es domāju tā, kā lai izdzīvojam ar lielo kaimiņu, lai nebūtu kara un nebūtu nekādas okupācijas un tā tālāk. Tāpēc ir jārunā ar tiem cilvēkiem, ir jāzina, kādi ir viņu nodomi, kādi ir viņu noskaņojumi. Sēžot te pie Zilupes robežas, to nenoskaidrosi. Arī skatoties visu laiku uz Briseli un klausoties, ko tie tur iesaka.. Tāpēc ir jāiet un jārunā. Un ja es esmu goda viesis, nu es esmu goda viesis. Nu i što?”
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs uzskata, ka “tas ir nožēlojami, ka cilvēks, kas savulaik cīnījās par savas valsts neatkarības atgūšanu, pēkšņi sāk atzīt tās pašas metodes, ar kurām savā laikā Latvijas valsts tika okupēta un de facto zaudēja neatkarību. Šajā gadījumā mēs runājam par izteikumiem saistībā ar Krimu, Krimas pretlikumīgās aneksijas leģitimizāciju.”
